ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

10. Novembris 2020 /Nr.45 (1155)

Kreditoru prasība pret apdāvināto: galvenais problēmjautājums
Mg. iur.
Ilmārs Svarinskis
Zvērināta advokāta palīgs 

Ievads

Dāvinājuma institūts ir pazīstams jau romiešu civiltiesībās. Romiešu tiesības pazīst tā sauktās liberalitātes, t.i., mantisko labumu iegūšanu bezatlīdzības veidā, dāvinājumu ziņā – plašākā nozīmē, un par tādām liberalitātēm uzskatāmi, piemēram, bezprocentīgs aizdevums, legatum, depositium utt., bet starp tādām liberalitātēm sevišķi izceļas donatio, kas uzskatāms par dāvinājumu šaurākā nozīmē, un šinī ziņā dāvinājums (donatio) ir devības akts, t.i., bezatlīdzības labuma nodošana no dāvinātāja (donator) aiz labvēlības apdāvinātajam (donatorius) – dat propter nullam aliam causam, quam tu liberalitatem et munificentiam es-cerceat.1

Atbilstoši Civillikuma 1912. pantam par dāvinājumu uzskata tiesisku darījumu, ar kuru kāds aiz devības piešķir bez atlīdzības kādu mantisku vērtību.2

 

1. Kreditoru tiesības pret apdāvināto

Dāvinātāja kreditori var panākt savu pretenziju apmierināšanu no apdāvinātās personas. Šobrīd kreditora tiesības celt prasību pret apdāvināto paredz Civillikuma 1927. pants, proti, manta atzīstama par dāvinātu tikai tiktāl, ciktāl no tās atvilkti dāvinātāja parādi. Gadījumā, kad dāvinātājs nespēj samaksāt parādus, kuri viņam bijuši dāvināšanas laikā, ne vien viņa kreditori var prasīt sev apmierinājumu no viņa dāvanas, bet arī viņš pats var prasīt no apdāvinātā, lai no viņa dāvinātās mantas dod atpakaļ šo parādu samaksai vajadzīgo daļu. No minētā panta tvēruma secināms, ka kreditori ir tiesīgi griezties pie apdāvinātā, nesaņemot pilnu apmierinājumu no parādnieka, bet, ja noticis visas parādnieka mantas dāvinājums, tad kreditori var griezties tieši pie apdāvinātā un pieprasīt no tā savu prasījumu apmierinājumu, nemaz neapstrīdot dāvinājuma līgumu. Atbilstoši Civillikuma 1927. panta regulējumam secināms, ka parādnieka parāda summa skaitās vēl ietilpstoša dāvinātāja mantībā, un tādēļ pilnīgi atkarājas no kreditora meklēt apmierinājumu taisni no šī dāvinātāja mantībā ietilpstošā objekta.3

Arī Augstākās tiesas Senāts 2005. gada 12. janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-22 ir norādījis, ka kreditoram ir tiesības prasīt apmierinājumu no dāvanas, neapstrīdot dāvinājuma līgumu. Tāpat Augstākās tiesas Senāts ir atzinis, ka Civillikuma 1927. pantā lietotais jēdziens "prasīt apmierinājumu no dāvanas" tulkojams kā piedziņas vēršana uz dāvināto mantu.4 Civillikuma 1927. pants un judikatūrā paustās atziņas nepārprotami norāda, ka apdāvinātajam ar saņemto dāvanu ir pienākums atbildēt par dāvinātāja saistībām.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
3
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Civillikums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Pleps, Jānis Priekulis, Aigars Strupišs, Inese Lībiņa-Egnere, Matīss Šķiņķis, Juris Jansons, Mārtiņš Birģelis, Latvijas Republikas prokuratūra
Aptauja
Vai ir jāievēro tiesību normas, kurām persona nepiekrīt
Pēc iespējas plašākas sabiedrības informēšanas un izglītošanas nolūkā "Jurista Vārds" organizēja juristu aptauju (kas elektroniskajā versijā ir brīvi pieejama ikvienam interesentam) par valsts rīcības brīvību tiesiskās ...
25 komentāri
Uldis Zemzars, Jolanta Laura, Valentija Liholaja, Andrejs Judins, Edvīns Danovskis, Jānis Rozenbergs, Ērika Gribonika, Latvijas Republikas prokuratūra, Jurista Vārds, Valsts policija
Aptauja
Huligānisms internetā: vai vārda brīvībai ir robežas
1 komentāri
Evija Novicāne
Atsaucoties uz publicēto
Turpinot diskusiju par Komerclikuma 172. panta sestajā daļā noteiktā termiņa juridisko dabu
Atsaucoties Dr. iur. Jāņa Kārkliņa un Mg. iur. Edija Branta rakstā paustajam aicinājumam papildināt viņu argumentāciju un mainīt šā brīža valdošo uzskatu par Komerclikuma 172. panta sestās daļas iztulkošanu, autore šajā rakstā ...
1 komentāri
Kristiāns Ančipānovs
Juridiskā darba tirgus
Kristiāns Ančipānovs
Jurista Vārds
Informācija
Notikušas vairākas izmaiņas prokuratūras darba organizācijā  
2020. gads Latvijas Republikas prokuratūrai ir nozīmīgs vairāku iemeslu dēļ, tai skaitā: vasarā amatā stājās jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns, septembrī atzīmēta iestādes dibināšanas 30. gadadiena, bet līdz ar oktobri ...
AUTORU KATALOGS