ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

6. Augusts 2019 /Nr.31 (1089)

Būvniecības digitalizācija – tās nozīme un svarīgākie jēdzieni
Mg. iur.
Viviāna Zvidriņa
Juriste ZAB "Skrastiņš un Dzenis" (Būvniecības industrijas Digitalizācijas asociācijas biedrs) 

Būvniecības industrija ir lielu pārmaiņu priekšā, kas prasa jaunas iemaņas un zināšanas visiem būvniecības procesa dalībniekiem. Pozitīva tendence vērojama publiskajā sektorā, plānojot ieviest būves informācijas modelēšanu (turpmāk arī – BIM) kā obligātu prasību publiskos iepirkumos, izstrādājot līgumu tipveida formas, kā arī dodot zaļo gaismu BIM pilotprojektiem. Tādēļ šajā rakstā sniegts ieskats būves informācijas modelēšanas un īstenošanas plāna, kā arī pasūtītāja informācijas prasību jēdzienos, veicinot izpratni gan par BIM procesu, gan tā izmantošanas ieguvumiem un būvniecības digitalizācijas sniegtajām iespējām.

Strauji attīstoties informācijas tehnoloģijām, būvniecības industrija nav iedomājama bez tās digitalizācijas, jaunu rīku ieviešanas un papildu zināšanu apgūšanas. Pārmaiņas nepieciešamas gan izglītības jomā, sagatavojot jaunus būvniecības speciālistus, gan tiesiskajā ietvarā. Valdības un publiskā iepirkuma veicēji Eiropā un pasaulē atzīst būves informācijas modelēšanas vērtību kā stratēģisku izmaksu, kvalitātes un politikas mērķu sasniegšanas līdzekli.1 Līdz 2030. gadam valdība plāno ieviest digitālu dokumentu apriti būvniecībā, pilnveidojot Būvniecības informācijas sistēmu, un radīt normatīvo ietvaru BIM ieviešanai projektēšanas un būvniecības procesos.2 Būvniecības digitalizācija ir norādīta kā viena no galvenajām prioritātēm "Latvijas Būvniecības nozares attīstības stratēģijā 2017.–2024. gadam".3 Arī ES Publiskā iepirkuma direktīvas (2014. gads)4 atsauce uz "inovāciju" aicina izmantot BIM publiskajā būvniecības procesā. Paredzēts, ka, sākot ar 2025. gadu, BIM būvniecības procesā būs obligāta prasība publiskos iepirkumos.5

Pētījuma "Lielā BIM skaitīšana" rezultāti par būvniecības nozares digitalizāciju Latvijā rāda, ka galvenie iemesli, kas kavē būvniecības digitalizāciju, ir: esošā darbaspēka kompetences trūkums (17 %); izpratnes trūkums par ieguvumiem (14 %); līdzekļu trūkums (12 %); nepietiekama speciālistu sagatavošana mācību iestādēs (11 %); vienotu valsts standartu trūkums projektēšanai BIM vidē (10 %); uzņēmumu vadības izpratnes trūkums (9 %); vienotu valsts standartu trūkums būves plānošanai (7 %); vienotu valsts standartu trūkums iepirkumiem (7 %) u.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Kristīne Strada-Rozenberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Kas ir nevainīguma prezumpcija, un ko tā paredz
Nevainīguma prezumpcija tiek uzskatīta par vienu no kriminālprocesa pamatprincipiem, kura nepieciešamība ir vispārpieņemta. Bieži vien šis princips tiek uztverts kā pašsaprotams, tai pašā laikā tā dziļāka analīze nereti izpaliek. ...
Anna Krasanova
Skaidrojumi. Viedokļi
Bērna, kas cietis no vardarbības, tiesības saņemt efektīvu un savlaicīgu juridisko palīdzību
2019. gadā tiesībsargs izskatīja pārbaudes lietu par bērnu tiesību un interešu ievērošanu gadījumos, kad par bērna kā cietušā pārstāvi kriminālprocesā tiek iecelta bāriņtiesa.1 Pārbaudes lietā padziļināti tika izpētīti ...
Jānis Sarāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Zinātnes atziņas un jurisprudence: mūsdienīga neirozinātnes perspektīva
Sannija Matule, Kārlis Piģēns
Informācija
Ciktāl informācijas tehnoloģijām un mākslīgajam intelektam ļaut ienākt jurista darbā  
Kā ik gadu, un arī šis nebija izņēmums, jūlija pirmspēdējā nedēļā vairāku dienu garumā Ratniekos aizvadīts kopskaitā jau 16. konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs. Līdzdarbojoties vairākiem sadarbības partneriem, to rīko ...
Juridiskā darba tirgus
Jaunais jurists: Sintija Platā
AUTORU KATALOGS