Latvijā ir gadījumi, kad tiesnesis pēc sava amata atstāšanas kā juridisko pakalpojumu sniedzējs praktizējas tiesā, kur savulaik pats ir spriedis tiesu. Likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"1 pilnībā nenovērš interešu konflikta situācijas, kuras var rasties pēc tiesneša amata atstāšanas, tādēļ Latvijā tiesnešiem vajadzētu piemērot cooling off period jeb pārejas perioda principu.2 Lai gan minētais princips ierobežotu bijušo tiesnešu profesionālo darbību, ieguvums būtu lielāks nekā radītie ierobežojumi.
2010. gada 16. novembrī Latvijas bijušais tieslietu ministrs un tiesnesis Aigars Štokenbergs, jautāts, vai "ķēķa" skandāls (2007. gada skandāls, kas bija saistīts ar klajā laisto telefonsarunu apkopojumu Jāņa Brūkleņa grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis" un skāra ļoti daudzus tiesu varas profesijas pārstāvjus3 – aut. piezīme) ir mainījis tiesnešu un advokātu attiecības, norādīja, ka tiesnešu un advokātu "ķēķis" novērojams aizvien, komentējot, "[..] ka cilvēki, kas kādreiz bijuši tiesneši, bet tagad darbojas kā advokāti, tomēr turpina apmeklēt savus bijušos kolēģus un, protams, tīri neformāli mēģina ietekmēt lietās spriedumus, kas ir pilnīgi nepieļaujami".4
Rakstā analizēti jautājumi par tiesneša doto svinīgo solījumu jeb zvērestu un tā rādītām saistībām un pienākumiem pret tiesneša amatu un par iespējamiem profesionālās darbības ierobežojumiem, lai tiesnešu pāreja citā profesijā neradītu šaubas par tiesu varas kā sistēmas neatkarību un objektivitāti. Rakstā ar profesionālo darbību saprasta gan nereglamentēto juridisko profesiju darbība, gan darbs advokatūrā, turklāt uz pēdējo rakstā akcentēts visvairāk.
Interešu konfliktu iespējamība tiesneša darbībā pēc sava amata atstāšanas
Likumdevēja mērķis, nosakot Satversmē ikviena tiesības uz juridisko palīdzību kā tiesību uz taisnīgu tiesu, balstās uz vienu no svarīgākajiem nacionālo un starptautisko tiesību principiem – taisnīguma principu. Eiropas Savienības pamattiesību hartas5 47. panta otrā daļa noteic, ka ikvienam ir tiesības saņemt konsultāciju, kā arī tiesības uz aizstāvību un pārstāvību. Tādējādi tiesības uz kvalificētu juridisko pārstāvību ir personas (gan fiziskās, gan juridiskās) pamattiesības, kas nodrošina citu tiesību īstenošanu.6
Lai runātu par interešu konflikta situācijām tiesneša profesionālajā darbībā pēc sava amata atstāšanas, ir jānorāda, ka tiesneši pēc amata atstāšanas visbiežāk izvēlas pievienoties advokatūrai, kas gluži kā tiesneša amats arī ir tiesu varai piederīga profesija. Tomēr starp visām tiesu varas profesijām7 ir viena būtiska atšķirība – zvērināti advokāti pretēji pārējo četru profesiju pārstāvjiem nav uzskatāmi par valsts amatpersonām, jo atbilstoši Advokatūras likumā noteiktajam piekopj brīvo profesiju.8 Turklāt neviena no piecām tiesu varas profesijām nenodarbojas ar komercdarbību – advokāti, notāri un tiesu izpildītāji ir pašnodarbinātas personas atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu",9 bet tiesnešiem un prokuroriem ir ierobežotas iespējas nodarboties ar finanšu un saimnieciskiem jautājumiem. Tādēļ likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"10 regulējumu, kurš nosaka tiesneša ierobežojumus, kas attiecas uz komercdarbību, nevar attiecināt uz advokāta praksi, kas nav komercdarbība.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes