ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

1. Oktobris 2019 /Nr.39 (1097)

Procesuālās ekonomijas principa un tiesību uz taisnīgu tiesu mijiedarbība
Dr. iur.
Daina Ose
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras docente 

Attīstoties tehnoloģijām, padarot ikdienas dzīvi daudz straujāku un lēmumu pieņemšanu daudz dinamiskāku, sabiedrības vajadzības pieprasa ātrākus strīda risināšanas procesus un formālisma mazināšanu tiesvedībā. Pēdējo gadu grozījumi Civilprocesa likumā vairumā gadījumu ir vērsti tieši uz šī mērķa sasniegšanu – radīt ātrākus un efektīvākus procesus, ieviešot tiesvedības procesos modernās tehnoloģijas, kā arī paredzot iespējas plašāk izmantot vienkāršotas procedūras. Līdz ar ātrākiem procesiem, maksimāli cenšoties izslēgt liekās procedūras un darbības, likumdevēja uzdevums ir saskatīt tās pieļaujamās robežas, kur procesuālās ekonomijas princips saskaras ar citiem būtiskiem tiesvedības principiem. Šo principu uzdevums ir līdzās procesuālajam ātrumam un efektivitātei noskaidrot iespējamo patiesību civiltiesiskā strīdā, nodrošināt pušu līdztiesību, sacīksti un citus būtiskus civilprocesa institūtus, lai panāktu taisnīgu nolēmumu civiltiesiskajam strīdam.

Procesuālās ekonomijas princips pieder pie vispārējiem tiesvedības principiem, un tā ietekme ir vērojama visu nozaru procesos – gan civilprocesā, gan administratīvajā procesā, gan kriminālprocesā. Šī principa izpausmi raksturojošais elements ir ietverts likuma "Par tiesu varu"1 28. pantā, nosakot, ka tiesnesis izspriež lietu tik ātri, cik vien iespējams, un personai, kas piedalās lietā, jāievēro likuma vai tiesas noteiktie procesuālie termiņi. Pirmšķietami no šāda regulējuma, tulkojot to burtiski, varētu secināt, ka procesuālās ekonomijas princips ir vērsts uz lietas izskatīšanas pabeigšanu saprātīgā termiņā un procesuālo termiņu ievērošanu. Tomēr tā izpausmes kriminālprocesā, administratīvajā procesā un civilprocesā aptver daudz plašāku izpratni par procesuālās ekonomijas principa saturu un procesuālo nozīmi, nekā tas ir normatīvi nostiprināts likumā "Par tiesu varu". Līdz ar to procesuālais ātrums un efektivitāte katrā no nozaru procesiem, tos modernizējot, ir vērtējams atšķirīgi, ņemot vērā katras likumā noregulētās procesuālās darbības lietderību kopsakarā ar katras procesuālās darbības sasniedzamo mērķi.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Civilprocesa likums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Viedoklis
Par starptautiskajām tiesībām un citiem pasaules miera garantiem
Edgars Gūte
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai Itālijas pilsonis var uzvarēt Vācijas amatieru vieglatlētikas sacensībās? Var
Āris Kakstāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Azartspēļu reklāmas regulējuma un uzraudzības problēmas
Starp populārākajām sporta veidu federācijām ar uguni var meklēt tādas, kuras savu sporta veidu sacensībām spēj pilnībā likumīgi izvēlēties sponsorus. Precīzāk – ir diskutabla vairāku federāciju un čempionātu prakse ...
Arta Snipe
Skaidrojumi. Viedokļi
Pievienotās vērtības nodoklis zemes piespiedu nomas gadījumā
Šī raksta mērķis tēmas kontekstā ir analizēt likumdevēja izvēles brīvību Padomes Direktīvas 2006/112/EK ietvarā.
Juris Dzelme
Atsaucoties uz publicēto
Turpinot diskusiju par uzņēmuma līguma izpratni
Žurnālā "Jurista Vārds" 2019. gada 10. septembrī, reaģējot uz plaši izskanējušām problēmām saistībā ar Jaunā Rīgas teātra (turpmāk – JRT) rekonstrukcijas darbiem un it kā norobežojoties no konkrētās situācijas, tika ...
AUTORU KATALOGS