Šī gada 1. novembrī Siguldā notika gadskārtējā Latvijas tiesnešu konference, kas šoreiz tika veltīta tiesu sistēmas efektīvai funkcionēšanai būtiskiem jautājumiem. Konference aplūkoja gan tiesu darba saturisko pusi – spriedumu kvalitāti, tiesas procesa efektīvu vadību, gan tiesu sistēmas neatkarību un šīs neatkarības garantijas, kā arī tiesnešu pašpārvaldi. Savukārt 5. novembrī norisinājās tiesnešu neklātienes konference, kurā tika vēlēti pašpārvaldes locekļi.
Tiesnešu konferencē piedalījās 348 tiesneši no kopumā 548 Latvijas vispārējo tiesu un administratīvo tiesu tiesnešiem. Konferences viesi bija arī Satversmes tiesas tiesneši un goda tiesneši.
Konferences dalībniekus uzrunāja Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs (runu skat. zemāk), Valsts prezidents Egils Levits (runu skat. zemāk), tieslietu ministrs Jānis Bordāns un Eiropas Padomes Komisijas tiesu efektivitātei (CEPEJ) prezidents Ramins Gurbanovs.
Tieslietu ministrs J. Bordāns norādīja, ka valsts varu balanss izpaužas ne tikai kompetences robežu nošķiršanā, bet arī kopīgā darbā kopīgu mērķu sasniegšanā. Viņš apliecināja, ka TM ikvienu iniciatīvu tiesu sistēmas un tiesību politikas jomā izvirza ar mērķi nodrošināt sabiedrības prasības par tiesiskas, efektīvas un kvalitatīvas tiesu iekārtas darbību. Tomēr šo iniciatīvu rezultāti ir atkarīgi ne tikai no izpildvaras, bet prasa arī aktīvu tiesu varas iesaisti, uzsvēra ministrs. Ministrs izteica atbalstu tiesu varas nostājai jautājumā par tiesnešu un tiesu darbinieku atalgojumu. Atlīdzības jautājums ir cieši saistīts ne tikai ar valsts pienākumu nodrošināt tiesu varas neatkarības garantijas, bet arī ar tās darbības kvalitāti. Tikai konkurētspējīgs atalgojums spēj noturēt un piesaistīt tiesneša darbam augsti kvalificētus un pieredzējušus juristus, tāpēc Tieslietu ministrija ir gatava piedalīties diskusijās par tiesu varas amatpersonu atlīdzības jautājumiem. Lai nodrošinātu Satversmes tiesas spriedumos ietverto atziņu īstenošanu par tiesneša neatkarības principa garantijām, jāpanāk, ka notiek atklāts dialogs ar tiesu varas pārstāvjiem, akcentēja J. Bordāns. Savukārt, runājot par uzticēšanos tiesu varai, ministrs uzsvēra, ka sabiedrībai būtu svarīgi no pašiem tiesnešiem saņemt informāciju par apstākļiem un argumentiem notiesājošam vai attaisnojošam spriedumam. J. Bordāns norādīja: "Savlaicīga un saprotama informācijas pieejamība un tiesneša gatavība likuma ietvaros sniegt skaidrojumu par saviem lēmumiem ir priekšnosacījums, lai sabiedrība uzticētos tiesu varai un tiesu vara atgūtu savu prestižu sabiedrības acīs."
Par aktualitātēm tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanā konferencē runāja Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs Māris Vīgants, atskatu Tiesnešu disciplinārkolēģijas vēsturē un attīstībā sniedza Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe. Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētāja Alla Šilova informēja par jauno Tiesnešu ētikas kodeksa projektu un aicināja tiesnešus izteikt priekšlikumus un vērtējumus par to.
Tiesnešu konference pieņēma rezolūciju "Par tiesnešu un tiesu darbinieku atlīdzību", kas tika nosūtīta Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru kabinetam.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes