Profesiju un dažādu zinātņu nozaru fragmentācija kā sabiedrības progresa sabiedrotā ir gluži vai neapstādināma. Lai jēgpilni šīs plašās un arvien sīkākās specializācijas rezultātā iegūtās zināšanas apkopotu un izmantotu, pēdējās desmitgadēs arvien paplašinās starpnozaru disciplīnas, arī jurisprudencē. Šajā žurnāla numurā lasāms raksts, kura autore izcēlusi komunikācijas izšķirošo nozīmi uzņēmumu izdzīvošanas stāstā. Pareizai komunikācijas stratēģijai var būt pat galvenā loma, lai bizness nenonāktu izputēšanas stadijā. Tādējādi, lai no klasiskā jurisprudences skatpunkta detalizēti analizētu, kā uzņēmumam biznesa krīzes apstākļos grozīt vai lauzt piegādes līgumus un aprēķināt pareizus līgumsodus, dažkārt vērtīgi ir aplūkot situāciju plašāk: kā nenonākt līdz saistību neizpildei. Mūsdienās ir nepieciešama krīzes komunikācijas stratēģija, kā arī zināšanas par dažādiem iespējamiem risinājumiem, lai kāda ekonomikas, dabas vai politiskā ķibele nenogremdē visu nozari.
Iedvesmai var atsaukt atmiņā 2012. gada 20. maijā notikušo spēcīgo zemestrīci Itālijas ziemeļos. Tās spēcīgie grūdieni ne tikai izpostīja mājas un baznīcas, bet, kas šim reģionam bija īpaši sāpīgi – parmezāna siera noliktavas. Siera ražošana ir būtiska tautsaimniecības nozare šajā reģionā, un tās sabrukums novestu pie katastrofālām sekām – bankrotiem, bezdarba utt. Tiek lēsts, ka cieta aptuveni 360 000 lielo siera rituļu (katrs ap 39 kg, vērtībā virs 1300 eiro), kurus vajadzēja steidzami realizēt, jo nebija iespējas nodrošināt to uzglabāšanai nepieciešamo temperatūru. Daļa ekskluzīvā Parmigiano Reggiano siera rituļu tika saspiesti, un bija jārīkojas, lai tos glābtu (rast jaunus siera izmantošanas veidus) . Zibenīgā ātrumā sociālajos medijos tika izplatīta vēsts par nepieciešamību glābt parmezānu. Faktiski visa Itālija solidāri apvienojās (kustībai Facebook vien bijuši ap 200 000 sekotāju), lai atbalstītu ražotājus (t.i., izpirktu sieru).
Pēc pāris mēnešiem, 27. oktobrī, tika noorganizēta vēl nebijusi virtuāla vienojoša akcija Parmigiano-Reggiano vakars, kurā visa Itālija (piedalījās gan itāļu ģimenes, gan daudzi restorāni) vienojās ieturēt vakariņas plkst. 8.00 vakarā. Galdā tika pasniegts jauns, īpašs ēdiens – risotto cacio e pepe, kura receptes autors ir divu Mišelina zvaigžņu īpašnieks, Itālijas labākais šefpavārs Masino Botura (Massimo Bottura). Tiek lēsts, ka Itālijā šajā vakarā 40 000 mājās tika gatavots viens ēdiens risotto cacio e pepe, kurā īpaši bagātīgi jāizmanto sadrupināts parmezāns. To tagad jau dēvē par jauno itāļu tradicionālo recepti.
Maksātnespējas administratoriem, parādu piedzinējiem, advokātiem un tiesnešiem tika aiztaupīts laiks un darbs, turklāt cilvēki visā Itālijā bija apmierināti un paēduši. Siera ražotāji izdzīvoja, pārvarēja krīzi un cilvēki nezaudēja darbu.
Apskatot arī vairākus Latvijas piemērus, var secināt, ka krīzes komunikācija strādā: 2016. gada rudenī daudzi iesaistījās finanšu grūtībās nonākušās AS "Dzintars" atbalstīšanā, pērkot šī ražotāja produkciju. Tāpat regulāri un sekmīgi notiek ziedojumu vākšanas akcijas noteiktiem mērķiem.
Vēl kāds interesants komunikācijas, pārliecināšanas un inovāciju jauninājums ir tā dēvētā pūļa finansēšana (crowdfunding), kam acīmredzot ir liels potenciāls arī Latvijas ekonomikā. Kā komunikācijai pašai nekļūt par krīzes radītāju vai padziļinātāju, bet, tieši otrādi, kā veicināt attīstību un izaugsmi – tas ir nozīmīgs jautājums un atbildība ne tikai pašiem biznesā iesaistītajiem, bet arī profesionāļiem, kas minēto jautājumu risināšanā bieži tiek piesaistīti – juristiem.