Šī raksta mērķis ir aprakstīt līdz šim esošo problēmjautājumu Latvijas normatīvajā regulējumā par noziedzīgu nodarījumu kvalifikāciju Krimināllikuma izpratnē, kad uzņēmumi (pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā reģistrētās personas) deklarē nenotikušus darījumus, iegūstot fiktīvu priekšnodokli, – vai tiek izdarīta krāpšana Krimināllikuma 177. panta izpratnē, vai arī ir notikusi izvairīšanās no nodokļu nomaksas Krimināllikuma 218. panta izpratnē? Kaut nodokļu sfēra Latvijā ir ļoti nozīmīga, tomēr ir maz pētījumu par nodokļu krāpšanas kvalifikācijas problemātiku.
Nodokļu noziedzība
Galvenais valsts instruments ekonomisko attiecību regulēšanai Latvijā ir nodokļu sistēma. Nodokļi – tā ir nozīmīga sabiedrības ekonomisko attiecību vienība kopš valsts dibināšanas. Galvenais Latvijas budžeta veidošanas avots ir nodokļu iekasēšana un to maksājumi. No šiem ieņēmumiem veidojas valsts un sociālās programmas, fondi, kas nodrošina pašas valsts pastāvēšanu un darbību. Tieši tas nosaka nodokļu sistēmas ārkārtējo nozīmi valsts un sabiedrības struktūrā, nepieciešamību visiem sabiedrības locekļiem pildīt savas nodokļu saistības. Nodokļi ir svarīga ekonomiska kategorija, ar kuru ikdienā saskaras ikviens iedzīvotājs un uzņēmums.
Daži nodokļu maksātāji cenšas samazināt savus nodokļu maksājumus, tādā veidā veidojot Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu.
Zinātniskajā literatūrā nodokļu noziedzība ir definēta kā sociāli bīstama parādība, kuras objekts ir ar krimināltiesībām aizsargātas attiecības nodokļu iekasēšanai.1
Nodokļu noziedzība šodien ir bīstamāka nekā pārējā noziedzība. Ja vispārējā noziedzība lielākoties ietekmē tikai indivīda intereses vai ārkārtējos gadījumos indivīdu grupas intereses, nodokļu noziedzība skar daudzu, pat visas valsts pilsoņu intereses, jo viņiem tiek liegti ienākumi no budžeta, tas ir, nodokļu noziedzība apdraud valsts ekonomisko drošību.
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta 14. punktā ir noteikts, ka izvairīšanās no nodokļu un nodevu maksāšanas ir apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās, nodokļu deklarāciju, informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas neiesniegšana, nelikumīga nodokļu atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai jebkura cita apzināta darbība vai bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji.2
Nodokļu krāpšanas definīcija
Latvijas normatīvajos aktos nodokļu krāpšana nav definēta, bet Eiropas Komisijas 2012.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes
