ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

18. Jūnijs 2019 /Nr.24 (1082)

Trauksmes celšanas likuma piemērošanas teorētiskie un praktiskie aspekti
3 komentāri
Mg. iur.
Evija Burbecka
 

2019. gada 1. maijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums.1 Tā mērķis ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību. Likums veidots, to pēc iespējas padarot lietotājam vieglāk saprotamu, bet vienlaikus tajā ietverti daudzi atklātie tiesību jēdzieni, kas būs ne tikai nopietns pārbaudījums jebkuram tiesību piemērotājam, bet arī pārbaudījums tam, vai Trauksmes celšanas likuma īpašās prasības un aizsardzības garantijas veicinās, ka tiek vērsta uzmanība uz patiešām būtiskiem pārkāpumiem, un kompetentās institūcijas reaģēs atbilstoši.

Trauksmes cēlēja ziņojuma mērķis ir novērst pārkāpumu, veicināt tiesiskumu un noteiktu neatbilstību izskaušanu organizācijā, valstī un sabiedrībā. Tikai rūpīgas un atbildīgas trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanas rezultātā tiks veicināta sabiedriskā doma, ka trauksmes celšana ir demokrātiski atbildīga rīcība, motivējot un iedrošinot labā ticībā celt trauksmi par pārkāpumiem, kas var kaitēt sabiedrības interesēm.

Trauksmes celšana ir kā savlaicīgs signāls, lai novērstu kaitējumu, kā arī lai atklātu pārkāpumu, kas varētu palikt nepamanīts.2

Arī tiesu praksē atzīts, ka ziņošana par pārkāpumiem ir vērsta uz visas sabiedrības būtiskas intereses – tiesiskuma nodrošināšanas – aizsardzību, jo, lai pārkāpumi vai noziedzīgi nodarījumi nenotiktu, ir vajadzīgas personas, kuras atklāj un ar faktiem pamato, ka ir noticis tiesību pārkāpums.3

Latvijā ir stājies spēkā jauns normatīvais akts, taču ir izstrādāta arī jauna Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (turpmāk – direktīvas projekts). 2018. gada aprīlī Eiropas Komisija publicēja pirmo direktīvas projektu,4 bet 2019. gada 16. aprīlī Eiropas Parlaments direktīvas projektu pieņēma.5 Direktīvas mērķis ir stiprināt Eiropas Savienības tiesību aktu un politiku izpildi konkrētās jomās, nosakot kopīgus minimālos standartus, kas paredz augstu aizsardzības līmeni tām personām, kuras ziņo par pārkāpumiem.6 Pēc direktīvas projekta apstiprināšanas un stāšanās spēkā visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latvijai, tiks doti divi gadi tās transponēšanai nacionālajos normatīvajos aktos. Vienlaikus jānorāda, ka jau tagad Trauksmes celšanas likumā ietvertais regulējums lielā daļā būtisku aspektu ir saskanīgs ar direktīvas projektu.

Trauksmes celšanas likuma izstrādē tika vērtēts citu valstu līdzīgs tiesiskais regulējums un tā piemērošanas pieredze, it īpaši ASV, Nīderlandē, Francijā, Īrijā un Lielbritānijā.7

 

Trauksmes cēlējs

Iesniegumu likuma mērķis ir veicināt privātpersonas līdzdalību valsts pārvaldē. Iesniegums var būt gan sūdzība, gan priekšlikums, gan lūgums, un tas var attiekties gan uz personiskajām, gan sabiedriskajām interesēm,8 savukārt trauksme tiek celta par darba vidē novērotu sabiedrības interešu apdraudējumu. Trauksmes celšanas mērķis nav saņemt atbildi pēc būtības, bet gan raksturo personas tiesības informēt par darba vidē novērotu iespējamu pārkāpumu un saņemt aizsardzību pret tās tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu, ja celtās trauksmes dēļ tāds rodas.

Trauksme tiek celta, ja noticis kāds sabiedriski nozīmīgs pārkāpums un tā dēļ var tikt apdraudēta vai ir apdraudēta kāda sabiedrības daļa. Tādēļ ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu nav uzskatāma par trauksmes celšanu. Lai veicinātu izpratni par trauksmes celšanas būtību, likuma 3. panta pirmajā daļā ir norādīti pārkāpumi, par kuriem var celt trauksmi, taču jāņem vērā, ka šis uzskaitījums nav pilnīgs.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
?
18. Jūnijs 2019 / 15:49
0
ATBILDĒT
Vai likums attiecās uz likumu?
Anna
17. Jūnijs 2019 / 16:07
0
ATBILDĒT
Vai likums attiecas arī uz uzņēmējiem?
Zinātājs > Anna
17. Jūnijs 2019 / 17:40
0
ATBILDĒT
Rakstā ir labi izskaidrots, kas un uz ko attiecas.
visi numura raksti
Mārtiņš Birģelis
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā sargāsim Tālavas taurētāju? Trauksmes cēlēju aizsardzība Latvijā
"Šurp tauri! Kāp zemē! Ciet klusu! Tu glābsi sev dzīvību! Mēs algosim tevi ar zeltu, Ar godu, ar brīvību!" – "Mans zelts ir mana tauta, Mans gods ir viņas gods, Kas postīdams viņu šausta, Uz pekli lai rauj to jods!" Un ...
Linards Birznieks
Skaidrojumi. Viedokļi
Personas datu apstrādes aspekti Trauksmes celšanas likuma ietvaros
2019. gada 1. maijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums, kas privāto tiesību juridiskajām personām, kurās ir vairāk nekā 50 nodarbināto, uzliek pienākumu izveidot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu. Rakstā autors aplūkos ...
Artis Stucka
Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvi teritoriālā reforma jautājumos un atbildēs
Autors šajā rakstā izteic apgalvojumus un uzdod jautājumus, kuri ir vērtējami saistībā ar iecerēto vietējo administratīvi teritoriālo reformu.
Normunds Šlitke
Atsaucoties uz publicēto
Vai ir pieļaujamas ex parte sarunas jau izskatītā lietā, un vai tās var "organizēt" ar oficiālu iesniegumu tiesā?
2019. gada 4. jūnija "Jurista Vārda" laidienā Nr. 22 (1080) publicēts Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja Aigara Strupiša raksts "Ex parte un advokātu iesniegumi". Šai rakstā ir uzdots, manuprāt, nekorekts un tendenciozs ...
12 komentāri
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Piektais Satversmes komentāru sējums – par likumdošanas procesu
11. jūnijā tika svinīgi atvērts jau piektais "Latvijas Vēstneša" apgādā izdoto Satversmes komentāru sējums. Autoru kolektīvs prof. Ringolda Baloža vadībā šoreiz analizējis Satversmes V nodaļu "Likumdošana", tādēļ ...
AUTORU KATALOGS