ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

24. Novembris 2020 /Nr.47 (1157)

Stambulas konvencijas tvērums
3 komentāri

Eiropas Padomes konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu,1 kas 2011. gadā tika parakstīta Stambulā un līdz ar to tiek saukta par Stambulas konvenciju, stājās spēkā 2014. gadā, un šobrīd to ir ratificējušas 34 valstis.2

Latvija 2016. gadā parakstīja konvenciju3 ar mērķi to ratificēt līdz 2018. gadam,4 tomēr pretrunīgo viedokļu dēļ ratifikācijas process ir atlikts uz nenoteiktu laiku. Lielākās diskusijas gan Latvijā, gan ārpus tās ir par Stambulas konvencijas tvērumu, tajā ietvertajiem pienākumiem un termina gender nozīmi.

Trīs rakstu sērijas pamatā ir autores maģistra darbs "Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu analīze un atbilstība Latvijas Republikas Satversmei".

 

Tiesības interpretēt starptautisko līgumu

Daudzas neskaidrības par Stambulas konvencijas nosacījumiem rada grūtības precīzi interpretēt starptautiskā līguma normas. Tas izsecināms no tā, ka lielākā daļa par konvenciju izteiktās bažas tiešā veidā tās tekstā neparādās, līdz ar to šie pieņēmumi ir radīti interpretācijas rezultātā. Lai noskaidrotu precīzu konvencijas tvērumu un pareizi iztulkotu tās normas, ir ļoti svarīgi balstīties uz starptautisko līgumu interpretācijas noteikumiem, kas jāievēro, tulkojot jebkuru starptautisko līgumu.

Iesākumā ir jānoskaidro, kam ir tiesības sniegt autoritatīvu starptautisko līgumu, tajā skaitā Stambulas konvencijas interpretāciju. Viens no iespējamiem starptautiskā līguma normu interpretētājiem ir starptautiskā tiesa, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) dod juridiski saistošu 1948. gada Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas5 normu interpretāciju. Šādu kompetenci konkrētai tiesai ir jānosaka pašā līgumā,6 tomēr Stambulas konvencijā tika nolemts tiesas procedūras neiekļaut.7

Vēl viena institūcija, kurai ne tikai var būt nozīme līguma normu interpretācijā, bet kas dažos avotos tiek uzskatīta par primāri atbildīgu starptautiskā līguma iztulkošanā, ir līguma uzraudzības iestāde.8 Kompetence interpretēt līgumu var būt tieši noteikta ar līgumu izveidotām iestādēm, šīs tiesības deleģējot,9 tomēr saistošu interpretāciju var dot tikai tāds orgāns, kas ir kompetents piemērot tiesības.10 Ja līguma uzraudzības iestādei nav lēmumu pieņemšanas pilnvaras, tā nevar iegūt šādas tiesības kādā konkrētā funkciju izpildē.11 Praksē šīm iestādēm parasti nav pilnvaru izdot juridiski saistošus lēmumus, piemēram, par līguma normu saistošu interpretāciju.

Stambulas konvencijas uzraudzības mehānisms sastāv no diviem pīlāriem – neatkarīga Ekspertu grupa cīņai ar vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē (turpmāk – GREVIO) un Konvencijas dalībvalstu komiteja, kas ir politisks orgāns un sastāv no Stambulas konvencijas dalībvalstu pārstāvjiem. GREVIO uzdevums ir uzraudzīt konvencijas piemērošanu no dalībvalstu puses. Savukārt Konvencijas dalībvalstu komiteja seko līdzi GREVIO dokumentiem, kas izdoti attiecībā uz dalībvalstīm. Abi mehānismi ir nošķirti, taču mijiedarbojas,12 garantējot uzraudzības efektivitāti.

Starptautiskajās tiesībās līgumu uzraudzības iestādes var publicēt savu interpretāciju par attiecīgā līguma nosacījumiem vispārējo komentāru vai vispārējo rekomendāciju formā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
6
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
25. Novembris 2020 / 16:46
1
ATBILDĒT
Otrs jautājums, kas jāņem vērā, – līdztiesības nodrošināšana nav Stambulas konvencijas pašmērķis. Jau no preambulas izriet, ka konvencijā uzsvars tiek likts uz vardarbības pret sievietēm novēršanu. Konvencijas izpratnē vardarbību pret sievietēm nevar izskaust bez nevienlīdzības novēršanas starp vīrieti un sievieti (c).
Secinājumi: Ja vardarbību nevar izskaust bez nevienlīdzības novēršanas starp vīrieti un sievieti, tad to var izskaust, panākot Konvencijas mērķi - vīrieša un sievietes vienlīdzību. Vienlaikus pateikts, ka līdztiesības nodrošināšana nav Stambulas konvencijas pašmērķis.
Tātad divi pie saprātīgā cilvēka sugas piederoši indivīdi atbilstoši Konvencijai var būt vienlīdzīgi, bet līdztiesības nodrošināšana nav obligāta.
Jautājums: Kā divi cilvēki var būt vienlīdzīgi, ja viņi nav līdztiesīgi?
Atbilde: Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem. (Dzīvnieku ferma).
Kopumā raksts labs, Seskim kā bijušajam Reiha tautas apgaismības un propagandas ministrijas darbiniekam tādi raksti aplam patīkami.
Patiesības ministrijas interpretācijā > Seskis
27. Novembris 2020 / 13:10
0
ATBILDĒT
(1984)
Pele > Seskis
27. Novembris 2020 / 11:07
0
ATBILDĒT
Seskis palicis galīgi drūms.
Kā lai Seskim atgriež dzīvesprieku, kas reiz mums visiem dienas darīja gaišākas?
visi numura raksti
Žaneta Mikosa
Skaidrojumi. Viedokļi
Kam pieder upes Latvijā, un kam par tām jārūpējas
3 komentāri
Kristīne Lemantoviča
Viedoklis
Bērna tiesības uzaugt ģimenē – mīti un realitāte
Autores ieskatā, šobrīd Saeimā uz trešo lasījumu tiek virzīti tādi normatīvo aktu grozījumi, kuru pamatojums nav juridiski korekts un kurus pieņemot, pirms sistēma tiek sakārtota, tiktu būtiski ierobežotas vienas no bērna ...
3 komentāri
Dina Gailīte
Informācija
Latvijas juristi sacenšas par EST ģenerāladvokāta amata vietu
Pēdējās nedēļās kļuvis zināms, ka uz Latvijai pirmo reizi atvēlēto vakanci – Eiropas Savienības Tiesas (EST) ģenerāladvokāta amata vietu – konkurēs vismaz seši tiesībnieki, kuriem atbalstu paudušas dažādas institūcijas. ...
3 komentāri
Vija Kalniņa
Tiesību prakse
Augstskolu likumā noteiktā valsts budžeta finansējuma augstākajai izglītībai palielināšanas kārtība neatbilst Satversmei
Satversmes tiesas 2020. gada 29. oktobrī pasludināja spriedumu lietā Nr. 2019-29-01 "Par likuma "Par valsts budžetu 2019. gadam" programmu 03.00.00 "Augstākā izglītība", 02.03.00 "Augstākā medicīnas izglītība", 20.00.00 ...
Anita Rodiņa
Tiesību prakses komentāri
Komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2019-29-01
AUTORU KATALOGS