2018. gada 15. maijā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2017-15-01 "Par Ārstniecības likuma 53.1 panta septītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 107. pantam". Ar šo spriedumu par Satversmes 91. panta pirmajam teikumam neatbilstošu tika atzīts Ārstniecības likuma pārejas noteikumu 31. punkts, nosakot, ka tas spēku zaudē no 2019. gada 1. janvāra.
53.1 pants Ārstniecības likumā tika iekļauts ar 2009. gada 8. aprīļa likumu "Grozījumi Ārstniecības likumā", kas paredzēja iespēju ārstniecības personai noteikt pagarinātu normālo darba laiku. Savukārt ar 2009. gada 18. jūnija likumu "Grozījumi Ārstniecības likumā" Ārstniecības likuma 53.1 pants tika papildināts ar septīto daļu, kas paredzēja, ka gadījumā, ja ārstniecības personai ir noteikts pagarinātais normālais darba laiks, darba samaksu par darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, nosaka proporcionāli darba laika pieaugumam ne mazāk kā noteiktās stundas vai dienas algas apmērā, bet, ja nolīgta akordalga, atbilstoši akorddarba izcenojumam par paveiktā darba daudzumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes