ŽURNĀLS Numura tēma

20. Oktobris 2020 /Nr.42 (1152)

Pasaules parlaments – Apvienoto Nāciju Organizācija

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) var uzskatīt par pasaules valstu parlamentu, kas rūpējas par starptautisko tiesību un likuma varas nostiprināšanu pasaulē. "Jurista Vārda" tematiskais numurs, kas veidots sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Latvijas vēstniecību ANO, ir veltīts šīs nozīmīgās starptautiskās organizācijas dibināšanas 75. gadadienai.

Šajā numurā Valsts prezidents Egils Levits, apskatot ANO un Latvijas saskarsmes punktus, kā būtisku atzīmē Latvijas Saeimas lēmumu atzīt Starptautiskās tiesas jurisdikciju, uzsverot, ka šis solis Latvijai ir tiesiski un politiski ļoti nozīmīgs. Mūsu valsts turpmāk varēs vērsties tiesā pret tām valstīm, kuras pārkāpj savas starptautiskās saistības pret Latviju. Šādas tiesības Latvijai gan būs tikai pret tām valstīm, kuras arī atzinušas Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju. Valsts prezidents, komentējot Latvijas mērķi iegūt nepastāvīgu vietu ANO Drošības padomē, atzīmē, ka tā būs iespēja likt lietā mūsu valsts pieredzi un zināšanas, kas uzkrātas kopš Latvijas neatkarības iegūšanas.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs rakstā uzsver, ka, kritizējot ANO darbu un tā efektivitāti, nevajag aizmirst, ka šī starptautiskā organizācija ir radījusi ļoti daudz nozīmīgu starptautisku normu un veidojusi pasaules paradigmu maiņu. Daudzas tiesības, kuras tagad baudām un uzskatām par pašsaprotamām, ir ilga un grūta ANO darba rezultāts. ANO ir tā, kas radīja starptautiskās miera operācijas, iniciēja, monitorēja un noslēdza dekolonizācijas procesu pasaulē. ANO sasniegums ir starptautisko cilvēktiesību standartu ieviešana un nostiprināšana. Tas ir milzīgs sasniegums civilizācijas vēsturē. ANO ir diskusiju iniciētāja, globālās domas veidotāja, un normu radītāja.

Latvijas vēstnieka ANO Andreja Pildegoviča publikācija ir veltīta konkrētai Latvijas iniciatīvai, kas guva atbalstu ANO dalībvalstīs. Izstrādājot kopīgo paziņojumu, Latvijas diplomāti uzņēmās vadošo lomu projekta sagatavošanā un nosūtīja paziņojumu par infodēmiju visām ANO dalībvalstīm, novērotājvalstīm un starpvaldību organizācijām, aicinot pievienoties paziņojumam. Ievērojot lielo atbalstītāju skaitu, tika sagatavota un īstenota publiskās diplomātijas kampaņa sociālajos tīklos, vēršot uzmanību uz infodēmijas aktualitāti.

Tālāk tematiskajā numurā seko juristu starptautisko tiesību ekspertu raksti. Ieva Miļūna apskata ANO Ģenerālās asamblejas un ANO Drošības padomes praksi. Viņa uzskata, ka ANO darbības joma pasaules miera un drošības sekmēšanā paliks stabila, jo šai organizācijai ir liela kapacitāte gan strīdu miermīlīgā un diplomātiskā risināšanā, gan humanitārajā, sociālajā un ekonomiskajā darbībā, gan starptautisko tiesību lomas stiprināšanā un attīstībā. ANO Drošības padome savukārt ir konstanti bijusi aktīvā pozīcijā, lai arī vienmēr neatbildot uz visiem starptautiskā miera apdraudējumiem, tomēr ir pietiekami konsekventi pieturējusies pie starptautisko tiesību sniegtā pamata, risinot konkrētas pasaules valstu konfliktsituācijas. Saistībā ar ANO dalībvalstu apsvērumiem par ANO darbības efektivitāti autore uzskata, ka lielāka loma jāpiešķir ANO Ģenerālajai asamblejai kā gandrīz visu pasaules valstu interešu reprezentējošam orgānam.

Mārtiņš Paparinskis rakstā analizē ANO Starptautiskās tiesas darbu, uzsverot, ka ANO gadadiena ir piemērots mirklis tās vēsturiskā pienesuma un attīstības tendenču izvērtēšanai, tai skaitā attiecībā uz ANO Starptautisko tiesu. Viņš atzīmē, ka starptautiskā tiesvedība pēdējo piecpadsmit gadu laikā ir kļuvusi profesionālāka, tas ir atstājis iespaidu arī uz Starptautisko tiesas procesu un praksi. Starptautiskās tiesas praksē ir identificēti juridiskie kritēriji noregulējuma piemērošanai, kas kompetentai strīdus pusei dod spēcīgu juridisku argumentu. Pēdējo gadu laikā ir kliedētas neskaidrības attiecībā uz valsts kā trešās puses iesaistīšanos tiesvedībā, kam varētu būt būtiska nozīme vispārējo interešu vārdā iesāktos strīdos. Visbeidzot, Starptautiskā tiesa ir kļuvusi aktīvāka procesa virzītāja – gan vispārēji ar prakses vadlīnijām, gan konkrētās lietās lemjot par otro rakstveida paskaidrojumu nepieciešamību un nozīmējot savus ekspertus.

Māris Lejnieks analizē ANO Starptautisko tiesību komisijas darbu. Rakstā sniegts šīs komisijas vēsturisks darba pārskats un būtiskākie sasniegumi. Vērtējot komisijas šī gada darba plānus, autors tos atzīst par iespaidīgiem: jus cogens; līgumu pagaidu piemērošana; vispārējie tiesību principi; valsts tiesību pēctecība attiecībā uz valsts atbildību; valsts pārstāvju imunitāte pret kriminālatbildību; vides aizsardzība bruņoto konfliktu laikā; atmosfēras aizsardzība; jūras līmeņa celšanās un starptautiskās tiesības.

Ilzes Dubavas publikācija ir veltīta šķīrējtiesu procesu reformai ANO. Viens no visaptverošākajiem reformu procesiem notiek ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas paspārnē. Mērķis, reformējot šķīrējtiesu procesuālos noteikumus, ir panākt saprātīgu līdzsvaru starp ārvalsts investoru jeb ieguldītāju aizsardzību un valsts tiesībām un rīcības brīvību. Autore secina, ka pieeja radīt vairākus alternatīvus reformu plānus paralēli būs veiksmes atslēga, ļaujot katrai valstij pēc saviem ieskatiem pieņemt reformu risinājumus, lai gan tas nebūs universāli piemērojams visām valstīm vienveidīgi.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Jurista Vārds Pasaules parlaments – Apvienoto Nāciju Organizācija. Jurista Vārds, 20.10.2020., Nr. 42 (1152), 6.lpp.
0
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Egils Levits
Skaidrojumi. Viedokļi
ANO 75. gadskārta – desmit saskarsmes punkti Latvijā
Edgars Rinkēvičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Spēku koncentrēšana: Latvijas nākotnes ārpolitika un ANO
Tūlīt pēc neatkarības atgūšanas, Latvijai atgriežoties starptautiskajā apritē, dalība ANO ir bijis viens no Latvijas ārpolitikas instrumentiem nacionālo interešu aizstāvībā un iesaistē globālos procesos. Šī starptautiskā ...
Andrejs Pildegovičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas un ANO iniciatīvas pret infodēmiju
2020. gada sākumā Covid-19 vīrusa straujā izplatība radikāli mainīja pasaules iedzīvotāju ikdienu, kā arī fundamentāli ietekmēja pasaules attīstības trajektoriju. Šis gads nenoliedzami ieies vēsturē kā viens no dramatiskākajiem ...
Ieva Miļūna
Skaidrojumi. Viedokļi
ANO Ģenerālās asamblejas un Drošības padomes prakse
ANO Ģenerālā asambleja un ANO Drošības padome ir galvenie ANO politiskie orgāni. Tie spēj ietekmēt un veidot starptautiskās tiesības. Rakstā tiks apskatīts, kā ANO Ģenerālā asambleja un ANO Drošības padome ir sekmējušas ...
Mārtiņš Paparinskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Starptautiskā tiesa ANO 75. gadadienā
Apvienoto Nāciju Organizācijas 75. gadadiena ir piemērots mirklis tās vēsturiskā pienesuma un attīstības tendenču izvērtēšanai, tajā skaitā attiecībā uz ANO Starptautisko tiesu (turpmāk arī – ST). Šajās piezīmēs es vispirms ...
AUTORU KATALOGS