ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

17. Novembris 2020 /Nr.46 (1156)

Publisko tiesību subjekts kā cietušais kriminālprocesā
Bc. iur.
Dāvids Gurevičs
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes maģistrants, jurista palīgs ZAB "Azanda & Associates" 

Raksta mērķis ir apskatīt svarīgākos problēmjautājumus, kas saistīti ar publisko tiesību subjekta dalību kriminālprocesā cietušā statusā, kā arī piedāvāt autora redzējumu par likuma un prakses nepilnību novēršanu.

 

Latvijas Republikas Satversmes1 92. pants paredz ikvienam tiesības nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā saņemt atbilstīgu atlīdzinājumu. Šī norma, kā atzinusi Satversmes tiesa, ir vispārīga garantija, ka tiesību aizskāruma gadījumā personai ir iespēja saņemt atlīdzinājumu,2 līdz ar to tā paredz likumdevēja pienākumu izstrādāt tādu tiesisko regulējumu, kas personai ļaus panākt savu aizskarto tiesību atjaunošanu.

Šī garantija ir it īpaši svarīga, kad pret personu tiek pastrādāts noziedzīgs nodarījums. Tādēļ Kriminālprocesa likuma3 (turpmāk – KPL) 22. pantā ir nostiprināts princips, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu ir radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanās un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai. Šī principa realizācijai KPL ir paredzēts cietušā kā procesa dalībnieka institūts, ko atbilstoši KPL 95. panta pirmajai daļai var iegūt fiziskās un juridiskās personas.

Jautājums par cietušo un tā tiesībām kļūst komplicētāks tad, kad noziedzīgs nodarījums tiek izdarīts pret publiskām jeb sabiedrības interesēm, radot reālu, mantiski novērtējamu kaitējumu valstij vai valsts varu realizējošam subjektam. Prakse liecina, ka pastāv likuma robi attiecībā uz publisko tiesību subjekta atzīšanu par cietušo un tā tiesību realizāciju, kas tādējādi apdraud sabiedrības intereses. Ņemot to vērā, raksta mērķis ir apskatīt svarīgākos problēmjautājumus, kas saistīti ar publisko tiesību subjekta dalību kriminālprocesā cietušā statusā, kā arī piedāvāt autora redzējumu par likuma un prakses nepilnību novēršanu.

 

I. Publisko tiesību subjekta jēdziens un spēja būt par cietušo

Vispirms secīgi jāaplūko, kas ir tiesību subjekts un kādā veidā tas var iesaistītes kriminālprocesā. Tiesību doktrīnā atzīts, ka tiesību subjekti jeb tiesību un pienākumu nesēji ir iedalāmi divās kategorijās – privāto tiesību subjektos un publisko tiesību subjektos, raugoties no tā, kādas funkcijas tie veic. Tādējādi publisko tiesību subjekti ir tie subjekti, kuri pastāv vienīgi nolūkā īstenot valsts varas funkcijas.4 Raugoties nedaudz ārpus šī raksta tēmas, jāpiebilst, ka nav izslēgts, ka publisko tiesību subjektam var būt privāttiesiskas intereses un ka tas var stāties privāttiesiskās attiecībās un realizēt privātautonomiju identiski privāto tiesību subjektam. Tāpat ir iespējams, ka arī privāto tiesību subjekts var realizēt valsts funkcijas uz deleģējuma pamata, nezaudējot savu privāttiesisko statusu.5

Latvijas valsts varas pastāvēšanas un funkcionēšanas pamats ir Valsts pārvaldes iekārtas likums6 (turpmāk – VPIL), kurā aprakstīts valsts varas realizācijas institucionālais mehānisms. VPIL 1. panta 1. punkts paredz, ka publisku personu jēdzienā ietilpst Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona un no Latvijas Republikas atvasinātas publiskas personas.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
6
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Andrejs Stupins
Skaidrojumi. Viedokļi
Leģisprudence kā zāles pret normofīliju
8 komentāri
Dina Gailīte
Intervija
Satversmes tiesas tiesnešiem "visas antenas" ir jānoregulē uz procesiem, kas notiek sabiedrībā
Vai politiska cīņa ir neizbēgama Satversmes tiesas tiesnešu izvēles procesa daļa? Kāpēc tiesas spriedums ir tikai tiesiskās sistēmas attīstības "momentuzņēmums"? Par ko liecina lielais atsevišķo domu skaits Satversmes tiesā ...
Tieslietu ministrija
Notikums
Apbalvo tieslietu sistēmas darbiniekus

Tuvojoties valsts svētkiem un Tieslietu ministrijas dibināšanas gadadienai, tieslietu nozares darbiniekiem piešķirti tieslietu sistēmas apbalvojumi.

2 komentāri
Latvijas Zvērinātu notāru padome
Informācija
Latvijas notāri ievēlējuši sev jaunus priekšstāvjus  

13. novembrī notika Latvijas Zvērinātu notāru kopsapulce, kuras laikā tika ievēlēta Latvijas Zvērinātu notāru padome un revīzijas komisija.

Reinis Grandāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Civillikuma 1620. panta pirmajā daļā paredzētais atsavinātāja apgalvojums, ka lietai ir zināmas īpašības
AUTORU KATALOGS