ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

17. Novembris 2015 /Nr.45 (897)

Fiktīva laulība cilvēktirdzniecības kontekstā: terminoloģijas problēmas
Astrīda Vucāne
Ventspils augstskolas / Liepājas Universitātes doktorante, LZA Terminoloģijas komisijas zinātniskā sekretāre 

2015. gada 1. janvārī Iekšlietu ministrija (turpmāk – IeM) ar Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) Iekšlietu ģenerāldirektorāta finanšu programmas "Noziedzības profilakse un apkarošana" atbalstu uzsāka projekta "Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums" (turpmāk – HESTIA) īstenošanu, iesaistot tajā sešu valstu – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Slovākijas un Īrijas – valsts un nevalstiskās organizācijas.1 Šā starptautiskā projekta mērķis ir risināt fiktīvo laulību problemātiku Latvijā un Eiropā, izveidojot vienotu izpratni par jaunu cilvēktirdzniecības formu, proti, cilvēktirdzniecību ar mērķi noslēgt fiktīvas laulības, izstrādājot konkrētu šīs cilvēktirdzniecības formas definīciju un ierosinot visaptverošu rīcību tās novēršanai.2

Projekta ietvaros 2015. gada 19. martā tika rīkota nacionālā apaļā galda sanāksme, kurā piedalījās 26 pārstāvji no valsts, pašvaldību un nevalstiskā sektora. Viens no tikšanās laikā apspriestajiem jautājumiem bija fiktīvas laulības termins un tā lietošana latviešu un angļu valodā. Projekta īstenotāji Latvijā norādīja, ka latviešu valodā tiek lietoti vairāki apzīmējumi laulībām, kas noslēgtas starp kādas Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsts pilsoni vai trešās valsts pilsoni, kurš likumīgi pastāvīgi uzturas kādā ES dalībvalstī, un kādu trešās valsts pilsoni, lai apietu noteikumus par trešo valstu pilsoņu iebraukšanu un uzturēšanos un iegūtu uzturēšanās atļauju vai pilnvaru dzīvot kādā dalībvalstī.3 Raksta mērķis ir izskaidrot fiktīvās laulības jēdzienu un ieviest lielāku skaidrību par terminiem šā jēdziena apzīmēšanai latviešu un angļu valodā.

 

Fiktīvas laulības jēdziens

ES Padomes 1997. gada 4. decembra rezolūcijā par pasākumiem fiktīvu laulību apkarošanā norādīts, ka fiktīva laulība ir laulība, kas noslēgta starp kādas ES dalībvalsts pilsoni vai trešās valsts pilsoni, kurš likumīgi pastāvīgi uzturas kādā ES dalībvalstī, un kādu trešās valsts pilsoni.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dita Amoliņa
Juristu likteņi
Rainis. Latvijas valsts idejas “gals un sākums”
Rainim 150! To nevar nemanīt. Lielās jubilejas gadā Rainis ir visur un visāds. Piedāvātas ļoti dažādas interpretācijas,1 atklāti līdz šim nezināmi aspekti par dzejnieka dzīvi un darbu2 un sarakstīts milzum daudz pārdomu.3 Tomēr ...
1 komentāri
Dace Šulmane
Juristu likteņi
Stučka. Proletāriskā apziņa likuma vietā
Pētera Stučkas dzīves gājums bijis ļoti piesātināts aktīva politiķa, sabiedriskā darboņa un jurista ceļš. No izsūtījuma un dzīves trūkumā līdz, lai arī pieticīgai, bet dzīvei Kremlī. No "Mazajiem dunduriem" līdz Dekrētam Nr. ...
Andris Plotnieks
Juristu likteņi
Pēteris Stučka un marksistiskās tiesību zinātnes “sākums un beigas”
Pētera Stučkas kā politiķa un tiesību teorētiķa vārds lielā mērā saistās ar Oktobra apvērsumu, kas ievadīja gadu desmitus ilgstošo divu nometņu (kapitālisma un sociālisma) konfrontāciju. Divu pasauļu pretstatā tika izmantota ...
Pēteris Stučka
Domu mantojums
Tiesību un valsts revolucionārā loma (1924)
Fragmenti no P. Stučkas Krievijā (krievu valodā) publicētā sacerējuma "Tiesību un valsts revolucionārā loma", kas izdots vairākos, autora pārstrādātos izdevumos. Šeit izmantots 1924. gada izdevuma tulkojums latviešu valodā, kas ...
Rainis
Domu mantojums
Kas ir satversme?

Fragmenti no raksta "Kas ir satversme?", kas publicēts 1906. gadā "Zīslaka latviešu kalendārā". Raksts pārpublicēts Raiņa Kopoto rakstu 18. sējumā 1983. gadā.

AUTORU KATALOGS