ŽURNĀLS Numura tēma

1. Decembris 2020 /Nr.48 (1158)

Nākamgad darbu sāks jauna specializētā tiesa ar specifisku kompetenci
Ieva Lūka, LETA

Kopš šovasar veiktajiem grozījumiem1 likuma "Par tiesu varu" 29. panta 1.1 daļa paredz, ka Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā noteiktu lietu izskatīšanai pirmajā instancē tiek izveidota Ekonomisko lietu tiesa (ELT), kura atrodas Rīgā un kuras darbība aptver visu Latvijas Republikas teritoriju. Atbilstoši spēkā esošajai likuma "Par tiesu varu" redakcijai jaunajai tiesai darbs būtu jāsāk tieši pēc mēneša – 2021. gada 1. janvārī,2 taču plānots, ka jau šonedēļ Saeimas Juridiskajā komisijā tiks izskatīts likumprojekts, ar kuru šo datumu paredzēts pārcelt par vairākiem mēnešiem. Tomēr tas neatsaucas uz šo "Jurista Vārda" speciālizdevumu, kas pilnībā veltīts ELT procesam un kompetencei, jo to reglamentējošās normas pagaidām nav plānots grozīt.

Redakcijas piezīme. Šajā izdevumā iekļautajos autoru rakstos sniegts komentārs par normu redakciju raksta sagatavošanas brīdī. Iespēju robežās raksti ir precizēti atbilstoši ieplānotajām izmaiņām likumā "Par tiesu varu". Tāpēc lasītāji ir aicināti ņemt vērā niansi, ka oficiāla informācija par ELT darbības sākuma pārcelšanu izskanēja pāris dienas pirms žurnāla nodošanas tipogrāfijai.

Dažādos ar ELT saistītajos un likumprojektus pavadošajos dokumentos akcentēts, ka šādas specializētās tiesas izveides mērķis pēc būtības ir nodrošināt kvalitatīvu un vienlaikus ātru sarežģītu komercstrīdu un komplicētu noziedzīgu nodarījumu, kas ietver ekonomiskos un finanšu noziegumus, kā arī korupcijas lietas, iztiesāšanu. Tādējādi jaunajai tiesai, tai nododot daļu no līdz šim vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētu) tiesām piekritīgajām civillietām un krimināllietām, ir piešķirta kompetence gan civilprocesa, gan kriminālprocesa jomā – ar akcentu izlemt tādas lietas, kuras objektīvi prasa specifiskas un padziļinātas tiesnešu zināšanas. Tas vistiešākajā mērā atsaucas uz jaunās tiesas sastāvu, kas tieši šobrīd ir atlases procesā.

Interese par darbu ELT ir liela – gan pretendējot uz tiesnešu, gan tiesas darbinieku vakancēm. Konkrēti konkursā uz desmit tiesneša amata vietām kopumā pieteikušies vairāk nekā 90 pretendentu, no kuriem visatbilstīgākos šobrīd vēl izvēlas Tieslietu padomes izveidotā Tiesneša amata kandidātu atlases komisija.

Būtiski, ka ELT tiesnešu izvēlē tiek ņemta vērā jaunā, tas ir, 2020. gada 15. aprīlī Tieslietu padomes apstiprinātā "Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtība", kas ir spēkā kopš 11. jūnija. Attiecīgi, pirmo reizi piemērojot šo jauno kārtību, ELT tiesneša amata kandidātiem ir paredzēta piecu kārtu atlase (šī žurnāla sagatavošanas brīdī bija noslēgušās pirmās divas kārtas), kas pati par sevi ir laikietilpīga, bet organizatoriski īpaši sarežģīts šis process ir pandēmijas izplatību ierobežojošo noteikumu dēļ. Turklāt jaunajiem tiesnešiem būs nepieciešama īpaša sagatavošana darbam – vēl pirms lietu izskatīšanas uzsākšanas, jo tie būs bez iepriekšējas pieredzes tiesu darbā.3 Tādēļ, norādot uz minētajiem apsvērumiem, Tiesnešu amata kandidātu atlases komisija ar 2020. gada 19. novembra vēstuli aicināja tieslietu ministru Jāni Bordānu apsvērt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, pārceļot ELT darbības sākuma datumu, jo ir pilnīgi skaidrs, ka tas nevar būt 2021. gada janvāris.

Atsaucoties uz šajā vēstulē norādītajiem argumentiem, Tieslietu ministrija arī steidzami sagatavoja likumprojektu grozījumiem likumā "Par tiesu varu", rosinot pārcelt ELT darbības sākumu no 2021. gada 1. janvāra uz 31. martu, un tas izskatīts valdības ārkārtas sēdē 24. novembrī un pagājušonedēļ jau iesniegts Saeimā. Turklāt, lai izvairītos no pārējo procesuālo likumu grozījumiem, ar šo likumprojektu paredzēts papildināt likuma "Par tiesu varu" Pārejas noteikumus ar jaunu – 105. punktu, nosakot, ka līdz 2021. gada 30. martam ELT kompetencē ietilpstošās lietas ir piekritīgas tiesai saskaņā ar piekritību, kāda noteikta uz 2020. gada 31. decembri.

Ņemot vērā, ka ELT ir pilnībā jauna institūcija Latvijas tiesu sistēmā, tā nešaubīgi ir pelnījusi padziļinātu ievērību, tostarp arī tādēļ, ka iecere par šādas specializētās tiesas izveidi nav tikusi viennozīmīgi vērtēta dažādu apsvērumu dēļ. Arī gatavojot šo speciālizdevumu un uzrunājot potenciālos autorus, joprojām bija vērojama skepse un šaubas vai vienkārša neizpratne par šī institūta būtību un uz to liktajām gaidām. Tomēr likumdevējs ir izšķīries par labu ELT, tādēļ šī tematiskā izdevuma mērķis ir sniegt sākotnējos normu komentārus, kopskaitā 18 rakstos pievēršoties ELT procesa un piekritības jautājumiem.

ELT izveidē apzināti ir tikusi izvēlēta pakāpeniska pieeja attiecībā uz tiesas kompetences un tiesai piekritīgo lietu noteikšanu, lai tās darbības sākumā izvairītos no pārslodzes riska un secīgi – arī lietu uzkrājuma un gariem izskatīšanas termiņiem. Tādēļ šī speciālā izdevuma saturs aptver likumdevēja jau noteiktā ELT procesa un kompetences komentārus, no kuriem lielākā daļa veltīta tieši tiesas piekritībai civillietās. To pamato apsvērums, ka ELT kompetence krimināllietās ir cieši saistīta ar konkrētiem Krimināllikuma pantiem jeb tajos definētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Turpretim tiesas kompetence jeb piekritība civillietās faktiski izriet no likumdevēja formulēto prasību veidu apraksta, kuram analogus nevienā likumā šobrīd atrast nevar. Tādēļ, kā atklāj šī numura autoru raksti, daļā gadījumu šīs prasības tvērums vēl ir jāpiepilda ar saturu, veidojot vienotu izpratni.

"Jurista Vārds" ir pateicīgs visiem autoriem, kuri devuši savu ieguldījumu šo komentāru sagatavošanā, kas nešaubīgi kļūs par pirmo atbalstu tiesību piemērotājiem. Vienlaikus, kā izriet no rakstiem, tos sagaida arī lieli izaicinājumi, jo ne uz visiem jautājumiem tēmas ietvarā autoriem izdevās rast atbildes. Tādēļ, ņemot vērā, ka līdz ELT darbības sākumam ir nevis viens, bet vismaz četri mēneši, aicinām izmantot šo laiku lietderīgi un gaidām arī citu autoru rakstus, turpinot diskusiju par ELT procesu un kompetenci!

RAKSTA ATSAUCES /

1. Grozījumi ar 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2020. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 30.06.2020., Nr. 123.

2. Likuma "Par tiesu varu" pārejas noteikumu 102. punkts.

3. Skat.: https://juristavards.lv/zinas/277721-ekonomisko-lietu-tiesas-darba-sakuma-parcelsana-sekmes-atlases-procesa-un-jaunas-tiesas-darba-uzsaksanas-kvalitati/

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Jurista Vārds Nākamgad darbu sāks jauna specializētā tiesa ar specifisku kompetenci. Jurista Vārds, 01.12.2020., Nr. 48 (1158), 6.lpp.
3
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Inita Ilgaža
Skaidrojumi. Viedokļi
Ekonomisko lietu tiesa – kāda tā būs?
Saeima 2020. gada 17. jūnijā pieņēma grozījumu likumā "Par tiesu varu", kas paredz, ka Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā noteiktu lietu izskatīšanai pirmajā instancē tiek izveidota Ekonomisko lietu tiesa (turpmāk arī – ...
Kristīne Miļevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Ekonomisko lietu tiesas kompetence civillietās
Ar 2020. gada 1. oktobra likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā" Saeima noteica Ekonomisko lietu tiesas (turpmāk – ELT) kompetenci civillietās. Raksta mērķis ir sniegt priekšstatu par ELT kompetences noteikšanas kritērijiem, galvenajām ...
Vadims Mantrovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības, kas izriet no pārapdrošināšanas līguma
Saskaņā ar 2020. gada 1. oktobra likuma "Grozījumi Civilprocesa likumā" 1. pantu Civilprocesa likuma 24. pants tika papildināts ar 1.1 daļas 1. punktu, atbilstoši kuram Ekonomisko lietu tiesa kā pirmās instances tiesa izskatīs prasības, ...
Pauls Zeņķis
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības, kas izriet no ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu līgumiem
2020. gada 1. oktobrī pieņemts un ar 2021. gada 1. janvāri spēkā stāsies likums "Grozījumi Civilprocesa likumā"1 (turpmāk – Grozījumi), kas Civilprocesa likuma2 24. pantu papildinās ar 1.1 daļu un noteiks jaunizveidotās Ekonomisko ...
Dainis Pudelis
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienības dalībvalstu ieguldītāju prasības pret Latvijas valsti par ieguldījumu aizsardzību
Kopš Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) 2018. gada pavasarī nāca klajā ar nolēmumu lietā Nr. C‑284/16 "Slovākijas Republika pret Achmea BV" (turpmāk – Achmea lieta)1 un 2020. gada 5. maijā 23 Eiropas Savienības (turpmāk – ...
AUTORU KATALOGS