Pirms diviem gadiem Tieslietu padome apstiprināja divus dokumentus: Tiesu sistēmas komunikācijas vadlīnijas (Tieslietu padomē pārstāvētajām institūcijām) un Tiesu komunikācijas stratēģiju, kas ir rīcības normatīvs tiesām. Stratēģija nosaka – komunikācija ir tiesas darba sastāvdaļa, tās nodrošināšana ir tiesas priekšsēdētāja pienākums. Pārvarot nedrošību, zināmā mērā arī iekšējo pretestību un vēsturisko noslēgtību, tiesas – cita atvērtāk, cita formālāk – komunikāciju ar medijiem nodrošina.
Vai mediji to izjūt un novērtē, kādi ir komunikācijas šķēršļi? To noskaidrot bija mērķis aptaujai, ko aprīlī Tieslietu padomes vārdā veica Augstākā tiesa. Aptaujas anketu Augstākā tiesa izstrādāja sadarbībā ar Tiesu administrācijas un Rīgas apgabaltiesas komunikācijas darbiniekiem.
Anketas izsūtītas iespējami daudziem medijiem, atbildes saņemtas no 23. Kaut skaits nav liels, atbildes ir vērā ņemamas, jo ir pārstāvēts viss mediju spektrs – nacionālā un reģionālā prese, specializētie mediji, TV, radio, portāli. 78 % atbildējuši, ka viņiem ir tieslietās specializējušies žurnālisti – tātad atbildēja tie, kas reāli saskārušies ar tiesām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes