ŽURNĀLS Viedoklis

Varbūt augsti godātais profesors būtu ar mieru arī nedaudz komentēt tiesnešu atalgojuma otru daļu - piemēram, piemaksas par darba stāžu (no cik nostrādātiem gadiem un kādā apmērā), par papildus sociālajām garantijām, piemēram, gandrīz divu mēnešu apmaksāto atvaļinājumu utt.

Ir acīmredzami, ka tiesneša, kura funkcijās ietilpst kontrolēt valsts pārvaldes iestāžu augstāko amatpersonu lēmumu un rīcības tiesiskumu, maksimālā un arī faktiskā mēnešalga kļūst ievērojami zemāka par kontrolējamā maksimālo mēnešalgu (citāts iz raksta).
Godātais autors ir izmantojis pasaulīgās valsts iekārtas varas vertikāli, kur lielākam atbildības apjomam piemēro augstāku atalgojuma latiņu. Diemžēl varas dalīšanas princips un svaru - pretsvaru teorija izpildvaru un tiesu varu izvieto atšķirīgās dimensionālās kvalitātēs. Piemēram, VID ģenerāldirektors kā pasaulīgās varas stūrakmens ir cieši piezīdies materiālās pasaules māla smaguma piesātinātajām porām. Iegremdējot rokas bāreņu un atraitņu asaru un asiņu slacītajās zelta monētu lādēs, viņa vienīgais mērķis ir vēl lielāks materiālo labumu apjoms, neņemot vērā pazudināto dvēseļu skaitu. Saprotams, ka VID ģenerāldirektoram svarīgi ar savu atalgojuma līmeni reprezentēt veiksmīga un enerģiska plēsoņas raksturtēlu, jo tikai tādas būtnes var izraut atraitnei no rokām sarepējošo maizes garozu, un no brēcoša bāreņa miesām izdīrāt silti pulsējošu nieri, un pacelt virs galvas, demonstrējot valsts varas noteiktību nodokļu piedziņas jomā.
Tiesneša un VID ģenerāldirektora attiecības atzīmējuši Rakstos zīmju tulkotāji un viedie krīvi. Nespēdams taisīt sprieduma rezolutīvo daļu, tiesnesis devās tuksnesī un gavēja 40 dienas, kur tapa no VID ģenerāldirektora puses kārdināts. Augstā amatpersona uzbūra vīziju, kur tiesnesim bija garantēta vieta VAS „Latvijas Dzelzceļš" valdē un visi ienākumi no PVN summas par zelta tirdzniecību. Tomēr tiesnesis atteicās, jo pastāvīgā dzīve askēzē bija nostiprinājusi viņa ticību Tiesiskumam. Atsakoties no dārgām drēbēm, podagru izraisošas pārtikas, lepniem auto un pastāvīgas dzīvevietas, tiesnesis bija ieguvis iekšējo Temīdas apstaroto mieru un pārliecību. Tiesneša dvēsele atģidājās seno patiesību, ka nekas tā nesagrauj cilvēka būtību un tieksmi pēc taisnības kā labklājība, un tāpēc uzstājīgi kliboja tālāk Temīdas staru virzienā pa mālaino pasaulīgās matērijas grunti, lai gan papēdī bija iekodies zelta teļš, bet apkārt dārdēdamas gāzās Molocha statujas, pildītas ar skanošiem pimberiem un ozeriņiem.
Jā, tieši atteikšanās no pasaulīgajiem labumiem ir piešķīrusi tiesnesim varu pazemināt to lepnāko un augstāko, bet paaugstināt to zemāko. Paldies likumdevējam, kurš ievēro šo kārtību, un nodrošina tiesnešu un tiesu darbinieku eksistenci optimālā Tiesiskuma ģenerēšanas amplitūdā!

Latvija ir brīnumzeme. Vajag ļaut apvienot advokāta un tiesneša amatus. Advokāti ir universāli, tiesneši varēs piepelnīties.

Tiesiskuma koalīcija ilgstoši un stabili mums ir nodrošinājusi, ka 1.instances tiesnesis uz rokas pelna nedaudz virs 1100,- EUR. Turpretī, piemēram, Rietumeiropas līmenī, tiesnešu atalgojums ir ap 10 000 EUR mēnesī. Tiesneša palīgs, kas sagatavo nolēmumu projektus un ir tiesneša atbalsts, saņem uz rokas ap 500 EUR. Pārliecinoši un stabili.

Ar šādu atalgojuma sistēmu mēs tiesās dabūsim tikai studentus, kas prakses nolūkā atnāks pastrādāt paralēli studijām un tiesnešus, kas strādā tikai idejas dēļ. Neko vairāk.

Nesaistīti. Vieglāk masu medijiem bļaut, ka kāds pelna vairāk, piemēram, atsevišķi ZTI vai MNA, nevis bļaut par to, ka tiesu varas augstākās amatpersonas pelna celtnieka līmeņa algas.

Pilnīgi piekrītu! Un vispār, mūsdienās likumus veido tik sadrumstaloti, bez jebkādas sistēmas, bez ilgtspējīgas idejas, ka tajos ir grūti orientēties, grūti izprast likumdevēja gribu. Ja agrāk bez visām tehnoloģiskajām iespējām bija iespējams orientēties tiesību normās, ja vien izprati sistēmu un galveno ideju, tad šobrīd ir sadrumstalota gan sistēma, gan arī likumdevēja mērķi.