Šī "Jurista Vārda" numura tēma saistīta ar 2015. gada nogalē notikušajām cīņām par Latvijas radiostaciju normatīvo regulējumu valsts valodas lietojuma jomā.
Jāatzīst, ka neiesaistītai personai ir pat ļoti sarežģīti izprast procesus, kas risinājās ap diviem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumiem, kuru mērķis 2014. gadā vispirms bija palielināt valsts valodas lietojumu Latvijas radiostacijās, savukārt 2015. gadā pieņemtie grozījumi, kā šķiet, nodrošināja gluži pretēju efektu.
Šajā "Jurista Vārdā" piedāvājam lasītāju uzmanībai gan fragmentus no Valsts prezidenta veto vēstules, kurā tika norādīts uz likumdošanas procesa defektiem, gan dažādu lietpratēju ārkārtēji pretējiem viedokļiem par to, kas tad īsti notika ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu.
Kopumā aplūkojot šos procesus, var nonākt pie secinājuma, ka šeit bez šaubām ir sadūrušās gan konstitucionālās tiesības (valsts pienākumi savas informatīvās telpas un sabiedrības integritātes nodrošināšanā un nepieciešamība aizsargāties pret agresīvas valsts īstenotu propagandas karu), gan cilvēktiesības (pieeja informācijai), gan komerctiesības (cīņa par klausītāju un līdz ar to reklāmas tirgu), gan citi aspekti.
Žurnālā apkopotajos viedokļos mazāk uzmanības pievērsts problēmai, uz kuru norādījis Valsts prezidents, proti, labas likumdošanas praksei, kas nozīmē argumentētu, sistemātisku, atklātu likumdošanas procesu. Ar to cieši saistīts ir arī lobisma jautājums, kas Latvijā joprojām nav atrisināts.
Vai, piemēram, par lobistiem būtu uzskatāmi juridiskās palīdzības sniedzēji, kas bijuši iesaistīti Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozīšanas gaitā?
Politiskās lobēšanas process Latvijā joprojām nav tiesiski regulēts, sabiedrības un atsevišķu interešu grupu iesaistīšanās un ietekme uz politisko lēmumu pieņemšanu nav caurskatāma. Tādējādi lobēšana tā vietā, lai kļūtu par profesionālu darbību, Latvijas sabiedrībā ieguvusi savā ziņā aizdomīgas un pat apkaunojošas vai vēl trakāk – korumpētas darbības reputāciju.
Neproduktīvas diskusijas par Lobiju likuma nepieciešamību rit gadu desmitiem, nesenākais piedāvājums bija KNAB izstrādātais projekts, kas neguva atbalstu. Acīmredzot šī situācija būtu jāmaina, un šāds likums varētu kļūt par būtisku ieguldījumu labas likumdošanas nodrošināšanai. Par to liek domāt arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumi.