ŽURNĀLS Redaktora sleja

Pirmo reizi ar lidmašīnu lidoju uz ASV pirms divdesmit gadiem. Tas man bija arī pirmais ceļojums uz ārzemēm, tādēļ milzīgs notikums un piedzīvojums vairākos aspektos. Jāatzīmē, ka toreiz tā nebija norma kā šodien brīvdienās doties ceļojumos uz visneiedomājamākām vietām pasaulē. Tieši pēdējo divdesmit gadu laikā ceļošana ir kļuvusi ievērojami pieejamāka, un tas ir pašsaprotami ceļot pat vairākas reizes gadā – atvaļinājumi, mazāki atvaļinājumu uz nedēļas nogali, lai satiktu ģimenes locekļus vai draugus ārzemēs, komandējumi, biznesa braucieni utt. Un lidojumu skaita palielināšanās nav apstājusies – 2016. gadā Eiropas Savienībā, izmantojot aviosabiedrību pakalpojumus, ceļoja 973 miljoni pasažieru, kas ir par 5,9 % vairāk nekā 2015. gadā.¹

Cilvēku mobilitāte ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem aspektiem, tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka Eiropas Savienība ir spērusi soļus, lai nodrošinātu minimālās prasības pasažieru tiesību aizsardzībai attiecībā uz četriem galvenajiem publiskā transporta veidiem – gaisa, sliežu, ūdensceļu un autobusu satiksmes jomā. Tostarp 2011. gadā Komisija apkopoja 10 ES pasažieru tiesības, kas ir attiecināmas uz visiem transporta veidiem. Tomēr, neskatoties uz vienotajām prasībām, tās dažādās valstīs un no dažādu pārvadātāju puses tiek interpretētas un piemērotas atšķirīgi. To savā ziņojumā ir konstatējusi Eiropas Revīzijas palāta.²

Izpētot tiesisko regulējumu, intervējot Komisijas locekļus, kā arī apmeklējot 10 dalībvalstis un veicot pasažieru aptauju, Eiropas Revīzijas palāta konstatēja, ka tiesiskais regulējums ir un tas aptver galvenos pasažieru transporta veidus, taču tā piemērošana nav pietiekami efektīva. To ietekmē tas, ka pasažieri nezina savas tiesības, proti, nav informēti par to, kā viņi var saņemt kompensācijas lidojuma vai reisa aizkavēšanās vai atcelšanas gadījumā, kā arī normatīvais regulējums var tikt dažādi interpretēts. Šajā ziņā grēko arī aviosabiedrības, kas neinformē par lidojuma atcelšanas iemesliem vai tos norāda nepareizi, kā arī nepietiekami informē par kompensācijas saņemšanas iespējām. Novērots, ka pat gadījumā, ja kādam pasažierim kompensācija sakarā ar lidojuma atcelšanu tiek piešķirta, citi pasažieri par to netiek informēti un kompensācijas viņiem netiek izmaksātas. Kā uz būtisku apgrūtinājumu Eiropas Revīzijas palāta norādījusi arī uz pārlieku birokrātisko sistēmu kompensācijas saņemšanai.

Eiropas Revīzijas palāta savā ziņojumā ir piedāvājusi arī vairākus iespējamos risinājumus minēto problēmu novēršanai, kas vērsti uz tiesiskā regulējuma skaidrības un vienveidīgas piemērošanas uzlabošanu, pasažieru zināšanu par viņu tiesībām uzlabošanu, nacionālo patērētāju tiesību aizsardzības institūciju un Komisijas pilnvaru paplašināšanu. Papildus tam Eiropas Revīzijas palāta apkopojusi 10 praktiskus ieteikumus pasažieriem, lai uzlabotu viņu ceļošanas pieredzi, kas īpaši uzsver gan ceļojuma dokumentēšanas, gan arī informācijas un palīdzības pieprasīšanu.

2017. gadā izlidošanas aizkavējās vidēji par 12,4 minūtēm uz vienu lidojumu, bet ielidošana pēc grafika notika 80 % lidojumu.³ Tātad iespēja, ka pasažierim nāksies sava ceļojuma laikā saskarties ar neērtībām, ir pietiekami liela. Tāpēc ir svarīgi, ka šie jautājumi ir Eiropas Savienības dienas kārtībā, bet, gaidot uzlabojumus, ir iespējas pašiem meklēt informāciju un nebaidīties pieprasīt informāciju un kompensācijas, jo arī aptaujas ir parādījušas, ka tie, kas biežāk pieprasa kompensācijas, tās arī biežāk saņem.