ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Pacientu drošības kultūra

Pacientu drošība ir būtiska veselības aprūpes kvalitātes dimensija un vienlaikus liels izaicinājums veselības nozarei – Eiropā statistikas dati konstanti liecina, ka 8–12 % pacientu cieš no kaitējuma, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus.¹ Kvalitāti, tai skaitā pacientu drošību, nevar "ieinspicēt" veselības aprūpes sistēmā – tās uzlabošanai ir nepieciešama kvalitātes pilnveides kultūra, kas tiktu izplatīta starp vadītājiem un personālu, jo īpaši klīniskās jomas profesionāļiem, kuri ir visrezistentākie ārējai kontrolei un regulēšanai.² Drošas ārstniecības izaicinājums ir gadiem kultivētais priekšstats, ka nevēlamā iznākuma cēlonis ir ārsta vai māsas (u.c. profesionāļa) neuzmanība, kompetences trūkums vai nolaidība, ka "labi profesionāļi nekļūdās", ticība, ka sodīšana novērsīs nākamo kļūdu. Vēl vairāk, Pasaules Veselības organizācija norāda uz to, ka sodīšanas kultūra ir būtisks šķērslis pacientu drošībai. Pārmetumu paredzēšana veicina norobežošanos, nevēlamu notikumu, kļūdu slēpšanu. Bailes no kritikas un soda nepieļauj racionālu cēloņu analīzi.³ Pacientu drošība tiek definēta kā ar veselības aprūpi saistīta nevajadzīga kaitējuma riska reducēšana līdz pieņemamam minimumam,⁴ akcentējot sistēmisko pieeju drošai ārstniecībai. Sistēmiskā pieeja nozīmē risku identificēšanu un analīzi, kvalitātes un pacientu drošības novērtēšanu un pilnveidošanu ne tikai viena pacienta vai individuāla darbinieka līmenī, bet gan sistēmas, tātad struktūrvienības, procesu, ārstniecības iestādes, arī valsts līmenī. Sistēmiskai domāšanai nepieciešamas zināšanas un pamatīga izpratne par cilvēka faktoriem jeb ergonomiku, ko Pasaules Veselības organizācija rekomendē iekļaut medicīnas augstskolu un māsu skolu izglītības programmās.⁵

Tieši šī jaunveidojamā kvalitātes un pacientu drošības kultūra, kas ietver sevī mācīšanās un pilnveides filozofiju, t.sk. taisnīguma kultūru (just culture) praksē,⁶ ir lielākais izaicinājums Latvijai. Turklāt, pacientu drošībai ir starpdisciplināra daba – tā ir nesaraujami saistīta ar citām nozarēm, kā politiku, sociālajām zinātnēm, ekonomiku un tiesību zinātnēm,⁷ līdz ar to nav iespējams attīstīt mūsdienu pieeju pacientu drošībai izolēti veselības aprūpes sistēmas ietvaros. Vide, kurā nevēlami gadījumi, nedrošas situācijas, kļūdas var tikt analizētas gaisotnē, kas ir brīva no soda un pārmetumiem, ir būtisks nosacījums pacientu drošības attīstībai, tāpēc pacientu drošība jo īpaši ir aplūkojama ārsta juridiskās atbildības kontekstā, vērtējot, vai Latvijā spēkā esošie normatīvie akti atbilst starptautiskām rekomendācijām un normatīvajiem aktiem un vai tie varētu veicināt pacientu drošības kultūru Latvijā.

Pacientu drošība Latvijā

Mūsdienu pieeja pacientu drošībai Latvijā ir salīdzinoši jauns virziens veselības aprūpē, kamēr starptautiskā līmenī tā attīstīta kopš 2005. gada, kad tika sasaukta pirmā Eiropas Savienības dalībvalstu Pacientu drošības darba grupa.⁸ Ievērojot tās izteiktos aicinājumus, 2008. gadā Eiropas Komisija izstrādāja Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par pacientu drošību, kurā tika uzsvērts viens no tās pamatprincipiem, ka ir jāizstrādā tāda sistēma, kurā netiek meklēti vainīgie, bet tiek konstatēts nevēlamo notikumu mērogs, veids un cēloņi ar mērķi efektīvi izmantot resursus risinājumu un darbību aktīvai meklēšanai.⁹ Ar Eiropas Parlamenta un Padomes izstrādāto Direktīvu 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē¹⁰ (turpmāk – Pacientu tiesību direktīva) dalībvalstīm juridiski tiek uzlikts par pienākumu līdz 2013. gada 25. oktobrim nacionālajos normatīvajos aktos ieviest divus būtiskus pacientu drošības elementus: veselības aprūpē radīto kaitējumu atlīdzināšanas sistēmu un veselības aprūpē nodarbināto personu atbildības aizsardzības sistēmu. Pacientu tiesību direktīva ir uzskatāma par speciāla rakstura veselības nozares tiesību aktu un Eiropas Savienības sekundāro tiesību aktu, kas ir juridiski saistošs dalībvalstīm, līdz ar to arī juridiski saistošs Latvijai. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk – OECD) savukārt uzsver, ka pacientu drošībai ir liela ietekme uz ekonomiku, vēršot uzmanību uz kļūdu un neveiksmju izmaksām, uz kaitējuma cēloņiem un iespējām tos efektīvi reducēt.