ŽURNĀLS Numura tēma

11. Aprīlis 2017 /Nr.16 (970)

Izmaiņas iesniegumos par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām
Iesniegumu par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām ietekme uz Publisko iepirkumu likuma mērķu sasniegšanu
Dipl. iur.
Jānis Padēls
 

2016. gada 15. decembrī pieņemts jauns Publisko iepirkuma likums, un izmaiņas stājās spēkā 2017. gada 1. martā. Viens no jauninājumiem paredz depozīta iemaksu par iepirkuma procedūras rezultātu apstrīdēšanu, par sūdzību iemaksājot Publisko iepirkumu likuma 70. pantā noteikto depozītu. Aktuāls jautājums – vai, ieviešot depozītu par iepirkuma procedūru rezultātiem, tādējādi samazināts iesniegumu (sūdzību) skaits? To rādīs prakse. Šobrīd likumdevējs ar depozītu par iesniegumu (sūdzību) par iepirkuma procedūru rezultātiem ieviešanu mēģina atrisināt tikai daļu no problēmām. Rakstā autors vērtēs, kādas izmaiņas ievieš Publisko iepirkumu likums attiecībā uz iesniegumiem par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām.

Iesniegumu veidi

Publisko iepirkumu likuma 68. pants paredz, ka persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, ir tiesīga iesniegt iesniegumu par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām. Šādiem iesniegumiem Publisko iepirkumu likums neparedz iesniegt depozītu.

2016. gadā Iepirkumu uzraudzības birojs saņēmis 842 apstrīdēšanas iesniegumus.1 Iepirkumu uzraudzības birojs statistiski nenodala sūdzību sadalījumu, bet pēc to būtības ir divu veidu iesniegumi (sūdzības):

  1. iesniegumi par iepirkuma procedūras rezultātiem;

  2. iesniegumi par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām.

 

Iesniegumu par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām iesniegšana un iesnieguma izskatīšanas komisijas lēmumu pieņemšana

Iesniegumus par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 68. panta pirmo daļu, var iesniegt persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos vai pretendē uz iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un kura saistībā ar konkrēto iepirkuma procedūru, uz kuru attiecas šis likums, uzskata, ka ir aizskartas tās tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ko rada varbūtējs Eiropas Savienības normatīvo aktu vai citu normatīvo aktu pārkāpums. Šāda persona ir tiesīga iesniegt iesniegumu par kandidātu vai pretendentu atlases noteikumiem, tehniskajām specifikācijām un citām prasībām, kas attiecas uz konkrēto iepirkuma procedūru, vai par pasūtītāja vai iepirkuma komisijas darbību iepirkuma procedūras laikā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Numura tēma
Kā jaunie likumi ietekmēs iepirkumu procedūras
1. martā stājās spēkā jauns Publisko iepirkumu likums, kura uzdevums ir ieviest Eiropas Savienības direktīvu noteikumus iepirkumu jomā un vairākus citus jaunumus piedāvājumu sagatavošanā, iepirkuma plānošanā, piedāvājumu ...
Māra Stabulniece
Numura tēma
Piegādātāju iesaistīšana pirms iepirkuma izsludināšanas – neizmantotās iespējas un riski
Jānis Geks
Numura tēma
Favorītisms publiskajos iepirkumos
Lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā Eiropā, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesības nosaka minimālās vienotās prasības publiskajam iepirkumam. Šīs prasības ir pārņemtas nacionālajos tiesību aktos un attiecas ...
1 komentāri
Tiesībsargs
Tiesību politika
Tiesībsarga ziņojums Saeimai par 2016. gada darbu
Tiesībsargs Juris Jansons 30. marta Saeimas plenārsēdē sniedza savu ikgadējo pārskatu par Tiesībsarga biroja darbu un aktualitātēm cilvēktiesību, kā arī labas valsts pārvaldības jomā 2016. gadā. Tiesībsarga gada darba ziņojuma ...
Āris Kakstāns
Informācija
Darbu sāk darba grupa valsts noslēpuma regulējuma pilnveidei
Satversmes tiesa (ST) ar 2017. gada 10. februāra spriedumu lietā Nr. 2016-06-01 "Par likuma "Par valsts noslēpumu" 11. panta piektās daļas, 13. panta trešās un ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam ...
AUTORU KATALOGS