Eiropas Savienības (turpmāk – ES) iekšējais tirgus sniedz iespēju uzņēmējiem piedāvāt savas preces un pakalpojumus 28 ES dalībvalstīs bez ievērojamām papildu izmaksām. Savukārt patērētāji gūst labumu no spēcīgākas konkurences, kas veicina preču klāsta dažādību, preču kvalitātes paaugstināšanos un preču cenas samazināšanos. Tas savukārt pamato nepieciešamību pielāgot un harmonizēt tiesību režīmus attiecībā uz patērētājiem, no vienas puses, un ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, no otras puses, lai novērstu atšķirīgus patērētāju tiesību aizsardzības standartus dažādās ES vienotā tirgus daļās. Viens no normatīvajiem aktiem, kas harmonizē patērētāju tiesību aizsardzības regulējumu ES, ir Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Direktīva 1999/44/EK par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām (turpmāk – Direktīva 1999/44/EK). Tomēr direktīvu piemērošanā bieži rodas jautājums, vai visās 28 ES dalībvalstīs tiek nodrošināts vienāds direktīvas piemērošanas standarts, proti, direktīvas saturs tiek izprasts vienādi un atbilstoši direktīvā paredzētajiem mērķiem. 2015. gadā saistībā ar minēto Nīderlandē radās tiesību strīds par patērētāju tiesību regulējuma piemērošanu, kā rezultātā Eiropas Savienības Tiesai (turpmāk – EST) tika uzdots prejudiciālais jautājums par Direktīvas 1999/44/EK 5. panta trešās daļas piemērošanu – pierādīšanas pienākuma pārnešanu pirkuma līgumos par labu patērētājam. Šajā rakstā aplūkots attiecīgais EST spriedums un, ņemot vērā Vācijas Federālās augstākās tiesas spriedumu līdzīgā lietā, salīdzināta juridiskā situācija Vācijā un Latvijā.
I. Samesame: ES, direktīvas, pirkuma līgums ar patērētāju un problēma
Iepērkoties Bangkokas ielās, tūrists uz jautājumu, kādēļ divas šķietami vienādas preces maksā atšķirīgi, saņems no pārdevēja platu smaidu un draudzīgu atbildi: Samesame but different.1 Šādos gadījumos pārdevēja tālāka iztaujāšana par preci un samesame but different nozīmi ir bezjēdzīga. Tomēr ES tiesību kontekstā samesame but different iegūst pārsteidzoši zīmīgu nozīmi, jo to ir iespējams attiecināt uz direktīvu ieviešanu un piemērošanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes