ŽURNĀLS Redaktora sleja

20. Februāris 2018 /Nr.8 (1014)

Sauc lietas īstajos vārdos
15 komentāri

Pirms dažiem gadiem ap Ziemassvētku laiku kļuvu par liecinieci kāda lielveikalu tīkla divu darbinieku sarunai, kurā tie savstarpēji dalījās spilgtās emocijās un pārdomās par nule saņemto darba devēja svētku dāvanu. Konkrētie veikala darbinieki tikuši pie saldētas vistas, kura, kā jau tas gadās, šiem diviem bijusi arī zila.

Mēdz sacīt, ka dāvinātam zirgam zobos neskatās, bet, tā kā "zirgs" netika dāvināts man un jauno vistas īpašnieku saruna bija emociju un neizpratnes pilna (kādēļ Ziemassvētkos tieši saldēta vista?), par šo faktu uzrakstīju vaicājošu vēstuli konkrētajam uzņēmumam. Saņēmu arī atbildi, un smalki formulētā veidā man tika paskaidrots, ka patiesībā uz šo dāvanu jālūkojas kā uz gardu Ziemassvētku cepeti, kuram esot arī pievienota pagatavošanas recepte.

Stāsts par saldēto vistu atausa atmiņā, vērojot pēdējo nedēļu domstarpības starp nebanku kredītu devējiem un Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC). Arī te – kur vienam sulīgs un aromātisks cepetis, tur otram – zila vista. Kreditētāji it kā patērētāju interesēs nepaguruši reklamē un piedāvā ātri un ērti piepildīt sapņus, īstenot vēlmes, uz kredīta rēķina apdāvināt savus mīļos un neatlikt uz rītdienu pirkumu, kuru var veikt jau tūliņ. Turpretim PTAC, februāra pirmajā pusē sākot informatīvi izglītojošu kampaņu par atbildīgu aizņemšanos "Sauc lietas īstajos vārdos", ir tiešs: sauc to, kā gribi – par sapņa piepildījumu, kredītu, aizdevumu, aizņēmumu vai līzingu, tas ir un paliek parāds!

Ar šādu publisku aktivitāti PTAC akcentē, ka iedzīvotāju finanšu pratība Latvijā ir zema, tādēļ viņi tiek aicināti rūpīgāk izvērtēt savu finansiālo ilgtspēju, lemjot par naudas aizņemšanos. Lai izvēli atvieglotu, pat izstrādāta interaktīva vietne www.parads.lv. Tajā bez vairākām citām sadaļām vēl pieejams netradicionāls, taču iedarbīgs finanšu saistību terminu skaidrojums jeb vārdnīca, kurā PTAC piedāvā savu tulkojumu kreditēšanas nozarē biežāk izmantotajiem saukļiem. Piemēram: Ātrais kredīts – ātrais parāds. Aizdevums līdz algai – alga pa taisno aizdevējam! Aizdevums klikšķa attālumā – paliec parādā ātri! Bez slēptām komisijām – mums ir cits "āķis"! Kredīts ceļojumam! – būsi parādā visā pasaulē! Kredīts bez procentiem – visas maksas mēs iekļāvām "komisijās"!

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija par šādu PTAC skatījumu uz attiecīgo biznesa nišu nav sajūsmā un uzsver, ka uzraugošā iestāde, izmantojot nodokļu maksātāju naudu, nedrīkst iejaukties finanšu tirgus konkurencē. Tādēļ plānots iesaistīt Valsts kontroli, lai tā izvērtē PTAC kampaņas atbilstību izvirzītajiem mērķiem un tam atvēlēto valsts budžeta līdzekļu izmantošanu. Nebanku kreditēšanas nozares ieskatā,1 PTAC ar kampaņu kropļo konkurenci finanšu pakalpojumu tirgū, šādi it kā mudinot priekšroku dot banku finanšu pakalpojumiem.

Tiesa, caurskatot PTAC ieteikumus atbildīgam lēmumam par jaunu saistību uzņemšanos, tie vienlīdz ir attiecināmi arī uz banku kredītiem. Cita lieta, ka, sašķirojot – kas ir kas, patiesībā redzams, ka kampaņa arī māca nošķirt aizņēmumu no tā "iesaiņojuma papīra", jo aizdevumi, īpaši tie, kas ir klikšķa attālumā un pēc desmit minūtēm jau kontā, caur uzmācīgo reklāmu tiek tik vilinoši "iesaiņoti", ka nereti patērētāju uztverē priekšplānā izvirzās ātri, ērti un viegli piepildāmie sapņi, nevis smagā atbildības nasta par saistību pienācīgu izpildi. Šis smagums vēlāk daudzus nospiež uz ceļiem, tāpēc sauksim lietas īstajos vārdos.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Matule S. Sauc lietas īstajos vārdos. Jurista Vārds, 20.02.2018., Nr. 8 (1014), 2.lpp.
komentāri (15)
15 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jurčiks
20. Februāris 2018 / 13:30
0
ATBILDĒT
(c) Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija par šādu PTAC skatījumu uz attiecīgo biznesa nišu nav sajūsmā un uzsver, ka uzraugošā iestāde, izmantojot nodokļu maksātāju naudu, nedrīkst iejaukties finanšu tirgus konkurencē.
===============

Kāpēc PTAC nedrīkstētu izdot augļošanas biznesa skaidrojošo vārdnīcu?

P.S. Pie viena Laimētavas būtu jāpiespiež pārdevēt par Zaudētavām, jo 90% tur naudu zaudē nevis laimē...
Magone > Jurčiks
20. Februāris 2018 / 13:45
0
ATBILDĒT
Nē, tās ir Laimētavas. Īpašniekiem.
Viesturs > Magone
21. Februāris 2018 / 08:53
0
ATBILDĒT
:D:D:D
Jurčiks > Magone
20. Februāris 2018 / 13:49
0
ATBILDĒT
:D
Magone
20. Februāris 2018 / 11:41
0
ATBILDĒT
Un tad šie ātro kredītu ņēmēji nonāk pie mums...
Kā es saku, nav reklāmas jāskatās -pietiek paskatīties kreditoru prasījumu reģistrā -tur viss redzams, kas aizdod, cik aizdod...
Nupat viens maksātnespējīgais parādnieks "ienācās" - 11 ātro patēriņu kredīti no dažādiem kredītu izsniedzējiem. Vēl arī citi parādi.
Un tam nav nekāda sakara ar bankām. Tikai ar paša muļķību un bezatbildību.
Kolēģis > Magone
20. Februāris 2018 / 12:23
0
ATBILDĒT
Diskusijai - vai cilvēkam, kuram jau ir daži ātrie kredīti, būtu jāizsniedz 6., 7., 8., 9., 10., 11. kredīts??
Tas, ka aizņēmējs muļķis, tas ir fakts. Bet - vai tā ir atbalstāma komercprakse, ja izsniedz kredītu cilvēkam, jau zinot, ka neatdos?
Magone > Kolēģis
20. Februāris 2018 / 12:26
1
ATBILDĒT
Parādnieks bija sniedzis nepatiesu informāciju potenciālajiem kreditoriem -norādījis, ka citu parādu viņam nav.
Kolēģis > Magone
20. Februāris 2018 / 12:55
0
ATBILDĒT
Bet kreditētāji taču sludina, ka viņi pārbauda?
Magone > Kolēģis
20. Februāris 2018 / 13:20
1
ATBILDĒT
Vai pastāv ātro kredītu reģistrs? Parastajā Kredītu reģistrā ieraksti par ātrajiem kredītiem nav redzēti. Kā to vispār var pārbaudīt (15 minūtēs)? Informējiet mani, ja Jums ir zināms kas vairāk. Mani patiešām tas interesē.
Paši ātrie kreditētāji raksta tā: "Ievērojot Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikto, pirms katra kredīta pieteikuma iesniegšanas savā lietotāja profilā, klientam ir jānorāda savu ikmēneša ienākumu un izdevumu apmērs, vai arī elektroniski jāapliecina, ka kopš iepriekšējā kredīta pieteikuma iesniegšanas, finansiālā situācija nav mainījusies."
Sanāk, ka pārbaude notiek, pieprasot datus no paša parādnieka. Un viss.
Kolēģis > Magone
20. Februāris 2018 / 13:26
0
ATBILDĒT
Nē, nē, man pašam nav nekādas plašākas informācijas, jo nedarbojos ne tai nozarē, ne saistībā ar parādu piedziņu. Jums prasīju, jo redzams, ka strādājat ar tiem parādniekiem.
Par to kredītu pārbaudi dzirdēju vienā TV pārraidē, kur ātro kredītu devējs centās atvairīt pārmetumus, ka aizdevumus izsniedz vieglprātīgi, tai skaitā bezdarbniekiem un jau rūdītiem parādniekiem. Tad viņš apgalvoja, ka tā nav patiesība, jo tas viss tiekot rūpīgi pārbaudīts. Tad nu arī gribēju saprast, kā to var pārbaudīt.
Viesturs
20. Februāris 2018 / 09:39
7
ATBILDĒT
Es nesaprotu šos mūžīgos nejuridiskos uzbraucienus ātro kredītu izsniedzējiem.
Aizdod salīdzinoši sīkas summas, atšķirībā no bankām, kuras ir reāli izdzinušās no mājām un LR desmitiem tūkstošu hipotekāro kreditoru. Raksta autorei iesaku paskatīties oficiālās izsoles - 80% vienīgo mājvietu cilvēkiem atņem bankas, turklāt paturot jau samaksāto naudu utt..
:) > Viesturs
20. Februāris 2018 / 11:25
0
ATBILDĒT
Vēl viens pavisam "ne- juridisks uzbrauciens" ātro kredītu biznesmeņiem: pēc saviem vērtību kritērijiem un emocionālās inteliģences līmeņa šie biznesmeņi vērtējami kā reālas sabiedrības pabiras!!!!
Sannija > Viesturs
20. Februāris 2018 / 11:16
0
ATBILDĒT
Pateicos par viedokli, taču, tā kā runājam par atšķirīgām lietām, nevaru pienācīgi Jums atbildēt par savu nejuridisko uzbraucienu ātrajiem kredītiem, jo tāda vienkārši tur nav.
Nevienā mirklī nav bijusi ideja, ka kreditēšana kā pakalpojums, tai skaitā ilgtermiņa kredīti 15 minūtēs (tikko man acu priekšā nozibsnīja šāda reklāma), būtu pavisam izskaužami vai atzīstami par prettiesiskiem. Nē! Kam vajag, tas ņem. Runa ir gan par atbildīgu aizņemšanos, gan arī, kas ne mazāk svarīgi, - atbildīgu aizdošanu. Un tas vienlīdz ir attiecināms arī uz banku sniegtajiem pakalpojumiem.
Savukārt, ja šajā kontekstā runājam par juridisko argumentāciju, tad, protams, arī jurisprudence te ir klātesoša - tiesiska darījuma noteikumi, reklāmas un komercprakses atbilstība tiesību aktiem u.c., taču lielā mērā, vismaz manā ieskatā, ir runa arī par vērtībām, ko sludinām un ko atzīstam. Ja vietā un nevietā (uzsvars uz "nevietā") sākam parādus "servēt" kā savu sapņu piepildījumu, tad es, jā, labāk izvēlos saukt lietas īstajos vārdos. Nesaku, ka arī zilu vistu nevar ēst, un reizēm pat vajag, taču nereklamējiet un nepārdodiet man to kā izsmalcinātu cepeti! Un atbildība par to jau nav tikai pārdevējam jeb pakalpojuma sniedzējam - arī kredīta ņēmējam ir jāsaprot savas rīcības sekas. Viņam ir jāsaprot, ka tiks pie jauna parāda, nevis laimesta loterijā.

No vienas puses, kas tad mums - lai jau tie dod un lai jau tie ņem! Taču, domāju, ka nav jāizvērš argumentācijas ķēde, kādā veidā tieši uz mūsu visu labklājību ietekmi atstāj fakts par līdzpilsoņu slīgšanu parādu jūgā. ( PTAC dati: "2017.gada 1.pusgadā bankas kopumā visa veida kredītos mājsaimniecībām izsniegušas 300,89 miljonus EUR. Savukārt alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji – identiskā laika periodā – 280,59 miljonus EUR. 2017.gada 1.pusgadā no jauna izsniegtajos nebanku kredītos dominē distances jeb ātrie kredīti ar vairāk kā 114 miljoniem eiro jeb 41% no visas no jauna izsniegtu nebanku kredītu kopsummas.")

Ziniet, tas, ka mājokli lielākoties atņem bankas, īsti nav arguments šajā tēmā. Jo, piemēram, man nemaz nepieder mājoklis, tādēļ, pat ja man būtu 10 neatmaksāti ātrie kredīti, man dzīvokli nevar atņemt, jo tāda vienkārši nav. Vai esat redzējis daudz hipotekāro kredītu bez paša nekustamā īpašuma esamības?

Otrkārt, teorētiski kredītņēmējam ir jābūt legāliem un regulāriem ienākumiem (tas taču tiek pārbaudīts tajās pašās 10 vai 15 minūtēs!), tādēļ, ja saistības nepilda, piedziņa taču visupirms tik vērsta pret darba samaksu un citiem ienākumiem, un nekustamais īpašums ir rindā pēdējais. Bet neesmu to izvērsti pētījusi, tādēļ nevaru operēt ar skaitļiem un procentiem.
Viesturs > Sannija
23. Februāris 2018 / 11:40
1
ATBILDĒT
Hmm nu es šos procesus redzu šādi:
1. bankas radīja nek.īp. cenu kāpumu (burbuli) un pēc tam krīzi, kurā noslauca no tobrīd maksātspējīgajiem LR iedzīvotājiem krējumu jeb ,,liekos" naudas līdzekļus, kuri nav vajadzīgi apēšanai konkrētajā brīdī;
2. kamēr bankas negribēja nolaisties līdz pensionāru un rimi pārdevēju līmenim, to izdarīja uz to brīdi salīdzinoši mazās un finansiāli nekaitīgās mazo kredītu firmas, kuras izmantojot tehnoģiju attīstību, kļuva par ātro kredītu firmām :)) Pie tam negaidīti ātri.
3. Bankas nokavēja šo lielisko biznesa nišu, un tagad visādi mēģina nabadzīgo iedzīvotāju kreditēšanu pārņemt atpakaļ. Tādēļ arī ,,nopietnās finanšu iestādes" nepārtraukti pauž bažas par ārtrajiem kredītiem
$.Pīārs sanāk diezgan veiksmīgs, jo pat jurista vārdā ik pa laikam tiek publicēti viedokļi par necilvēcīgajām un negodīgajām ātro kredītu firmām.

p.s. starp citu es personīgi arī mēdzu uz pāris dienām iebraukt bankas overdraftā, par ko banka pēc tam noslauc naudiņu, kaut arī nelielu, a pie ātrā kredītdevāja es varētu pat neko nepārmaksāt pirmajā mēnesī :))
Sannija > Viesturs
23. Februāris 2018 / 12:17
0
ATBILDĒT
Es domāju, ka pats pakalpojums - ātrais vai ne tik ātrais kredīts - nav ne labs, ne slikts, un drošvien tā uz to arī nav jāskatās. Ja kādam ir vajadzīgs aizņēmums un viņš ir spējīgs to atdot, tad tur jau nav nekā slikta, un tas arī mums, pārējiem sabiedrības locekļiem, nekā nekaitē. Manuprāt, problēma ir tajā, ka šie kreditētāji ir kļuvuši par masu epidēmiju bez saķeres ar realitāti. Proti, pirmkārt, masveida reklāmas ārprāts - reklāma uzglūn no katra stūra, tikko pat radio laika ziņas nolasīja sadarbībā "ar..", un, otrkārt, šajās reklāmās ir laimes pilni ļaudis, tik apmierināti, tik priecīgi, tik mīļi smaida gan māmiņas ar bērniem, gan seniori - viņiem taču ir piepildīti sapņi, un tev arī tā var būt, ja iesi un ņemsi! It kā tādu laimes hormonu popularizētu. Un tad pat katrs, piedodiet, arī dīkdienis un bezdarbnieks bez ienākumiem var saklikšināt pogas un tikt pie sava kredīta. Un tad nevar atdot (jo nevienam jau arī īsti neinteresē, vai viņš to var. Pamēģiniet aiziet uz banku bez darba), sākas piedziņa, tiesu izpildītāju žņaugi, tam seko slapstīšanās un ēnu ekonomika, bet arī šie cilvēki mēdz slimot, viņiem ir bērni, un legālu ienākumu trūkuma dēļ galu galā mēs visi caur sociālo palīdzību viņus balstām. Kāpēc?
Es neko nesaku par palīdzību līdzcilvēkiem, ziedoju naudu pēc saviem ieskatiem, tostarp ir bijuši arī bezpajumtnieki, tā ka nešķiroju cilvēkus tajos, kas ir vai nav pelnījuši palīdzību. Man ir pretenzijas pret to, ka kredītus izsniedz cilvēkiem, kuri tos nevar atļauties un kuriem tie nemaz nebūtu jāsaņem (te runāju par gadījumiem no sev zināmu cilvēku loka). Protams, mēs jau nevaram katru atturēt no muļķīgas vai neapdomīgas rīcības. Toties mēs varam mēģināt izglītot tos, kuri vispār tam padodas, un varam arī runāt par atbildīgu komercpraksi, lai nauda nenonāktu pie tiem, kas to nevar atļauties. Un es te pat nešķirotu - banka vai nebanka, vienkārši pa nebanku aizdevējiem tas vairāk trāpa, jo bankās, cik zinu, tā uz dullo desmit minūtēs nevienam neko neizsniedz (es te nerunāju par piedāvājumiem, ko banka gatavo saviem klientiem, iepriekš veicot viņu konta stāvokļa un apgrozījuma izpēti).
visi numura raksti
Kalvis Torgāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Vingrinājums kursam “Tiesnešu tiesības” jeb par likuma burtu un garu
Likumos var būt norma, kas laika gaitā netiek piemērota un neviens nepievērš tai uzmanību, jo netic tās atbilstībai tiesību sistēmai kopumā. Taču ar humoru uztveramajos Mērfija likumos1 atrodama šāda prātula: ja kādu likumu var ...
7 komentāri
Dina Gailīte
Intervija
Vairāk nekā 2000 Latvijas juristu izglītosies Eiropas tiesībās
Šī gada 31. janvārī Tiesu administrācija parakstīja līgumu ar Eiropas Tiesību akadēmiju (Academy of European Law – angļu val., Europäische Rechtsakademie – vācu val., saīsināti – ERA) par Latvijas tiesību sistēmas darbinieku ...
Vija Kalniņa
Juridiskā literatūra
Iznākusi grāmata, kas analizē vēstures ietekmēšanu ar normatīvajiem aktiem
Pagājušā gada beigās izdevniecība Cambridge University Press ir publicējusi grāmatu Law and Memory. Towards Legal Governance of History, kas veltīta vēstures un atmiņas regulēšanai, izmantojot normatīvos aktus. Grāmatas redaktori ir ...
Datu valsts inspekcija
Skaidrojumi. Viedokļi
Datu valsts inspekcijas rekomendācijas novērtējumam par ietekmi uz datu aizsardzību
Datu valsts inspekcija atgādina, ka, sākot ar 2018. gada 25. maiju, tiks piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko ...
Edgars Gūte, Jānis Sarāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Basketbolisti izvēles krustugunīs: valstsvienība vai profesionālais klubs
Sporta tiesībām ir izteikta sociālekonomiskā un politiskā nozīme,1 un nozares dinamiku atklāj aizvien jauni tiesību problēmjautājumi, kas saistās ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fundamentālo tiesību normu piemērošanu. Viens ...
4 komentāri
AUTORU KATALOGS