Kā vienu no 2015. gada prioritātēm tiesībsargs Juris Jansons tiesību uz taisnīgu tiesu kontekstā ir izvirzījis jautājumu par videokonferenču izmantošanas praksi tiesās un ieslodzījumu vietās. Tādēļ pirms pāris nedēļām ir sagatavots attiecīgs tiesībsarga ziņojums, kas nosūtīts Latvijas Republikas Saeimai, Tieslietu padomei, Tieslietu ministrijai, Tiesu administrācijai, Ieslodzījumu vietu pārvaldei, Latvijas Zvērinātu advokātu padomei, Valsts policijai, Valsts Robežsardzei un Ģenerālprokuratūrai un pilnā apjomā šeit pieejams arī "Jurista Vārda" lasītājiem.
Ievads
Videokonferences iekārtas Latvijas tiesās un ieslodzījuma vietās tika uzstādītas Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" ietvaros, ko īstenoja Tiesu administrācija sadarbībā ar Latvijas Republikas Augstāko tiesu, Tieslietu ministriju, Ieslodzījumu vietu pārvaldi un Valsts tiesu ekspertīžu biroju no 2009.gada līdz 2013.gada nogalei. Kopumā projekta laikā tika iegādātas un uzstādītas 94 videokonferenču (58 tiesas zālēs un 16 ieslodzījumu vietu zālēs) un 308 skaņu ierakstu iekārtas, kā arī iegādātas 7 videokonferenču mobilās iekārtas.1
Šī projekta ietvaros īstenoja vairākas aktivitātes, kuru mērķis bija paaugstināt tiesu darbības efektivitāti, uzlabot tiesu informācijas un pakalpojumu pieejamību, kā arī saziņu ar tiesu. Papildus tiesu un ieslodzījuma vietu aprīkošanai ar modernajām tehnoloģijām, projekts paredzēja pilnveidot elektronisko dokumentu apriti, uzlabot tiesu izmaksu pārvaldību un tiesu informācijas pakalpojumu pieejamību, uzlabot tiesvedības procesa efektivitāti, kā arī veikt citas aktivitātes.
2012.gada 25.oktobrī pētījumu centrs SKDS veica socioloģisko aptauju Latvijas – Šveices sadarbības programmas individuālā projekta "Tiesu modernizācija Latvijā Nr.CH01 ietvaros", kuras laikā tika noskaidrota Latvijas iedzīvotāju attieksme pret tiesām un tiesu modernizāciju, kā arī veikta tiesnešu un tiesu darbinieku aptauja, lai noskaidrotu viņu informētību par projektu "Tiesu modernizācija Latvijā".2 No aptaujas rezultātiem redzams, ka 2012.gadā gandrīz puse (48%) no aptaujātajiem iedzīvotājiem nebija informēti par tiesu modernizācijas projektu, bet tajā pašā laikā vairums (92%) pauda atbalstu tiesu modernizācijas pasākumiem, izmantojot modernās tehnoloģijas. Savukārt no tiesnešu un tiesas darbinieku aptaujas izriet, ka 86% bija informēti par Tiesu modernizācijas projektu, kā arī 96% atbalstīja modernizācijas pasākumus, saredzot gan pozitīvos aspektus, gan identificējot negatīvos un sniedzot konkrētus ierosinājumus gan tiesiskā regulējuma pilnveidošanai, gan norādot uz nepieciešamību nodrošināt darbinieku apmācību.
1. Tiesībsarga kompetence
Tiesībsarga mērķis ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam. Tiesības uz taisnīgu tiesu ir vienas no būtiskākajām pamattiesībām, jo no šo tiesību pienācīgas nodrošināšanas lielā mērā ir atkarīga arī pārējo cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība.
Videokonferences iekārtas tiek izmantotas gadījumos, kad lietas dalībnieks nespēj ierasties tiesā, piemēram, atrodas ārstniecības iestādē vai citā pilsētā, vai pat citā valstī. Savukārt ieslodzījumu vietas tika aprīkotas ar videokonferenču iekārtām ar mērķi samazināt nepieciešamību konvojēt ieslodzītos uz tiesu un apsargāt tos tiesas sēdes laikā. Šobrīd normatīvais regulējums pieļauj lietas izskatīšanu nodrošināt videokonferences režīmā gan kriminālprocesā, gan civilprocesā, gan administratīvajā procesā. No statistikas datiem redzams3, ka videokonferenču izmantošana tiesās, ieslodzījumu vietās un citās institūcijās ar katru gadu pieaug un tas nozīmē, ka personu, kuras tiesas procesā iesaistās un savas tiesības realizē, atrodoties ārpus tiesas zāles, skaits pieaug. Tādējādi no cilvēktiesību viedokļa būtiski raudzīties, vai personām, kuras tiek uzklausītas tiesas procesā attālināti, tiek nodrošinātas visas no tiesībām uz taisnīgu tiesu izrietošās garantijas.
Tiesībsargs sākotnēji, uzsākot pētīt jautājumu par videokonferenču izmantošanu tiesvedībā, galvenokārt pievērsās ieslodzīto personu tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanas aspektiem, tomēr tiekoties ar tiesnešiem un tiesu darbiniekiem, videokonferenču izmantošanā tika apzināti arī citi aspekti, kas var ietekmēt ikviena lietas dalībnieka tiesības uz taisnīgu tiesu, procesā piedaloties videokonferences režīmā.
Tiesībsarga izvirzītais mērķis
Atbilstoši savai kompetencei tiesībsargs izvirzīja mērķi - iepazīties ar videokonferenču iekārtu izmantošanu Ieslodzījumu vietu pārvaldes struktūrvienībās un tiesās, apkopot iegūto informāciju, identificēt iespējamos riskus tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanā un sniegt rekomendācijas atbildīgajām institūcijām, lai savlaicīgi un preventīvi novērstu iespējamos tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumus, kā arī papildus informētu sabiedrību par tiesību uz taisnīgu tiesu efektīvu izmantošanu videokonferences režīmā.
Veiktie pasākumi
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi tika veikta Latvijas normatīvo aktu izpēte, aplūkoti atsevišķi Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi, organizēti atsevišķu ieslodzījumu vietu apmeklējumi, notika tikšanās ar tiesnešiem, tika iegūta informācija no visām tiesām, izmantojot aptaujas anketu, kā arī saņemta informācija no Tiesu administrācijas, Ieslodzījumu vietu pārvaldes un Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes