ŽURNĀLS Informācija

18. Aprīlis 2017 /Nr.17 (971)

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes aizvadītā gada pārskata ziņojums

Ar pārskata ziņojumu zvērinātu advokātu kolēģijas ikgadējā kopsapulcē 2017. gada 7. aprīlī klātesošos iepazīstināja Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Guna Kaminska.

Šodien aprit trīs gadi, kopš ievēlēta pašreizējā sastāva Latvijas Zvērinātu advokātu padome – kolēģijas kopsapulcē 2014. gada 11. aprīlī. Pārskata periodā par pārvaldi rūpējusies priekšsēdētāja vietniece, priekšsēdētāja vietas izpildītāja Guna Kaminska, kā arī padomes locekļi Ivars Grunte, Egīls Radziņš, Vija Ritenberga, Jānis Rozenbergs, Andris Rukmanis, Raivo Sjademe un Saulvedis Vārpiņš. Šodien atkal visi kopā un – katrs no mums – ar savu balsojumu paudīsim viedokli par kolēģijas institūciju pārstāvjiem nākamajiem trim gadiem.

Tāpat kā iepriekš padome savā darbības pārskata periodā centusies nodrošināt Latvijas Republikas Advokatūras likuma prasību izpildi, sekmējot kvalificētu advokāta darbu juridiskās palīdzības sniegšanā. Vēlos izteikt pateicību padomes locekļiem par advokatūras interešu pārstāvību visiem kolēģiem būtisku jautājumu risināšanā!

 

1. Padomes sēdes un aktuālie jautājumi

Pārskata periodā, proti, laikā no 2016. gada aprīļa līdz 2017. gada aprīlim, notikušas 16 padomes sēdes; padome, kā ierasts, sanākusi vismaz reizi mēnesī. Padomes sēdēs izskatīti 338 jautājumi, pieņemts 201 atsevišķi noformēts lēmums; par pārējiem jautājumiem pieņemti protokollēmumi. Bez tam 23 lēmumi vēl pieņemti ārpus padomes sēdēm aptaujas kārtībā. Padomes sēdēs izskatīto jautājumu un padomes pieņemto lēmumu skaits ir līdzīgs kā iepriekšējā pārskata periodā.

Padomes sēdēs lielākoties pieņemti lēmumi par jautājumiem, kas attiecas uz atsevišķiem kolēģiem – par zvērinātu advokātu praktizēšanas vietas un veida maiņu, par advokātu darbības apturēšanu uz laiku vai par tās atjaunošanu u.tml.

Padomes uzmanības centrā bijuši arī tādi jautājumi, kas ir svarīgi visiem advokātiem. Daži no tiem, kā arī padomes pieņemtie lēmumi to nozīmīguma dēļ, kā ierasts, aplūkojami pārskata ziņojuma sākuma daļā.

Noslēdzies darbs Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas darba grupā advokatūras institūta darbības kvalitātes pilnveidei, kas drīzumā rezultēsies ar attiecīgu grozījumu projekta izstrādi Latvijas Republikas Advokatūras likumā un citos normatīvajos aktos, piemēram:

  1. tiks precizēti noteikumi attiecībā uz personām, kuras vēlas kļūt par zvērinātiem advokātiem;

  2. plānots pilnveidot un paplašināt advokāta eksāmena mutisko daļu; arī tiesību zinātņu doktoriem būs jākārto daļa eksāmena līdzšinējā pilnīgā atbrīvojuma vietā;

  3. Saeimas Juridiskajā komisijā aizstāvēsim viedokli, ka uz fiziskās personas maksātnespējas procesa laiku zvērināti advokāti tiks atstādināti, nevis izslēgti no kolēģijas;

  4. advokātu kvalifikācijas celšanas pienākums tiks iekļauts Latvijas Republikas Advokatūras likumā, t.sk. paredzot jaunu disciplinārsoda veidu – kvalifikācijas pārbaudes eksāmena kārtošanu – tā neievērošanas gadījumā;

  5. likumā tiks iekļauts arī advokāta ar klientu vienošanās saturs, kā arī nostiprināta ordera forma, saturs un lietošanas kārtība;

  6. advokātiem tiks noteikta obligātā profesionālās darbības apdrošināšana;

  7. advokātu birojs, kuru joprojām reģistrēs padomē, būs civiltiesiska līgumsabiedrība, kurā uz nenoteiktu laiku apvienojušies kolēģi juridiskās palīdzības sniegšanā.

Šie grozījumi iezīmē izmaiņu nepieciešamību Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas statūtos, kuras visticamāk kopīgi izstrādāsim un apspriedīsim 2017. gada nogalē / 2018. gadā.

Izsakām sirsnīgu pateicību padomes locekļiem un visiem kolēģiem, kuri deva savu ieguldījumu visai advokatūrai svarīgu jautājumu risināšanā, gan iesaistoties darba grupā, gan piedaloties advokātu sanāksmēs – paužot viedokļus un gatavojot priekšlikumus. Īpašs paldies – kolēģēm Dacei Silavai-Tomsonei un Sandijai Novickai, kā arī kolēģiem Raivo Sjademem, Jānim Rozenbergam un Ivaram Gruntem, t.sk. saistībā ar izvērtējumu un pamatojumu advokātu biroju nākotnes statusa noteikšanai un no nodokļu maksāšanas aspektiem.

Arī šajā pārskata periodā padomes pārstāvji turpinājuši darbu advokātu procesa ieviešanas sekmēšanai. Īpašs paldies – padomes loceklim, zvērinātam advokātam Egīlam Radziņam. Advokatūras loma civilprocesā, t.sk. juridiskās palīdzības sniegšanā, ir jānostiprina, paredzot advokāta procesu pēc iespējas lielākā civillietu kategoriju skaitā visās tiesu instancēs. Šim nolūkam, lai varētu tikt nodrošināta savlaicīga un kvalitatīva prasības pieteikumu sagatavošana, nepieciešams nodrošināt advokātu piekļuvi iedzīvotāju reģistram un citām datubāzēm. Civilprocesā ieviešamas elektroniskās lietas – moderno tehnoloģiju izmantošana ievērojami paātrinātu lietu izskatīšanas laiku, lietu apriti starp tiesām un dotu tiesu resursu ietaupījumu. Š.g. 1. janvārī jau stājušies spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kuri citastarpā paredz, ka advokātam pavēste tiek sūtīta elektroniskā pasta sūtījumā, kā arī tiesa par tās sagatavotiem dokumentiem un citiem elektroniski sagatavotiem dokumentiem advokātam paziņo tiešsaistes sistēmā. Tieslietu ministrijai pausts padomes redzējums par konstitucionālo, krimināltiesību, civiltiesību un tiesu sistēmas politiku stratēģijas izstrādei plānošanas periodam līdz 2020. gadam. Ticam, ka mūsu priekšlikumi tiks sadzirdēti.

Attiecībā uz maksātnespējas tiesisko regulējumu – kā zināms, ar grozījumiem Maksātnespējas likumā un likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" maksātnespējas procesa administratoriem, no kuriem daudzi ir advokāti – brīvas un neatkarīgas profesijas pārstāvji, 2015. gadā tika noteikts valsts amatpersonas statuss. Tā paša gada izskaņā Latvijas Republikas Satversmes tiesa savā spriedumā izteica vērtējumu – šīs normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam un tiesībām brīvi izvēlēties nodarbošanos, tādējādi – neatbilst Latvijas Republikas Satversmei. Neskatoties uz to, normatīvajos aktos tās joprojām saglabātas, un vairāki desmiti zvērinātu advokātu izbeiguši savu darbību kā administratori, uzskatot valsts amatpersonas statusu par nesavienojamu ar advokāta funkcijām. Padomes pārstāvji turpina vērst likumdevēju uzmanību uz nepieciešamību iedziļināties normu juridiskajā nozīmē un izvērtēt to juridiskās sekas, cerot, ka nākotnē varēsim mudināt atgriezties administratora amatā zvērinātus advokātus, kuri godprātīgi un profesionāli pildīja savus pienākumus kā advokāti.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Edijs Poga, Vija Kalniņa
Intervija
Smalkā robeža starp tiesu aktīvismu un pārcentību
2016. gada jūlijā pēc biedrības “Latvijas tiesību institūts” iniciatīvas Latvijā viesojās Londonas Karaliskās koledžas profesors, bijušais Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) ģenerāladvokāts, karalienes padomnieks sers ...
Sannija Matule
Informācija
Zvērinātu advokātu kolēģijā pārvēlētas amatpersonas
Pirms pāris nedēļām, 7. aprīlī, aizritēja gadskārtējā Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas kopsapulce, kas šogad ietvēra arī pašpārvaldes un vairāku institūciju locekļu vēlēšanas. Caurskatot to rezultātus, redzams, ka ...
Lauris Liepa
Skaidrojumi. Viedokļi
Advokātu disciplinārā atbildība: teorētiskie aspekti
Pirms 12 gadiem darbu sāka Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisija. Šogad advokātu kopsapulce piekto reizi ievēlēja Disciplinārlietu komisijas locekļus. Desmit gados komisija izskatījusi kopumā 76 lietas. Šai ...
Jānis Priekulis
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību normas darbības ierobežošana – sapnis vai realitāte
Šajā rakstā autors vēlas vērst uzmanību uz to, kāpēc Latvijā ir svarīgi, lai Satversmes tiesai tiktu nodrošinātas tiesības ierobežot tiesību normu darbību konstitucionālās sūdzības gadījumos un kāpēc šobrīd esošais tiesību ...
Elīna Grigore-Bāra, Dace Šulmane
Skaidrojumi. Viedokļi
Mehāniskā jurisprudence Centrāleiropā Zdeneka Kūna skatījumā
Čehu tiesību zinātnieka Zdeneka Kūna (Zdeněk Kühn) pētījumu centrā ir Centrāleiropas tiesību attīstības periods pirms un pēc komunisma ideoloģijas ieviešanas sociālistiskajās valstīs 20. gadsimtā, kā arī 21. gadsimta sākumā. ...
AUTORU KATALOGS