ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

26. Marts 2019 /Nr.12 (1070)

Darba tiesību aktuālie problēmjautājumi
1 komentāri
Dr. iur.
Annija Kārkliņa
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore 
Mg. iur.
Ēriks Krēsliņš
Zvērināta advokāta palīgs ZAB "J. Kārkliņa advokātu birojs" 

Raksta mērķis ir analizēt jautājumu par to, kā darba tiesisko attiecību ietvaros ir iespējams līdzsvarot darbinieka un darba devēja intereses. Lai atspoguļotu minētā jautājuma problemātiku, raksta ietvaros analizētas vairākas Darba likuma (turpmāk – DL) normas, kurās, autoru ieskatā, likumdevējam nav izdevies sasniegt samērīgu līdzsvaru starp pušu interesēm. Šajā rakstā tiek izvērsts un papildināts autoru viedoklis, kas tika izklāstīts Latvijas Universitātes 76. starptautiskās konferences referātā "Darbinieka un darba devēja interešu līdzsvarošana".

Darbinieka un darba devēja interešu līdzsvarošana ir sarežģīts un Latvijas tiesību zinātnē maz pētīts jautājums, kurā iesaistīts gan likumdevējs, gan tiesību piemērotāji. Lai pienācīgi līdzsvarotu darbinieka un darba devēja intereses, nepietiek tikai kazuistiski aplūkot konkrētu dzīves gadījumu, bet gan ir jāizvērtē pušu intereses no dažādām perspektīvām.

No vienas puses, darba tiesībām piemīt sociālā un darbinieka pamattiesību aizsardzības perspektīva.1 Tieši darbs ļauj lielākajai daļai sabiedrības locekļu nodrošināt iztiku sev un ģimenei, turklāt cilvēks darbā pavada ievērojamu dzīves daļu. Tāpēc jebkuram darbiniekam ir svarīgi, lai darbs būtu stabils un apstākļi darba vietā – atbilstoši. Neesot darbinieku aizsardzībai, pastāvētu nevis pušu vienlīdzība un brīvība, bet gan neierobežota pakļautība un iespēja darba devējam uzspiest līguma noteikumus.2 Tieši nepieciešamība aizsargāt darbinieku kā sociāli un ekonomiski vājāko pusi laika gaitā ir izraisījusi darba tiesiskā regulējuma pakāpenisku attīstību un stiprināšanos.3

No otras puses, darba tiesības neizbēgami ir jāaplūko arī no ekonomiskās perspektīvas. Darba tiesiskais regulējums visnotaļ būtiski ierobežo darba devēju tiesības pieņemt savām interesēm atbilstošākos ekonomiskos lēmumus, kā arī elastīgi izmantot darbaspēku.4 Protams, lielākā daļa darba tiesībās noteikto ierobežojumu mūsdienās ir ne tikai atzīti par nepieciešamiem, bet arī kļuvuši pašsaprotami. Piemēram, jebkurš darba devējs apzinās, ka nevarēs darbinieku nodarbināt desmit stundas dienā septiņas dienas nedēļā vai arī maksāt darbiniekam mazāk par valstī noteikto minimālo mēnešalgu.

Taču, lai darba tiesiskais regulējums būtu patiešām efektīvs, darba devēja un darbinieka intereses ir jālīdzsvaro. Jo stingrāk uz darba devēju rēķina tiek aizsargātas darbinieku sociālās intereses (piemēram, pastiprinot darba līguma uzteikuma kritērijus), jo vairāk var tikt aizskartas darba devēja ekonomiskās intereses. Tas savukārt var kaitēt darbiniekiem vai potenciālajiem darba meklētājiem, jo jebkurš esošais vai potenciālais ekonomisko interešu aizskārums ietekmē darba devēju rīcību nodarbinātības jomā. Piemēram, kā liecina Eiropas Komisijas pētījumi, pārāk stingra aizsardzība attiecībā uz darbinieku atbrīvošanu no darba samazina iespēju bezdarbniekiem ienākt darba tirgū, jo var atturēt darba devējus no jaunu darba vietu radīšanas.5

Minēto apstākļu kopums pēdējās desmitgadēs Rietumeiropā ir izsaucis dažādas reformas, kuru mērķis ir padarīt darba tiesības efektīvākas. Reformas tiek īstenotas, ņemot vērā arī ekonomiskos mērķus, tostarp darba tirgus veiksmīgu funkcionēšanu un darba devēju ekonomisko izaugsmi. Jāuzsver, ka šīs reformas neizmaina darbinieku aizsardzības ideju kā tādu, bet gan tikai samazina darba tiesiskā regulējuma aizsardzības intensitāti.6 Piemēram, netiek atcelts noteikums, ka darbinieku var atbrīvot no darba tikai objektīvu (pamatotu) iemeslu dēļ, taču atbrīvošanas no darba procedūra tiek padarīta elastīgāka. Turklāt šādas reformas parasti tiek kombinētas ar valsts atbalstu personu nodarbinātībai, stiprinot sociālās aizsardzības pasākumus, veicinot personu mūžizglītību, u.tml.7

Arī Latvijas tiesību literatūrā ir atzīts, ka laika gaitā, mainoties ekonomiskajai un saimnieciskajai realitātei, darba tiesības izmainās – tās kļūst elastīgākas.8 Eiropas Savienībā šī procesa apzīmēšanai tiek izmantots jēdziens flexicurity, kas radies, apvienojot vārdus "elastība" (flexibility – angļu val.) un "drošība" (security – angļu val.). Kā norādījusi Eiropas Komisija, no flexicurity jēdziena izriet nepieciešamība apvienot elastīgu darba tirgu ar stabilu sociālo drošību – augsta elastība ir nepieciešama, lai veiksmīgi sacenstos globālajā tirgū un tādējādi ļautu nodrošināt augstu sociālās drošības līmeni.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
17
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Grasis
26. Marts 2019 / 16:30
7
ATBILDĒT
"Taču regulējums ir pretrunā mērķim, kādam atvaļinājums ir paredzēts, jo potenciāli var motivēt darbiniekus atvaļinājumus neņemt, lai pēc tam varētu pieprasīt bagātīgu kompensāciju". Šī tēze balstās pieņēmumā, ka darbinieks "ņem atvaļinājumu". Taču Darba likuma 150.pants pietiekami precīzi apraksta atvaļinājuma piešķiršanas kārtību: darba devējam un darbiniekam vienojoties vai saskaņā ar darba devēja sagatavoto atvaļinājumu grafiku. Tātad, darba devējam ir pienākums parūpēties par to, lai darbinieks izmanto atvaļinājumu.
visi numura raksti
Edgars Riņķis
Skaidrojumi. Viedokļi
Darba tiesisko attiecību pušu līdzsvars pēc nesenajiem Darba likuma grozījumiem
2018. gada 28. novembrī stājās spēkā grozījumi Darba likumā. Tajos tika grozīta 112. pantā noteiktā atlaišanas pabalsta izmaksa un precizēta prasības celšanas kārtība pabalsta neizmaksāšanas gadījumā. Nav šaubu, ka šī ...
Irēna Liepiņa
Viedoklis
Koplīgums kā instruments darbinieku un darba devēju interešu ievērošanai
Pagājušonedēļ, 18. un 19. martā, notika Baltijas jūras valstu arodbiedrību tikšanās, kurā īpaša uzmanība tika veltīta nozares koplīgumiem un Zviedrijas sociālajam modelim. Savukārt starptautiskās konferences "Nozaru koplīgumi un ...
Vita Bērziņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Princips "piesārņotājs maksā"
Viens no vides aizsardzības tiesību pamatprincipiem gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī ir princips "piesārņotājs maksā". Tas ir princips, kuru ievēro, veidojot vides politiku valstī un pieņemot lēmumus, kas var ietekmēt vidi ...
1 komentāri
Jurista Vārds
Tiesību prakse
Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā "Kangers pret Latviju"
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 14. martā pasludināja spriedumu lietā "Kangers pret Latviju",1 ar sešām balsīm pret vienu secinot, ka ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 6. panta ...
Karīna Baltiņa
Juridiskā darba tirgus
Jaunais jurists: Karīna Baltiņa
AUTORU KATALOGS