ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

25. Augusts 2020 /Nr.34 (1144)

Cietušā – juridiskās personas – pārstāvis kriminālprocesā un tā atbildība
Bc. iur.
Dāvids Gurevičs
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes maģistrants, jurista palīgs ZAB "Azanda & Associates" 

Kriminālprocesa likuma1 (turpmāk – KPL) 95. panta pirmā daļa paredz, ka cietušais kriminālprocesā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums. Lai gan cietušā statuss ir paredzēts KPL primāri kaitējuma kompensācijai gūšanai, uz ko norāda KPL 22. pantā nostiprinātais princips, cietušais ir viens no centrālajiem procesa dalībniekiem, kura loma var izrādīties izšķiroša.

Cietušā institūts kriminālprocesā pastāv ar nolūku, lai persona, pret kuru tika pastrādāta vissmagākā darbība – noziedzīgs nodarījums, varētu panākt savu aizskarto interešu atjaunošanu. Analizējot KPL normas, kas regulē cietušā piedalīšanos kriminālprocesā, autors secina, ka cietušā institūts ir vairāk paredzēts gadījumiem, kad kaitējums ar noziedzīgu nodarījumu ir nodarīts fiziskajām personām. Juridiskās personas dalība cietušā statusā ir regulēta fragmentāri, tādēļ bieži vien praksē atklājas nepilnības. Juridiskās personas kā tiesību subjekti savas tiesības un pienākumus var īstenot tikai ar pārstāvju starpniecību, tādēļ ir būtiski izstrādāt tādu regulējumu, kas ļaus pārstāvjiem realizēt pārstāvamās personas likumīgās intereses.

Tomēr KPL, kā arī citi procesuālie likumi klusē par sekām tad, kad juridisko personu pārstāvji nerīkojas pārstāvamās personas interesēs vai rīkojas negodprātīgi, radot juridiskās personas tiesību aizskārumu, kā arī negatīvi ietekmējot KPL 1. pantā nostiprinātā mērķa īstenošanu – panākt taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu. Šajā rakstā autors apskatīs jautājumus par cietušo – juridisko personu pārstāvju darbību un atbildību par savu rīcību kriminālprocesā. Ņemot vērā raksta temata specifiku, autors sniegs pārskatu par cietušā – juridiskās personas lomu kriminālprocesā un aplūkos pārstāvja funkcijas kriminālprocesā, kā arī sekas, kurām būtu jāiestājas, ja pārstāvis šīs funkcijas neveic.

 

1. Juridiskā persona cietušā statusā

Juridiskās personas ir tiesību zinātnes un praktiskas nepieciešamības radīti tiesību subjekti, kuru mērķis ir atvieglot civiltiesisko apgrozību.2 Lai gan joprojām nav izstrādāta universāla un visās tiesību nozarēs piemērojama juridiskās personas definīcija, ērtības labad jāatzīst, ka prof. K. Baloža piedāvātā juridiskās personas definīcija vislabāk raksturo juridisko personu dabu: "Juridiskā persona ir noteiktu mērķu īstenošanai nodibināta un likumā par tiesību subjektu atzīta organizācija vai mantisko vērtību kopums, kas par savām saistībām atbild tikai ar savu, no dibinātāju un dalībnieku mantas nošķirtu mantu."3

Tādējādi var izdalīt trīs galvenās juridiskās personas pazīmes: 1) pastāv mantisko vērtību kopums; 2) šis mantisko vērtību kopums likumā noteiktajā kārtībā ir atzīts par tiesību subjektu; 3) par savām saistībām tas atbild ar savu mantu, kas ir nošķirta no dibinātāju un dalībnieku mantas. Uzreiz jāpiebilst, ka trešā pazīme neattiecas uz valsti, respektīvi, Latvijas Republiku kā sākotnējo publisko tiesību juridisko personu, kā arī mantojumu Civillikuma4 (turpmāk – CL) izpratnē.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
11
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Jurkāns
Viedoklis
Jāpaplašina videokonferences pielietojums tiesās
Covid-19 ierobežojumu ietekmē strauji pieauga dažādu tiešsaistes komunikācijas platformu izmantošana darījumu un lietišķajā komunikācijā. Pāris mēnešu laikā prakse izmantot videokonferences kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu gan ...
7 komentāri
Ieva Miļūna
Skaidrojumi. Viedokļi
Erga omnes pienākumi un to aizsardzība no ANO orgānu puses
Stella Kaprāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Negodīgi līgumu noteikumi līgumos ar patērētājiem: tiesu prakse un problēmjautājumi
Patērētāju tiesību aizsardzība gadu gaitā aplūkota gan dažādos rakstos un grāmatās, gan tiesu praksē un arī 2018. gada Augstākās tiesas prakses apkopojumā, tomēr juridiskajā literatūrā maz aplūkoti tieši negodīgi līguma ...
Madara Lindāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts pārvaldes iestāžu darbība sociālajos tīklos: tiesiskie aspekti
Sociālie tīkli mūsdienās ir kļuvuši par būtisku platformu cilvēku savstarpējai saziņai un informācijas apritei. Līdz ar sociālo tīklu attīstību tos savas darbības ietvaros arvien vairāk izmanto arī valsts pārvaldes iestādes. Tas ...
Māris Lejnieks
Atsaucoties uz publicēto
Par politisko argumentu robežām jeb vēlreiz par 1920. gada Miera līguma spēkā esamību
Šogad 11. augustā plaši tika atzīmēta 1920. gada Latvijas – Krievijas Miera līguma 100. gadadiena. Rīgas pilī to atzīmēja ar svinīgu sēdi ar Valsts prezidenta priekšlasījumu, Saeimas priekšsēdētājas un Ministru prezidenta ...
AUTORU KATALOGS