Likumos var būt norma, kas laika gaitā netiek piemērota un neviens nepievērš tai uzmanību, jo netic tās atbilstībai tiesību sistēmai kopumā. Taču ar humoru uztveramajos Mērfija likumos1 atrodama šāda prātula: ja kādu likumu var nepareizi iztulkot, tad tas arī tiks nepareizi iztulkots. Liekas, ka kaut kas tāds gadās arī Latvijā. Tādā sakarā juristu sabiedrībai šajā rakstā tiek piedāvāts vingrinājums, kurā jānoteic, vai konkrētā situācijā tiesnešiem ir tiesības veikt tiesību tālākveidošanu, neaprobežojoties ar apgalvojumu, ka likums, kamēr nav grozīts vai atcelts, ir jāpilda.
Analīzei tiek piedāvāts kāzuss, kas ir vairāku tiesu lietu fabulas vispārinājums un saistīts ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk – OCTA likums) 36. un 41. panta piemērošanu.
Kāzuss ir šāds. Notikusi divu vieglo automašīnu sadursme, "iebuktēta" personai B piederošā automašīna, otras automašīnas vadītājs A atzīst, ka bijis neuzmanīgs. Abi sastāda saskaņoto paziņojumu, un B vienu tā eksemplāru iesniedz apdrošināšanas sabiedrībai G. Tā, saņēmusi speciālista veiktu zaudējumu aprēķinu, samaksā B 900 eiro. Autovadītājs A pārdzīvo notikušo, apņemas turpmāk būt uzmanīgāks un pie sevis uzslavē atbildības obligātu apdrošināšanu, taču savu saskaņotā paziņojuma eksemplāru kaut kur pazaudē. Pēc diviem gadiem viņš saņem prasības pieteikumu no apdrošināšanas sabiedrības maza apmēra prasībā par 900 eiro piedziņu regresa kārtībā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes
