Līdz ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)1 (turpmāk – Regula) pieņemšanu personas datu aizsardzības regulējumā ir ieviests jauns termins – profilēšana. Jēdziens iekļauts arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā Nr. 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI2 (turpmāk – Policijas direktīva). Ņemot vērā personas datu apstrādes specifiku kriminālprocesā, Policijas direktīvas regulējums atšķiras no Regulas.
Šā raksta mērķis ir atklāt profilēšanas jēdziena nozīmi Eiropas Savienības tiesībās, speciālā regulējuma iemeslus un ar to saistītās piemērošanas problēmas.
Lai nonāktu pie Regulas vai Policijas direktīvas izpratnes attiecībā uz profilēšanu, vispirms jāpievēršas Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti3 (turpmāk – Direktīva 95/46/EK) prasībām, kuras 15. pantā tiek regulēti automatizētu lēmumu pieņemšanas jautājumi. Tas ir būtiski tāpēc, ka Regulas prasības profilēšanas regulējumā pamatā balstās uz Direktīvas 95/46/EK 15. pantu. Tas ir norādīts arī Eiropas Komisijas publicētajā Regulas priekšlikuma paskaidrojuma raksta 3.4.3.4. punktā.4
Direktīvas 95/46/EK 15. panta pirmajā daļā noteikts: "Dalībvalstis katrai personai piešķir tiesības nebūt pakļautām lēmumam, kurš izraisa juridiskas sekas attiecībā uz šo personu vai nozīmīgi iespaido to un kurš ir pamatots tikai un vienīgi uz datu automatizētu apstrādi, kas paredzēta šo personu attiecināmu zināmu personisku aspektu, tādu kā darba izpildes, kredītspējas, uzticamības, uzvedības utt., novērtējumam." Šāds regulējums ir iekļauts arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulas Nr. 2001/45/EK par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti5 19. pantā.
Automatizēta individuāla lēmuma termins Direktīvā 95/46/EK nav skaidrots, aprobežojoties ar minētajā tiesību normā iekļauto izpratni. Juridiskajā literatūrā, kurā ir mēģināts interpretēt Direktīvas 95/46/EK 15. panta nozīmi, jau 1996. panā skaidri iezīmējas izpratne par to, ka automatizēta lēmumu pieņemšana var veidot profilēšanu: "Direktīva mēģina strikti ierobežot automātisko lēmumu pieņemšanu, balstoties uz riskiem, ko tas var radīt. Piemēram, personai ar noteiktu dzīvesvietas adresi var tikt atteikts kredīts nevis savas sliktās kredītvēstures dēļ, bet gan, balstoties uz vidējo pieņēmumu, ka personas, kuras dzīvo šajā vietā, daudz biežāk neatmaksā kredītus nekā citur."6
Direktīvas 15. panta prasības Latvijā ir iekļautas Fizisko personu datu aizsardzības likuma7 (turpmāk – FPDAL) 18. pantā, taču jāpiebilst, ka neviena no redakcijām (ne sākotnējā, ne pašreiz spēkā esošā) būtībā neatbilst Direktīvas 15. panta pirmās daļas idejai. Pirmkārt, FPDAL 18. panta pirmā daļa atsaucas uz jebkādiem datiem, nevis tikai personas datiem. Otrkārt, tiesību normas tvērums aprobežojas tikai ar lēmumiem, kas rada konkrētas juridiskas sekas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes