Vācijas būvniecības nozare un būvniecības tirgus aug – tādēļ aug arī interese par būvniecības darbu veikšanas iespējām šajā valstī. Tas attiecas gan uz tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri vēl tikai apsver iespēju darboties Vācijas tirgū, gan arī tādiem, kuri šo soli jau ir spēruši. Šī iemesla dēļ ir svarīgi saprast dažādus juridiskas dabas jautājumus, kuri ir saistīti ar attiecīgās ieceres realizēšanu praksē.
Šis raksts ieinteresētiem juristiem un būvuzņēmējiem sniegs pārskatu par jautājumiem, kas saistīti gan ar publiskajām būvniecības tiesībām un būvniecības līgumtiesībām, gan arī ar sociālās apdrošināšanas tiesībām un darba likumiem. Raksts arī aplūkos, kādā veidā darba iespējas Vācijā ietekmēs plānotās tiesību aktu izmaiņas būvniecības jomā,1 kuru pieņemšana tiek plānota 2017. gadā.
1. Publisko un privāto būvniecības tiesību nošķirtība
Runājot par Vācijas būvniecības tiesībām, ir jāņem vērā to dalījums publiskajās un privātajās būvniecības tiesībās. Publiskās būvniecības tiesības ir daļa no vispārējām publiskajām tiesībām un regulē publiskos būvniecības noteikumus; pie tām pieder arī būvniecības plānošanas noteikumi (Bauplanungsrecht), zemes izmantošanas noteikumi un noteikumi par dažādu ēku tipu būvniecību.2
Būvniecības plānošanu Vācijā veic vietējās pašvaldības, pieņemot teritorijas izmantošanas plānus (Flächennutzungspläne) un saistošus detālplānojumus (Bebauungspläne), lai jau plānošanas stadijā novērstu iespējamos konfliktus apbūves platību izmantošanā. Šādas rīcības juridiskais pamats ir Vācijas Konstitūcijas 28. panta 2. punktā nostiprinātās reģionālo pašpārvalžu tiesības, dodot tām tiesības izlemt, kāds būs attiecīgās pašvaldības teritorijas strukturālās izmantošanas veids.
Liela praktiska nozīme ir iespējai izteikt iebildumus pret detālplānojumiem vai arī vērsties pret tiem tiesā gadījumā, ja būvprojekts ir pretrunā ar plāniem. Savukārt vēršanās pret tuvumā esošām vai plānotām būvēm parasti tiek pamatota ar (iespējamiem) teritoriālās plānošanas tiesību pārkāpumiem.
Būvniecības plānošanas likuma centrālais jēdziens ir "būve" (bauliche Anlage).3 Būve ir pastāvīgs, mākslīgs savienojums ar zemi (būvniecības elements), kurai nepieciešami plānošanas noteikumi (būvniecības reglamentācijas elements).4 Tikai gadījumos, kad tiek radīta būve likuma izpratnē, ir piemērojamas publiskās būvniecības tiesības.
Publisko būvniecības tiesību otrā daļa – papildus būvniecības plānošanas noteikumiem – ir būvnoteikumi (Bauordnungsrecht), saukti arī par būvpolicijas noteikumiem, par kuru izstrādāšanu ir atbildīgas Vācijas federālās zemes (Bundesländer). Šī iemesla dēļ Vācijā spēkā ir dažādi būvnoteikumi. Tomēr šie atsevišķie būvnoteikumi ir izstrādāti, pamatojoties uz vienotu standartizētu būvnoteikumu versiju (Musterbauordnung), un tādēļ to atšķirības ir niecīgas.5 Būvnoteikumos, pirmkārt, ir nostiprināta administratīvā procedūra būvatļaujas izdošanai (atļaujas izsniegšanas procedūra). Būvatļaujas izsniegšanas pieteikums saskaņā ar federāliem likumiem ir iesniedzams atbildīgajā iestādē. Būvatļauju izdod, ja būves projekts atbilst publisko tiesību normām,6 t.sk. būvniecības plānošanas noteikumiem. Otrkārt, būvnoteikumu mērķis ir novērst ar būvēm saistītos riskus, kas apdraud trešo personu dzīvību, veselību un citas tiesiskās intereses. Līdz ar to būvnoteikumos ir nostiprināti kritēriji attiecībā uz būvju stabilitāti, attālumiem starp būvēm un to ugunsdrošību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes