Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments ir sagatavojis pārskatu par lēmumiem, kas sniedz ieskatu 2019. gada pirmajos piecos mēnešos izskatītajās lietās jautājumos par Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normu piemērošanu. Pārskatā iekļautās lietas nav analizētas, apskatot visus kasācijas protestos vai kasācijas sūdzībās iekļautos argumentus, bet tikai izceļot tos, kas attiecas uz Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta lēmumā izcelto atziņu.
Krimināltiesības
Pienākums valsts amatpersonas deklarācijā norādīt ziņas par gūto laimestu summām, sākot ar pirmo centu
1. Krimināllieta Nr. SKK-95/2019
Krimināllietā Nr. SKK-95/2019 ar pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas nolēmumiem apsūdzētais bija atzīts par vainīgu un sodīts par Krimināllikuma 219. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, proti, viņš norādīja nepatiesas ziņas likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā, tas ir, nepatiesas ziņas par ienākumiem lielā apmērā.1
Kasācijas sūdzībā apsūdzētais pauda viedokli, ka viņa darbībās nav saskatāmas Krimināllikuma 219. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes. Apsūdzētais norādīja, ka pārskaitījumi no spēlēm totalizatorā ir uzskatāmi par darījumiem, bet naudas pārskaitīšana, liekot likmi, ir viena darījuma partnera izdevumi. Tādējādi ienākumi no šiem darījumiem jāaprēķina, ņemot vērā izdevumus, un deklarācijā darījumi jānorāda tikai tad, ja katra darījuma apmērs, nevis to summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas. Apsūdzētā ieskatā, pirmās instances tiesa un apelācijas instances tiesa nepamatoti norādījusi, ka apsūdzībā minētie uzņēmumi ir totalizatori un pārskaitījumi no minētajiem uzņēmumiem ir laimestu summas.2
Kasācijas instances tiesa atzina, ka apsūdzētais pamatoti atzīts par vainīgu Krimināllikuma 219. panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā. Kasācijas instances tiesa norādīja, ka apelācijas instances tiesa lēmumā pareizi secinājusi, ka apsūdzētais savā un radinieku kontos saņemtos laimestus nepamatoti pielīdzinājis darījumiem un Nodokļu pārvaldes vēstulē izteikto viedokli par deklarācijā norādāmo darījumu apmēru nepamatoti attiecinājis uz savā un radinieku kontos saņemtajiem laimestiem. Arī Nodokļu pārvaldes amatpersona kā lieciniece uzskatīja, ka valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda visu veidu gūtie ienākumi pārskata periodā, tostarp laimesti, sākot ar pirmo centu. Azartspēles nav saimnieciskā darbība, tāpēc attiecībā uz azartspēļu rezultātā gūtiem laimestiem neaprēķina ieņēmumus, izdevumus vai zaudējumus. Apelācijas instances tiesa pamatoti konstatēja, ka apsūdzētajam bija zināmas Ministru kabineta 2002. gada 22. oktobra noteikumos Nr. 478 "Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti" noteiktās valsts amatpersonu deklarācijas aizpildīšanas prasības. Turklāt apelācijas instances tiesa pamatoti atzinusi, ka kasācijas sūdzībā norādīto uzņēmumu apsūdzētā un viņa radinieku kontos ieskaitītā nauda ir spēļu totalizatoros iegūtie laimesti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes