ŽURNĀLS Citu pieredze

I. Ievads

Ņemot vērā notikumus¹ Polijas Republikā (turpmāk – Polija), kas cita starpā ietver Eiropas Komisijas (turpmāk – Komisija) celto prasību pret Poliju (C-619/18 Komisija/Polija), kā arī Eiropas Padomes (turpmāk – Padome) uzsākto Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 7. panta procedūru pret minēto dalībvalsti, šī raksta ietvaros apskatīts Eiropas Savienības (turpmāk – ES) likumdevēja izstrādātais LES 7. panta mehānisms, kura mērķis ir aizsargāt vērtības (LES 2. panta pirmais teikums),² kontekstā ar tiesiskuma vērtību un šīs vērtības apdraudējumu Polijā, kā arī notikumu attīstību Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – Tiesa). Turklāt, ņemot vērā, ka raksta sagatavošanas brīdī LES 7. panta mehānisms "iedarbināts" pret divām dalībvalstīm, t.i., Poliju³ un Ungāriju,⁴ bet raksta centrālais jautājums saistīts ar Poliju, Ungārijas situācija netiks detalizēti aplūkota. Tāpat rakstā netiek apskatīta Polijas politiskā situācija un tās attīstība.

Vispārīgi attiecībā uz LES 7. pantu norādāms, ka tā piemērošanas pamatā jābūt dalībvalsts rīcībai, kas pārkāpj LES 2. panta pirmajā teikumā nostiprinātās vērtības un tādējādi apdraud ne tikai dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos, bet arī no LES 4. panta 3. punkta izrietošo lojālas sadarbības principu, neatkarīgi no jomas, kurā pārkāpums veikts. Turklāt LES 7. panta mehānisms paredz ES pilnvaras iejaukties visās jomās, ieskaitot arī tās, kuras atrodas dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē, aizsargājot LES 2. panta pirmajā teikumā noteiktās vērtības.⁵

Vienlaikus LES 2. un 7. pantu kontekstā jānorāda arī uz LES 49. pantu, kurā noteikts, ka valstij, lai tā kļūtu par dalībvalsti, jāievēro LES 2. panta pirmajā teikumā minētās vērtības, kā arī jāapņemas tās sekmēt. Tādējādi LES 49. pants kopsakarā ar LES 7. pantu apstiprina LES 2. panta pirmajā teikumā ietverto vērtību būtiskumu. Turklāt valstīm, iestājoties ES, jābūt ar bona fide demokrātijām, ņemot vērā, ka ES pamatlīgumi neparedz procedūru, ar kuru dalībvalsts var tikt izslēgta no ES, pamatojoties uz vērtību pārkāpumu.⁶ No pamatlīgumiem izriet tikai LES 7. panta mehānisms, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 258. pantā paredzētā iespēja Komisijai ierosināt pārkāpuma procedūru, kas arī turpmāko nodaļu ietvaros tiks apskatīts.

II. Tiesiskums

Tiesiskums kā vērtība nostiprināta ne tikai LES 2. panta pirmajā teikumā, bet izriet arī no Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta), kurai saskaņā ar LES 6. panta 1. punktu ir tāds pats juridiskais spēks kā ES pamatlīgumiem. Hartā uzsvērts, ka ES pamatā ir demokrātija un tiesiskums, līdz ar to tiesiskuma ievērošana ir cieši saistīta ar demokrātijas un pamattiesību nodrošināšanu. Turklāt tiesiskums ir priekšnosacījums visu to tiesību un pienākumu īstenošanai, kā arī izpildei, kas izriet no ES pamatlīgumiem.⁷ Uz minēto norādījis arī profesors Džozefs Veilers, nosaucot Eiropas trīs kopīgās vērtības.⁸

Šī raksta kontekstā uzmanība vēršama uz vienu no tiesiskuma elementiem, t.