2018. gada 28. novembrī stājās spēkā grozījumi Darba likumā. Tajos tika grozīta 112. pantā noteiktā atlaišanas pabalsta izmaksa un precizēta prasības celšanas kārtība pabalsta neizmaksāšanas gadījumā. Nav šaubu, ka šī jautājuma risināšanai bija jāprecizē likums, jo iepriekšējais regulējums kopsakarā ar tiesu praksē noteikto radīja neskaidras tiesību konstrukcijas. Diemžēl likumā noteiktā jaunā kārtība neliecina par pilnībā izsvērtu pieeju darba tiesību problēmjautājumu risināšanai. Par aspektiem, kas liek aizdomāties par šo apgalvojumu, skaidrots šajā rakstā.
Atlaišanas pabalsta izmaksa
Grozītajā Darba likuma regulējumā – 112. pantā – noteikts: ja darbinieks uzsaka darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 100. panta piekto daļu (uzteikuma pamatā ir svarīgs iemesls, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības), darba devējam ir pienākums izmaksāt atlaišanas pabalstu tikai tad, ja darba devējs piekrīt, ka darbinieka uzteikuma iemesls ir svarīgs. Iepriekš likumā bija paredzēta kārtība, kurā pietika tikai ar darbinieka uzteikumu, kas pamatots ar Darba likuma 100. panta piekto daļu, lai darba devējam būtu pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu. Darba likuma 112. pantā likumdevējs iepriekš bija izvirzījis imperatīvu nosacījumu – darba devēja pienākumu izmaksāt atlaišanas pabalstu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes