ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

17. Septembris 2019 /Nr.37 (1095)

Eiropas Savienības aģentūru izveides vēsture un to loma
Mg. iur.
Emīls Jonins
 

Juridiskajā literatūrā latviešu valodā, kur tiek skaidrota Eiropas Savienības (turpmāk – ES) institucionālā iekārta, ES aģentūras nav minētas vispār1 vai arī tās tiek minētas tikai vispārīgi,2 plašāk neskaidrojot un neanalizējot to lomu ES administratīvajā iekārtā. Tādēļ šajā rakstā autors atklās ES aģentūru izveides vēsturi, kā arī skaidros aģentūru lomu un funkcijas ES administrācijā kopumā. Tādā veidā cerot lasītājiem radīt vispārēju priekšstatu par to, kas ir ES aģentūras un kāda ir to loma un nozīme ES.

Savukārt nākamajā rakstā tiks analizēti konstitucionālie problēmjautājumi, kas ir saistīti ar izpildvaras pilnvaru nodošanu ES aģentūrām. Proti, tiks identificēti, kādi ierobežojumi attiecībā uz pilnvaru nodošanu ES aģentūrām izriet no Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) secinājumiem tādās lietās kā Meroni,3 Romano4 un Short-selling.5

Lai labāk izprastu, kas ir ES aģentūras un kāda ir to loma ES, vispirms ir jāapskata, kādēļ un kā tās tika izveidotas. Pēc tam rakstā tiks skaidrota juridiskā termina "aģentūra"6 nozīme, kā arī norādīts uz aģentūru savstarpējo iedalījumu un funkcijām.

 

Nepieciešamība izveidot ES aģentūras

Aģentūru izveide un darbība ES nav kaut kas jauns. Aģentūras ES tika izveidotas pakāpeniski un dažādos laika posmos,7 ko juridiskajā literatūrā dēvē arī par aģentūru izveides viļņiem.8 Pirmās aģentūras ES tika dibinātas 1975. gadā, kas arī tiek uzskatīts par pirmo aģentūru izveides vilni. Nākamais aģentūru izveides vilnis ES aizsākās ap 1990. gadu, kad tika izveidots ievērojams skaits aģentūru.9 Savukārt par aģentūru izveides trešo vilni uzskata laika posmu kopš 2000. gada, kad tika izveidotas tādas aģentūras kā, piemēram, Kopienas Augu šķirņu birojs (Community Plant Variety Office)10 un ES Tīklu un informācijas drošības aģentūra11 (European Union Agency for Network and Information Security). Tomēr tieši ES finanšu krīzes iespaidā, kas sākās 2008. gadā, radītās aģentūras, kā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (European Securities and Markets Authority),12 Eiropas Banku iestāde (European Banking Authority),13 Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (European Systemic Risk Board)14 un Vienotā noregulējuma valde (Single Resolution Board, turpmāk – SRB)15 ir tās, kurām ir piešķirtas visplašākās pilnvaras, tādējādi tiesību zinātnieku starpā raisot visskaļākās diskusijas par šīm aģentūrām piešķirtā pilnvarojuma robežām un tā atbilstību ES dibināšanas līgumiem (turpmāk – Līgumi).

Juridiskajā literatūrā šis aģentūru izveides un attīstības process ES tiek dēvēts par aģentifikāciju, proti, procesu, kurā ES aģentūras ieņem aizvien lielāku lomu ES administrācijā gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā nozīmē.16 Tomēr nozīmīgs ir jautājums, kādēļ ir nepieciešama šāda aģentūru izveidošana un ES aģentifikācija?

Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija), kas tās daudzo un dažādo pilnvaru dēļ likumdošanas, izpildvaras, administratīvos u.c. jautājumos17 tiek dēvēta par ES integrācijas virzītājspēku,18 norāda, ka aģentūras tiek izveidotas ļoti tehniskās un specifiskās jomās, kas prasa īpašas zināšanas, nepārtrauktību, atbildību un caurredzamību, tādējādi atvieglojot Komisijas darbu un padarot to daudz efektīvāku.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Kubilis
Skaidrojumi. Viedokļi
Likumiskie procenti civiltiesiskās atbildības gadījumā
Ja personai prettiesiskas rīcības rezultātā ir nodarīti zaudējumi, tai ir tiesības no atbildīgās personas prasīt atbilstošu kompensāciju. Cietušā aizskarto tiesību aizsardzība īstenojama, ceļot prasību vispārējās jurisdikcijas ...
Sannija Matule
Notikums
Vai bija vērts izveidot administratīvo tiesu
Jautājums, vai tādu maz vajag un kādu to veidot, pirms piecpadsmit divdesmit gadiem administratīvo tiesu kontekstā nemaz tik paradoksāls neizklausījās, jo tobrīd Latvijas tiesu sistēma mūsdienu veidolā tādu vēl nepazina. Taču bija ...
12 komentāri
Egils Levits
Notikums
Valsts vara ir instruments, ar kuru jāprot rīkoties
Kristīne Pakārkle
Viedoklis
Privātpersonas tiesības izplatīt sabiedrībai būtisku informāciju
Cilvēku iesaiste sabiedriskajos procesos un vēlme dalīties ar būtisku informāciju, respektējot personu tiesības uz privātumu, ir atbalstāma un novērtējama. Sociālo paradumu izmaiņas padarījušas par neiespējamu aprobežot ...
Henrijs Niedra
Skaidrojumi. Viedokļi
Pirmpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu, to juridiskā daba, veidi, konkurence un izmantošanas sekas
Iepriekšējā rakstā, kas publicēts "Juristā Vārda" 2018. gada 17. aprīļa laidienā Nr. 16 (1022), autors apskatīja visas likumos noteiktās (likumiskās) pirmpirkuma tiesības, iezīmējot arī nepieciešamību pārskatīt pirmpirkuma ...
AUTORU KATALOGS