ŽURNĀLS Tiesību politika

15. Decembris 2015 /Nr.49 (901)

Par situāciju, kad tiesnesis lieto advokātu birojam piederošu automašīnu
23 komentāri

Saistībā ar Zolitūdes "Maxima" lietu jau šovasar tīmeklī, tai skaitā sociālajos tīklos, tika izplatītas fotogrāfijas un informācija, norādot, ka vienas un tās pašas automašīnas lieto gan kāda advokātu biroja pārstāvji, kuri ir saistīti ar šīs traģēdijas civillietu, gan arī tiesnese, kurai ir tiešs sakars ar savu kolēģi, kas iesaistīta konkrētās civillietas izskatīšanā. Pagājušonedēļ, kad sāka skatīt tā dēvēto Zolitūdes traģēdijas krimināllietu, publiskajā telpā atkal tika aktualizēts šis stāsts par advokātu un tiesneses kopīgi lietoto auto. Tādēļ publicējam 2015. gada 16. oktobra Tiesnešu ētikas komisijas skaidrojumu "Par situāciju, kad tiesnesis lieto advokātu birojam piederošu automašīnu".

komentāri (23)
23 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jurčiks
17. Decembris 2015 / 12:35
0
ATBILDĒT
Problēma nav tajā, ka tiesnese lieto auto, kurš netieši pieder viņas ģimenes loceklim. Problēma sākas tādēļ, ka šādā formātā iegādāts auto ļauj ietaupīt uz nodokļiem (PVN priekšnodoklis, attaisnotie izdevumi no UIN).

Un pat šādā situācijā man nebūtu nekas iebilstams, ja tiesnese šo auto izmantotu atsevišķos gadījumos, jo dzīvē gadās visādi - reizēm sieva brauc ar manu auto, reizēm es ar sievas. Varbūt reizi mēnesī vai retāk. Būtiskākais ir tas, ka, kā izskatās, šis "tax-free" auto bija nodots tiesneses PASTĀVĪGĀ LIETOŠANĀ. Un TAS jau vairs nav ētiski...
Jurčiks > Jurčiks
17. Decembris 2015 / 14:54
6
ATBILDĒT
Bet interesantākais ir tas, ka vidusmēra tiesnesis pelna vidēji 3x mazāk nekā vidusmēra advokāts, plus tiesnesim, atšķirībā no advokāta, nav iespēju ietaupīt uz nodokļiem, kā rezultātā tiesneša dzīves līmenis attiecībā pret advokāta dzīves līmeni samazinās vēl vairāk, domāju vēl par procentiem 30. Tāpēc jau nav iespējams piesaistīt tiesām labus, pieredzējušus juristus. Ja es kā advokāts varu braukt ar jaunu Porsche, Mercedes vai Range Rover, kāda vela pēc man būtu jākļust par tiesnesi, kuram jābraukā ar 7-10 gadus vecu VW vai Toijotu. Jo tas arī apmēram ir tas līmenis, ko var atļauties vidusmēra tiesnesis tīri no saviem ienākumiem, ja viņam nav pelnošs dzīvesbiedrs...
Armands > Jurčiks
17. Decembris 2015 / 15:48
1
ATBILDĒT
Nepatīk skaitīt naudu citu makos, bet vēl vairāk nepatīk mīts par to, ka vidusmēra tiesnesis pelna vidēji 3x mazāk nekā vidusmēra advokāts.

Vispirms vajag noskaidrot, cik tad īsti saņem tiesneši. Es pēc nejaušības principa izvēlējos dažus tiesnešu katrā instancē un rezultāts ir: 1) rajona (pilsētas) tiesnesim gada alga ir 20'000-25'000 eiro, 2) apgabaltiesas tiesnesim ap 30'000 eiro gadā, 3) Augstākās tiesas tiesnesim ap 40'000 gadā. Turklāt vienalga, vai tiesnesis strādā Ludzā vai Rīgā (alga ir atkarīga no nostrādā laika, kvalifikācijas klases u.tml.). Atbilstoši Jūsu loģikai vidusmēra advokāta gada ienākumi ir ap 60'000-120'000. Atrodiet man to advokātu Ludzā, kurš gadā saņemtu kaut vai tos pašus 60'000 eiro; domāju, ka viņš nesaņem pat tos rajona tiesas tiesnešu 20'000. eiro.

Tāpat nevajadzētu aizmirst, ka tiesnešu darba vietas izmaksas (dators, galds, elektrība, siltums, palīgu un sekretāru darbs tiek papildus apmaksāts no valsts budžeta; tā tam, protams, arī būtu jābūt), tāpat tiesnesim pienākas likumā noteiktās sociālās garantijas (kaut vai tiesnešu izdienas pensija). Bet advokātam kaut vai no tiem pašiem Jūsu no pirksta izzīstajiem 120'000 gadā ir jāapmaksā biroja īre, kancelejas izdevumi, palīga darbs, sekretāres darbs u.tml. Un kas ir pats svarīgākais - tiesnesim alga ir garantēts ienākums, viņš var rēķināties, ka divreiz mēnesī savā kontā saņems konkrētu naudas summu. Advokāts ar to nevar rēķināties (nav klientu vai arī klients kavē apmaksu).

Viss, ko gribu teikt, tas ir maldīgs uzskats, ka tiesneši saņemtu ievērojami mazāku atalgojumu nekā advokāti. Personīgi es uzskatu, ka vidusmēra tiesnesis saņem lielāku atalgojumu nekā vidusmēra advokāts.

P.S. Jūs rakstījāt par vidusmēra advokātiem, tāpēc nevajadzētu kā piemērus piesaukt Latvijas TOP advokātus. Viņi, iespējams, arī saņem salīdzinoši lielāku atalgojumu par tiem pašiem Jūsu piesauktajiem vidusmēra tiesnešiem, bet to jau nosaka tirgus, bet tiesnešu profesijā tirgus nav un nevajadzētu būt.
ar bruto algu uz veikalu neaiziesi > Armands
18. Decembris 2015 / 13:29
2
ATBILDĒT
atrēķini vispirms sociālo, tad ienākuma nodokli, sanāks cipars ap 2/3 no sākotnējā un tad iztēlojies, ka ir vēl arī apgādājamiem daļa jāatlicina, un tad apskaties, kas atlicis šikai dzīvei
Armands > ar bruto algu uz veikalu neaiziesi
19. Decembris 2015 / 19:29
0
ATBILDĒT
Eu, mīļie cilvēki, beidziet veidot mītus vēl arī par neto (uz rokas) un bruto (uz papīra) algām.

Kur Jūs izrāvāt, ka neto alga = bruto alga : 2?!

Ja ir problēmas ar neto algas aprēķinu, tad palīdzēs kaut vai algas kalkulators (pieejams, piemēram, https://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=11&id=2283&hl=1).

Tātad, ja tiesneša alga bruto (uz papīra) ir 20'000 eiro, tad neto (uz rokas) tas ir nepilni 14'000 eiro. Ja bruto 30'000 eiro, tad neto 21'000. Ja bruto 40'000, tad neto 29'000. Turklāt ņemiet vērā, ka ar šo algu tiesnesim, tā teikt, papildus tiek nodrošinātas pietiekami labas sociālās garantijas un izdienas pensija. Savukārt, vidusmēra advokātam par savām sociālām garantijām un pensiju ir jārūpējas pašam (piemēram, advokātam slimības gadījumā no valsts budžeta vai darba devēja netiek maksāts slimības pabalsts).
Jurčiks > Armands
17. Decembris 2015 / 16:22
1
ATBILDĒT
Tās ir summas pirms nodokļiem. "Uz rokas" - izdali ar 2. Rezultātā 1. instance - 800-1000, apgabaltiesa - 1200-1500, AT - 1600-1800. Vidēji 1300 mēnesī "uz rokas". Bez iespējam optimizēt, kā to dara advokāti. Zināšanai - Rīgas advokātu birojos zemākā līmeņa zaļie "jurčiki" saņem 800--900 uz rokas, juristi ar 7-10 gadu stāžu - minimums 2000, asociētie partneri - 3-4 000, partneri x2+... Par Ludzu gan nezinu, nepateikšu...

Labi, piekrītu, x3 varbūt vidusmērā nesanāk, bet x2 mierīgi.
Koba > Jurčiks
17. Decembris 2015 / 17:39
0
ATBILDĒT
Kur Jūs atradāt, ka juristi advokātu birojos pelna 800-900? Cik zinu, summas ap 450-500 EUR mēnesī (7-10 gadu stāžs).
Jurčiks > Koba
18. Decembris 2015 / 16:41
0
ATBILDĒT
Nupat mana paziņas birojam aizvilināja juristu ar 2 gadu (!!!) pieredzi (ja to var saukt par pieredzi...). Iepriekš viņam alga bija 750 eur "uz rokas". Nedomāju, ka jaunajā vietā viņam piedāvāja mazāk...
un pat piemaksā > Koba
18. Decembris 2015 / 16:04
0
ATBILDĒT
par atļauju strādāt
Jurčiks > Jurčiks
17. Decembris 2015 / 16:24
0
ATBILDĒT
P.S. Turklāt nevar salīdzināt AT tiesnesi ar juridiskā biroja "asociēto partneri" - ne pieredzes, ne valstiskā nozīmīguma ziņā...
Armands > Jurčiks
17. Decembris 2015 / 17:06
0
ATBILDĒT
Protams, Jurčika kungs, ka nevar un arī nevajag salīdzināt AT tiesnesi ar ZAB asociēto partneri. Salīdzināt sākāt Jūs pats. ;-) Katram ir sava vieta, uzdevumi un pienākumi. Neredzu arī nevienu objektīvu iemeslu, kādēļ tiesneša pieredze būtu nozīmīgāka vai labāka par advokāta pieredzi (kuram pieredze varētu būt nozīmīgāka? advokātam ar 10 gadu darba pieredzi vai tiesnesim, kurš tiko sācis darbu tiesā?).
Jurčiks > Armands
18. Decembris 2015 / 16:48
0
ATBILDĒT
Jā, starp citu, tiesneši, kuri tikko sākuši strādāt nesaņem piemaksas par stāžu, kas var būt, ja nemaldos, līdz 20-30%. Līdz ar to šādi tiesneši saņem vēl mazāk par mūsu kopēji izrēķināto :))

Par salīdzināšanu - algas IR salīdzināmas. Nozīmīgums un atbildība - nē.
Armands > Jurčiks
20. Decembris 2015 / 17:18
0
ATBILDĒT
Protams, un jurists, kurš tikko ir ieguvis advokāta statusu un uzsācis personīgo privātpraksi vai pievienojies ZAB, gan uzreiz mēnesī sāk pelnīt 2000-4000 eiro uz rokas (atrēķinot nodokļus un prakses izdevumus jeb uz papīra vismaz 4000-8000 mēnesī); viņam klienti rindā stāv un savā starpā vēl kaujas, kurš pirmais tiks pie jaunā censoņa! Kādā mītiskā juristu pasaulē Jūs dzīvojat? Rīga un Latvija tā noteikti nav. ;-)
Taisnibu
16. Decembris 2015 / 00:20
16
ATBILDĒT
Tiesnesei pasai bija jaatsakas no sis lietas, lai izslegtu jebkadu interesu konfliktu saubu rasanos jau pasos pirmsakumos, it seviski nemot vera lietas svarigumu. Tas butu tikai logiski jebkurai sapratigai personai, kur nu vel tiesnesim. Skaidrs, ka tur nekas nav tirs, visi to redz, bet darit neko neviens nevar. Nozelojami.
Armands > Taisnibu
16. Decembris 2015 / 17:07
1
ATBILDĒT
Hallo, bāze! Tiesnese L.Blūmiņa neskata un līdz šim nav skatījusi Zolitūdes civillietu, attiecīgi L.Blūmiņa nevar atstatīt sevi no lietas, ko viņa neskata.
Pirms komentēt vajadzētu kaut nedaudz ko zināt par konkrēto lietu, savādāk tāds sanāk kā tajā krievu teicienā "Lasījis neesmu, bet nepiekrītu".
Seskis
15. Decembris 2015 / 18:40
7
ATBILDĒT
Gribot negribot jānostājas Tiesneses pusē, kā teica M.Luters: „Es pie tā palieku, jo citādi nevaru".
Tiesnesei, kurai ir dzīvesbiedrs, primārais aspekts ir sava sociālā stāvokļa reprezentēšana sabiedrībā. Šeit svarīgākais, ka dzīvesbiedrs - zvērināts advokāts, tikai attiecībā pret klientiem ir zvērināts advokāts, bet ģimenes tiesībās ir „Īpaši pakļauta persona". Tiesnese pirmkārt ir sieviete, un kā sievietei ir svarīgi demonstrēt sociumam, ka dzīvesbiedra resursi (manta, laiks, arī dzīvība) atrodas pilnībā Tiesneses kā sievietes rīcībā. Pretējā gadījumā šādai Tiesnesei būtu jāatstatās kā neobjektīvai visās lietās, kur skartas bērnu tiesības, laulāto mantas sadale, mantošana, alimenti u.t.t. Otrkārt, dzīvesbiedram - zvērinātam advokātam un vīrietim, ģimenes attiecībās nav un nevar būt savas mantas, tiesību vai interešu. Līdz ar to izslēgta jebkāda interešu konflikta iespējamība. Arī advokātu biroja manta kļūst par sievietes mantu, jo dzīvesdraugs jebkādus darījumus galā vest drīkst tikai ar dzīvesbiedres nepārprotamu piekrišanu, un visa gūtā peļņa un augļi paliek dzīvesbiedres īpašumā.
Tādējādi uzaicinu Tiesnešu ētikas komisiju atcelt savu atzinumu, izmantojot šajā komentārā norādīto absolūti objektīvo pamatojumu.
Ja godīgi, tad > Seskis
16. Decembris 2015 / 00:29
2
ATBILDĒT
Blūmiņa ar to dzīvesbiedru nav pat oficiālā laulībā. Mantiskas intereses kā zināms bieži vien satur spēcīgāk kā mīla. Nozarē par šī pāra biznesiņu visiem sen viss zināms.
Dzēsts lietotājs > Ja godīgi, tad
16. Decembris 2015 / 11:35
6
ATBILDĒT
Tiesnese dzīvo grēkā nelaulāta, bet ētikas komisija izliekas neko nemanām. Jautājums ir par to vai kritušai sievietei vispār ir pieļaujams būt tiesnesei un to pašu var teikt arī par pavedēju advokātu.
Redakcija > Dzēsts lietotājs
16. Decembris 2015 / 18:42
6
ATBILDĒT
Godātā Žirafe, Jums jau iepriekš ir aizrādīts par nekorekto izteiksmes formu un stilu. Ievērojiet diskusijas kultūru, tai skaitā izvairoties no personiski aizvainojošiem izteicieniem, kas turklāt neattiecas uz apspriežamo jautājumu!
VID
15. Decembris 2015 / 13:05
0
ATBILDĒT
Viss raksts ietilpst vienā īsā teikumā - Samaksājiet nodokļus un guliet mierīgi. Advokāti jau ir gudrāki par citiem. Kāpēc ikdienā par autiņu (degviela, serviss, utt.) maksāt no savas naudas, par kuru samaksāti nodokļi, ja to var darīt no biroja ieņēmumiem. Ir ko uzrādīt attaisnotajos izdevumos.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 3
visi numura raksti
Valentija Liholaja
Skaidrojumi. Viedokļi
Par grozījumiem Krimināllikumā, to praktisko realizēšanu un likumdošanas analīzes dienestu
"Jurista Vārdā" 2015. gada 20. oktobra numurā tēmas ietvaros apkopoti viedokļi par nepieciešamību veidot likumdošanas analīzes zinātnisko jeb analītisko dienestu, kas ietvertu sevī pirmslikumdošanas (ex ante) un pēclikumdošanas (ex ...
3 komentāri
Rasma Zvejniece, Sannija Matule, Augstākā tiesa
Informācija
Ikgadējā konferencē izvērtēts tiesībsarga piecu gadu darbs
Kā jau tas tradicionāli ierasts, ik gadu decembra sākumā notiek tiesībsarga rīkota konference, kuras norises laiks parasti ir sasaistīts ar 10. decembri jeb Starptautisko cilvēktiesību dienu.1 Arī pagājušonedēļ, no 9. līdz 11. ...
Daina Ose
Skaidrojumi. Viedokļi
Pierādīšanas process un tā izņēmumi civilprocesā
Aplūkojot beidzamo gadu grozījumus Civilprocesa likumā1 (turpmāk arī – CPL) jautājumos, kas skar pierādījumu iesniegšanu, ir vērojama tendence noteikt stingrākas prasības lietas dalībniekiem attiecībā uz pierādījumu iesniegšanu ...
Matīss Rostoks
Skaidrojumi. Viedokļi
Informācijas apmaiņa kā konkurences tiesību pārkāpums
Viens no konkurences tiesību pārkāpumu veidiem, kas kopš 2005. gada ir kļuvis īpaši aktuāls gan Latvijas, gan Eiropas Savienības konkurences tiesību piemērošanas kontekstā, ir aizliegtā informācijas apmaiņa starp konkurentiem. ...
Dace Šulmane
Informācija
Rīgā noticis starptautisks seminārs “Tiesu izpildītāju darbības attīstības tendences”
2015. gada 9. decembrī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome (LZTIP) sadarbībā ar Tieslietu ministriju rīkoja starptautisku semināru, lai diskutētu par tiesu izpildītāju darbības attīstību mūsdienās. Semināru atklāja ...
AUTORU KATALOGS