ŽURNĀLS Numura tēma

10. Maijs 2016 /Nr.19 (922)

Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesu judikatūras saistošais spēks
10 komentāri
Mg. philol., Dr. iur.
Gundega Miķelsone
zvērinātu advokātu biroja “Centrs” juriste 

Viens no fundamentāliem tiesību piemērošanas teorētiskajiem aspektiem ir mācība par tiesību avotiem un to veidiem. Vislielāko zinātnieku uzmanību izpelnījušies tiesu un tiesnešu radītie tiesību avoti, kā judikatūra un tiesnešu tiesības, to saistošais spēks un vieta nacionālajā tiesību avotu sistēmā. Tiesu nolēmumu analīze ļauj secināt, ka praksē tiesību piemērotāju attieksme pret iepriekšējos nolēmumos paustajām atziņām ir pat radikāli atšķirīga – dažkārt iepriekšējos nolēmumos ietvertās atziņas tiek ignorētas, bet citkārt piemērotas pat kā vispārsaistošs tiesību avots. Šāda dažādība pārkāpj ikvienas personas tiesības uz taisnīgu tiesu, tādēļ demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujama.

Atjaunotajā Latvijas Republikā laikā no 2000. līdz 2011. gadam, kad autore sāka sava promocijas darba1 izstrādi, jēdzienu "judikatūra" un "tiesnešu tiesības" satura meklējumos bija iesaistījušies vairāki tiesību zinātnieki, publicējot atsevišķus rakstus2 par šo tematu vai minētajam jautājumam pievēršoties garāmejot citām problēmām veltītās publikācijās – rakstos3 vai grāmatās.4 Tomēr šim jautājumam veltīts izvērsts un dziļš pētījums bija tikai viens – Dr. iur. Gintas Sniedzītes promocijas darbs "Tiesnešu tiesību jēdziens, evolūcija un nozīme Latvijas tiesību avotu doktrīnā".5 Autores ieskatā, tas satur savstarpēji pretrunīgus secinājumus gan par Latvijas tiesu, gan Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūras un tiesnešu tiesību saistošo spēku un vietu nacionālajā tiesību avotu sistēmā. Tātad precīza un pamatota atbilde uz šo tik būtisko jautājumu Latvijas tiesību zinātnē nebija sniegta.

Iztrūkstot skaidri un precīzi definētiem priekšrakstiem par judikatūras un tiesnešu tiesību saistošo spēku, nav iespējams šos tik nozīmīgos tiesību avotus piemērot atbilstoši modernas demokrātiskas tiesiskas valsts principiem. Iepriekš norādīto iemeslu dēļ tapis autores promocijas darbs. Tajā atrodami precīzi, zinātniski pamatoti secinājumi par Latvijas tiesu, EST un ECT judikatūras un tiesnešu tiesību saistošo spēku un vietu nacionālajā tiesību avotu sistēmā, kā arī piedāvāti risinājumi šo secinājumu iedzīvināšanai tiesu praksē.

Rakstā autore pievērsīsies Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesu6 judikatūrai un tiesnešu tiesībām, to saistošajam spēkam un vietai nacionālajā tiesību avotu sistēmā.

 

1. Judikatūra un tiesnešu tiesības

Pirms šo tiesību avotu analizēšanas precīzi jādefinē to saturs. Autores ieskatā, judikatūra ir visas tiesiskās juridiski nozīmīgās atziņas, kas ietvertas tiesu un tiesnešu (turpmāk arī – tiesa)7 nolēmumos un ko tiesa formulējusi, lietojot jebkuru juridisko metodi, jo īpaši tiesību normu interpretācijas un tiesību tālākveidošanas rezultāts. Vienu vai vairākas šādas atziņas var dēvēt gan par judikatūru, gan attiecīgi par judikatūras atziņu vai judikatūras atziņām.

Tiesnešu tiesības ir tiesu un tiesnešu nolēmumos ietvertās tiesību normas, kas tiesību sistēmā atrastas, izmantojot jebkuru no tiesību tālākveidošanas metodēm, un kas tātad ir tiesību tālākveidošanas rezultāts. Vienu vai vairākas šādas tiesību normas var dēvēt gan par tiesnešu tiesībām, gan attiecīgi par tiesnešu tiesību normu vai tiesnešu tiesību normām. No judikatūras un tiesnešu tiesību definīcijām izriet, ka tiesnešu tiesības ir judikatūras sastāvdaļa.

Jēdzienu "judikatūra" un "tiesnešu tiesības" saturu formulējuši daudzi tiesību zinātnieki, taču dažādu iemeslu dēļ šīs definīcijas autore uzskata par neprecīzām. Autoresprāt, nav pamata judikatūras raksturojumā iekļaut šādas pazīmes:

  • "ietilpst tiesiskos nolēmumos", jo par tiesiskiem var dēvēt tikai tos nolēmumus, kuri satur pareizas atziņas un ar kuriem lieta vai atsevišķs tiesību jautājums izšķirts taisnīgi, tomēr tiesiskas atziņas ir sastopamas arī rezultāta ziņā kļūdainos nolēmumos;

  • "ietvertas nolēmumos, kas stājušies spēkā", jo tiesisks var būt ne vien spēkā stājies, bet arī spēkā neesošs (pārsūdzēts, vēl nestājies spēkā vai atcelts) nolēmums, respektīvi, spēkā neesošs nolēmums ne vienmēr ir prettiesisks un nolēmuma spēkā stāšanās diemžēl nepavisam negarantē tā tiesiskumu;

  • Tiesnešu tiesības ir judikatūras sastāvdaļa.
  • "atrodamas nolēmuma motīvu daļā", jo nevienā citā nolēmuma daļā šīs atziņas nevar atrasties;

  • "ietilpst galvenokārt ratio decidendi", jo atziņa, kas vienā lietā ir tikai obiter dictum, citā veido ratio decidendi;

  • "atziņas ar principiālu nozīmi", jo nav iespējams definēt vai vismaz konkretizēt jēdziena "sarežģīts tiesību jautājums" nozīmi – ko viens jurists uzskata par elementāru, otrs vērtē kā sarežģītu;

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
1
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (10)
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
procesa dalībniece
12. Maijs 2016 / 11:19
0
ATBILDĒT
Gribu citēt tekstu no apelācijas sūdzības, ko 2010.gadā parakstījusi G.Slaņķe:
"...ja tiesa uzskatījusi, ka grozījumi līgumā nav veikti, bet rezolutīvajā daļā noteikusi, ka jāatjauno darbā ...amatā, tad tiesa taisīijusi apzināti nelikumīgu spriedumu.Šāda rīcība uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar KL 291.pantu"
Proficius Aliri
11. Maijs 2016 / 21:56
0
ATBILDĒT
Prieks, ka pēdējos gados jau vairāki promocijas darbi ir veltīti tiesību teorijas jautājumiem, kam tomēr ir fundamentāla loma tiesiskās sistēmas attīstībā, pat ja to praktiskā nozīme uzreiz nav saskatāma. Cerams, ka arī autores promocijas darbs kādreiz iemiesosies grāmatas formā, pievienojoties Gintas Sniedzītes, Edvīna Danovska, Jāņa Plepa, Gata Bārdiņa monogrāfijām.
Protams, ir iespējams apšaubīt, vai visi autores secinājumi ir tik nepārprotami precīzi un zinātniski pamatoti, ka izslēdz jebkādas turpmākas diskusijas par šiem jautājumiem. Tomēr šāds pētījums (vēl ievērojot tā dažviet provocējošo stilu) varētu būt spēcīgs pamudinājums citiem pētījumiem šajā jomā.
Piemēram, autores piedāvātā judikatūras definīcija nav precīza. Rakstā norādīts, ka nav pamata definīcijā iekļaut pazīmi “atziņas ar principiālu nozīmi”. Taču autores definīcijā arī ir ne mazāk nekonkrēta pazīme “juridiski nozīmīgas atziņas” (promocijas darbā skaidrots, ka juridiski nozīmīgas atziņas ir “ar tiesību normām saistīti, tiesiski secinājumi, atzinumi, kam ir būtiska(parasti pozitīva) ietekme, izšķiroša, svarīga nozīme”; sk. 42.lpp.).
Tāpat var apšaubīt kraso apgalvojumu, ka judikatūras vai tās daļas nošķiršanai atsevišķā tiesību avotu grupā nav ne teorētiska, ne praktiska pamatojuma. Rakstā minētie trīs argumenti (jā, varētu diskutēt par atbilstošāku avotu grupas nosaukumu) nav pārliecinošs pamatojums. Teorētiski svarīgs ir izraudzītais avotu iedalījuma kritērijs, un to pētnieks var izvēlēties pēc saviem ieskatiem. Praktiski judikatūrai pat kā palīgavotam ir atšķirīga loma, salīdzinot ar citiem palīgavotiem. Arī autore rakstā piekrīt, ka tiesa nedrīkst atkāpties no iepriekšējās judikatūras, ja nespēj pienācīgi argumentēt šādas rīcības iemeslu. Tātad pastāvošā judikatūra ir “obligāti” izvērtējama, pretējā gadījumā tiesas nolēmumu augstāka instance varētu atcelt. Citu palīgavotu ignorēšana tādas sekas nerada.
Proficius Aliri > Proficius Aliri
11. Maijs 2016 / 21:57
0
ATBILDĒT
Diskutabls ir arī vispārējās jurisdikcijas tiesu judikatūras dalījums divās grupās (tiesnešu tiesības un tāda judikatūra, kas nav tiesnešu tiesības). Tiesību normu interpretācijas rezultāts nepieder tiesnešu tiesībām, tās nav vispārsaistošas normas un ir tikai palīgavots. Tiesību tālākveidošanas rezultāts ir tiesnešu tiesības, vispārsaistošas tiesību normas. Neskatoties uz to, ka tiesnešu tiesības “jau objektīvi pastāv tiesību sistēmā” un tiesa šīs normas ir tikai “tiesību sistēmā atradusi”, judikatūrai jeb tiesiskām atziņām, kas satur tiesnešu tiesības, tiek piedēvēts vispārsaistošs spēks. Pirmkārt, arī “parastā” (ne-tālākveidošanas) tiesību normu piemērošanas ceļā tiesa atrod tiesību sistēmā esošu, rakstītu tiesību normu, to interpretē un piemēro konkrētajam gadījumam. Interpretācijas rezultāti var būt pat krasi atšķirīgi (ko apliecina judikatūras maiņa), faktiski laika gaitā mainot likumdevēja radītās tiesību normas saturu. Tiesību normu interpretācija arī ir juridiska metode, ar saviem priekšnoteikumiem, robežām un nozīmi tiesību piemērošanā (tāpat kā tālākveidošana). Otrkārt, ja tiesa nolēmumā ieraksta nerakstītu tiesību normu (t.sk. vispārējo tiesību principu), attiecīgā judikatūra kļūst vispārsaistoša. Ja tiesa nolēmumā ieraksta likumdevēja uzrakstītu tiesību normu, interpretācijas ceļā tai piešķirot piemērojamo saturu, t.i., pasakot kā normu saprot reālajā dzīvē, ārpus papīra tiesībām, tad šāds tiesas veikums nav tiesnešu tiesības. Interesanti, ja nolēmumā tiesa ieraksta (atkārto) kādu iepriekšējā nolēmumā ierakstītu tālākveidošanas rezultātu jeb tiesnešu tiesību normu, vai šāda tiesiska atziņa ir vispārsaistoša judikatūra (varbūt vispār nav judikatūra). Treškārt, varētu rasties jautājums, vai tiesnešu tiesības saturošs tiesas nolēmums nav normatīvais akts? Tādas diskusijas ir bijušas saistībā ar Satversmes tiesas nolēmumiem.
Jurčiks
10. Maijs 2016 / 13:59
1
ATBILDĒT
Dikti arogants stiliņš...

Par tām visām tiesību avotu klasifikācijām: var jau zīmēt shēmu shēmas, bet vai kāds var pateikt skaidri un gaiši - ja ECT vai Satversmes tiesas spriedums ir pretrunā ar tiesību principu - vai tiešām jāignorē tiesību princips?

Un ko nozīmē "prettiesisks tiesas spriedums"? No sērijas "man nepatīk, tātad prettiesisks"? Kaut kā man šāda tiesību filozofija rada milzīgu piesardzību...

Un vēl, par šo rakstu: īsti neiebraucu - kā ir iespējams, ka pastāv judikatūra, kas ir interpretācijas rezultāts un judikatūra, kas nav interpretācijas rezultāts? Manuprāt interpretācija ir jebkuras tiesību normas piemērošanas, arī analoģijas veidā, procesa daļa...

Kaut kā sāk šķist, ka, jo vairāk doktoru, jo lielāks ķīselis...
> Jurčiks
10. Maijs 2016 / 15:14
0
ATBILDĒT
Es sapratu, ka prettiesiks spriedums ir tāds spriedums kurš ir atcelts un nav stājies spēkā. Tur rakstā arī bija (laikam) nevis par judikatūru interpretācijas rezultātu, bet par judikatūru tiesību tālākveidošanas rezultātu un pārējo judikatūru, kurā tālākveidošanas nav.

Stiliņš gan arogants, tobiš augstprātīgs, bet varbūt tā rakstīšanas aizrautībā netīšām sanāca un vēlāk aizmirsās pierediģēt.
Jurčiks >
10. Maijs 2016 / 17:00
0
ATBILDĒT
Citāts: Es sapratu, ka prettiesiks spriedums ir tāds spriedums kurš ir atcelts un nav stājies spēkā..
============

Diez vai. No šā citāta - "par tiesiskiem var dēvēt tikai tos nolēmumus, kuri satur pareizas atziņas un ar kuriem lieta vai atsevišķs tiesību jautājums izšķirts taisnīgi, tomēr tiesiskas atziņas ir sastopamas arī rezultāta ziņā kļūdainos nolēmumos" -- izskatās, ka drīzāk tiesiskuma kritērijs ir vērtējums par "pareizību", "kļūdainību" un "taisnīgumu". Šie kritēriji lielākajā daļā gadījumu ir subjektīvi. Nu, piemēram, pasaki, kas būs OBJEKTĪVI TAISNĪGI zagtas lietas attiesāšanas gadījumā - aizsargāt īpašnieku vai labticīgo ieguvēju... Šādus piemērus var krāmēt steriem, un par katru no tiem būs vismaz trīs dažādi konfliktējoši viedokļi, kas ir vai nav taisnīgi...
Vīpsna
10. Maijs 2016 / 10:36
1
ATBILDĒT
Raksts jau nav slikts, tomēr raksta sākumā pateikt, ka Gintas Sniedzites darbs, rupji sakot, ir pilnīgi nepareizs, nu ir mazliet vīpsnājoši.
Lasītājs
10. Maijs 2016 / 08:37
0
ATBILDĒT
Manuprāt, ļoti neētiski no autores puses bija vispirms noniecināt Gintas Sniedzītes darbu, bet pēc tā slavēt savu darbu, sakot, ka tajā, atšķirībā no G. Sniedzītes darba, nu gan ir "atrodami precīzi, zinātniski pamatoti secinājumi".
Cienījamā "zinātniece", ļaujiet secinājumus par to, kura darbā ir atrodami precīzi, zinātniski pamatoti secinājumi, izdarīt lasītājiem, nevis sev pašai!
Emulators > Lasītājs
11. Maijs 2016 / 15:19
5
ATBILDĒT
Kad tika aizliegta veselīga polēmika? Lai Sniedzīte uzraksta JV atbildes rakstu, ja kas ir garām.
Jurčiks > Emulators
11. Maijs 2016 / 16:17
0
ATBILDĒT
Uzlieciet savā tekstā akcentu uz "veselīga"... Runa nav par faktu, runa ir par stilu. Vajadzēja dzirdēt, kā šī doktore aizstāvēja savu disertāciju - no sērijas "vienīgā gudrā uz pasaules". Tai pat laikā pat šis raksts mudž no pretrunām...
visi numura raksti
Dace Šulmane
Numura tēma
Kur “ievietot” judikatūru – tiesību avotu iedalījuma dilemma
Daudzi diskusiju temati Latvijas tiesību zinātnē un praksē, gluži tāpat kā politikā, savu aktualitāti iegūst cikliski. Piemēram, tieslietu politikā "karstākās" pēdējo mēnešu aktualitātes ir apzīmējamas ar atslēgvārdiem ...
Dina Gailīte
Notikums
Fotomeistars saņem apbalvojumu un izrāda juristu portretu galeriju
Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas gadadienā, 4. maijā, arī šogad tradicionāli tika pasniegti valsts augstākie apbalvojumi, tai skaitā Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru saņēma žurnāla "Jurista Vārds" ārštata ...
Vija Kalniņa
Juridiskā literatūra
Klajā nākusi Gunāra Kusiņa grāmata par parlamentārismu Latvijā
4. maijā, Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienā, Saeimas namā svinīgi tika atvērta ilggadējā Saeimas Juridiskā biroja vadītāja, tagadējā Satversmes tiesas tiesneša Gunāra Kusiņa grāmata "Latvijas parlamentārisma ...
Diāna Apse
Numura tēma
Stabila judikatūra nav mūžīga
Jēdziens "judikatūra" nav E. Levita jaunieviests, kā tas praksē tiek bieži uzsvērts, bet gan atkalieviests jeb reintegrēts Latvijas tiesiskajā domā. Kā juridisks jēdziens, kura jēga pielīdzināma mūsdienu izpratnei, judikatūra tiek ...
Anita Zikmane
Numura tēma
Judikatūras noturība: tiesība uz taisnīgu tiesu
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir secinājusi, ka neargumentēta atkāpšanās no judikatūras kā konsekventu nolēmumu kopas par konkrētas normas interpretāciju un piemērošanu ir pamats apšaubīt tiesību uz taisnīgu tiesu ievērošanu ...
AUTORU KATALOGS