ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

1. Decembris 2020 /Nr.48 (1158)

Prasības, kas izriet no ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu līgumiem
Ekonomisko lietu tiesas piekritība
 
Mg. iur.
Pauls Zeņķis
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektora p.i., doktorants 

2020. gada 1. oktobrī pieņemts un ar 2021. gada 1. janvāri spēkā stāsies likums "Grozījumi Civilprocesa likumā"1 (turpmāk – Grozījumi), kas Civilprocesa likuma2 24. pantu papildinās ar 1.1 daļu un noteiks jaunizveidotās Ekonomisko lietu tiesas (turpmāk – ELT) piekritību. Turpmāk šajā rakstā uzmanība tiks veltīta ELT piekritībai Civilprocesa likuma 24. panta 1.1 daļas 2. punktā minēto prasību, kas izriet no ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu līgumiem, izskatīšanā.

Tieslietu ministrijas sagatavotais konceptuālais ziņojums "Par ekonomisko lietu tiesas izveidi" sākotnēji paredzēja, ka, ņemot vērā Ārvalstu investoru padomes sniegtās rekomendācijas, ELT kompetencē būtu nododamas visas civilprocesuālā kārtībā izskatāmās lietas, kas izriet no Finanšu instrumentu tirgus likuma piemērošanas,3 piemēram, arī prasības, kas izriet no akciju atpirkšanas. Taču šāda norāde sniedza tikai daļēju un ļoti virspusīgu priekšstatu par ELT pakļautajām civillietu kategorijām. Civilprocesa likuma normas, kas regulē lietu pakļautību un piekritību (23.–32.1 pants), neparedz noteikt lietas piekritību, vadoties pēc prasības pieteikumā minētajiem normatīvajiem aktiem vai tiesību normām.4

Kā atzīts tiesību doktrīnā, piekritība civilprocesā ir tiesai pakļauto civillietu sadalījums starp pirmās instances tiesām pēc prasības priekšmetu iedalījuma un teritoriālās pazīmes.5 Tam, vai prasības pieteikums satur atsauci uz kādu konkrētu normatīvo aktu vai tiesību normu, nav būtiskas nozīmes, izšķirot piekritības jautājumu, jo šajā civilprocesuālajā stadijā vēl nav iespējams viennozīmīgi noteikt – ir vai nav pamats piemērot attiecīgo tiesību normu. Secinājums par konkrētās tiesību normas piemērošanu strīda izšķiršanai var tikt izdarīts tikai ar tiesas nolēmumu.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
Nākamgad darbu sāks jauna specializētā tiesa ar specifisku kompetenci
Kopš šovasar veiktajiem grozījumiem1 likuma "Par tiesu varu" 29. panta 1.1 daļa paredz, ka Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā noteiktu lietu izskatīšanai pirmajā instancē tiek izveidota Ekonomisko lietu tiesa (ELT), kura ...
Inita Ilgaža
Skaidrojumi. Viedokļi
Ekonomisko lietu tiesa – kāda tā būs?
Saeima 2020. gada 17. jūnijā pieņēma grozījumu likumā "Par tiesu varu", kas paredz, ka Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā noteiktu lietu izskatīšanai pirmajā instancē tiek izveidota Ekonomisko lietu tiesa (turpmāk arī – ...
Kristīne Miļevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Ekonomisko lietu tiesas kompetence civillietās
Ar 2020. gada 1. oktobra likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā" Saeima noteica Ekonomisko lietu tiesas (turpmāk – ELT) kompetenci civillietās. Raksta mērķis ir sniegt priekšstatu par ELT kompetences noteikšanas kritērijiem, galvenajām ...
Vadims Mantrovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības, kas izriet no pārapdrošināšanas līguma
Saskaņā ar 2020. gada 1. oktobra likuma "Grozījumi Civilprocesa likumā" 1. pantu Civilprocesa likuma 24. pants tika papildināts ar 1.1 daļas 1. punktu, atbilstoši kuram Ekonomisko lietu tiesa kā pirmās instances tiesa izskatīs prasības, ...
Dainis Pudelis
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienības dalībvalstu ieguldītāju prasības pret Latvijas valsti par ieguldījumu aizsardzību
Kopš Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) 2018. gada pavasarī nāca klajā ar nolēmumu lietā Nr. C‑284/16 "Slovākijas Republika pret Achmea BV" (turpmāk – Achmea lieta)1 un 2020. gada 5. maijā 23 Eiropas Savienības (turpmāk – ...
AUTORU KATALOGS