ŽURNĀLS Tiesību prakses komentāri

8. Decembris 2020 /Nr.49 (1159)

Komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2019-33-01
12 komentāri
Mg. iur.
Matīss Šķiņķis
Zvērināts advokāts ZAB "Šķiņķis Pētersons", pieteikuma iesniedzējas pārstāvis Satversmes tiesas lietā Nr. 2019-33-01 

Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedums lietā Nr. 2019-33-01 (turpmāk – Spriedums) nebija pārsteigums, jo tas pilnībā atbilst līdzšinējai Satversmes tiesas judikatūrai un metodoloģijai, pēc kuras tiek vērtēta tiesību normu atbilstība Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 110. pantam. Taču tas nemazina šā Sprieduma nozīmīgumu. Spriedums ir nozīmīgs ne vien Latvijas tiesību sistēmai, kurā, izpildot Spriedumu, būs jāveic būtiskas izmaiņas, bet arī Latvijas sabiedrībai kopumā. Esmu pārliecināts, ka Sprieduma rezultātā Latvijas sabiedrība kļūs iekļaujošāka, arvien efektīvāk savā ikdienā iedzīvinot cilvēka cieņas principu kā principu, kas nosaka ne tikai valsts pienākumus attiecībā pret cilvēkiem,1 bet arī cilvēku savstarpējās attiecības. Uz pierādījumiem, ka pastāv tieša saikne starp valsts rīcību, nodrošinot juridisko aizsardzību viendzimuma pāru veidotām ģimenēm, un sabiedrības toleranci un cieņu pret līdzcilvēkiem, pavisam nesen norādījusi arī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre, sniedzot savu viedokli Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) lietā Florin Buhuceanu and Victor Ciobotaru v.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (12)
12 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lauris
10. Decembris 2020 / 06:23
18
ATBILDĒT
Negribas jau nevienam neko sliktu vēlēt. Vien varu retoriski pajautāt - vai tā nauda, kuru autors saņēmis tajā Satversmes lietā par pieteicējas Egitas Gošas pārstāvēšanu, tiešām ļaus autoram visu atlikušo dzīvi naktīs mierīgi, bez sirdsapziņas pārmetumiem naktīs gulēt? Saviem bērniem un mazbērniem acīs skatīties? Rietumos mēdz teikt, ka "nauda nesmird" un ka "to, ko nevar nopirkt par naudu, var nopirkt par lielu naudu", bet ja palasīt ēbreju grāmatas Talmūdu un Tôru, var saprast, ka naudas izcelsmei ir ne tikai Finanšu izlūkošanas dienesta piešķirta, bet arī daudz, daudz dziļāka un plašāka nozīme un svars... Domāju, ka autors ir ne tikai pamatīgi sačakarējis savu valsti un tautu (protams, var jau taisnoties, ka darīja savu darbu un galīgi lēma tiesa, ne advokāts), bet arī savu karmu un savu bērnu un mazbērnu karmas. Ja tādi būs, protams.
Normunds Šlitke > Lauris
10. Decembris 2020 / 11:54
23
ATBILDĒT
Jāatgādina, ka portāla JV lietotāji, īstenojot tiesības uz vārda brīvību, savos rakstu un ziņu komentāros ievēro un respektē gan jebkuras citas personas tiesības un brīvības, gan arī tiesību avotos noteikto. Tas sevī ietver no morāles normām izrietošo vispārpieņemto izpratni par pieklājīgu un korektu uzvedību.
Ad hominem argumenti un pieņēmumi attiecībā uz advokāta personīgo pārliecību ar šo nav savienojami, jo vairāk tāpēc, ka ir aizliegts advokātu identificēt ar viņa klientu.
Uzskatu, ka JV redakcijai komentārs (LAURIS 10. DECEMBRIS 2020 / 06:23) būtu jādzēš kā komentēšanas noteikumiem un ētikas principiem neatbilstošs, kā arī naidu kurinošs.
Lauris > Normunds Šlitke
10. Decembris 2020 / 18:41
3
ATBILDĒT
Normud Šlitke, kāpēc vēršaties pret mani ad hominem - kā viedokļa paudēju, pat necenšoties neko no mana viedokļa atspēkot? Un kāpēc Jūs kurināt naidu pret mani, rīdat pret mani redakciju? Vai, Jūsuprāt, žurnāla redakcija paši neprot strādāt, paši neko nesaprot?
Redakcija > Normunds Šlitke
10. Decembris 2020 / 13:05
13
ATBILDĒT
Jā, šis komentārs ir redakcijas uzmanības lokā, un koleģiāli to apspriedīsim. Tikmēr varam atkārtoti uzsvērt, ka JV redakcija kategoriski neatbalsta personiska rakstura, jo īpaši aizskarošas, replikas un izteikumus, kuri vērsti uz rakstu vai kāda no komentāru autoru personisku apspriešanu, izsmiešanu, aizvainošanu u.tml. Šī ir vieta cieņpilnai un profesionālai diskusijai, kas izslēdz personiskus apvainojumus!
Jurčiks > Redakcija
10. Decembris 2020 / 18:26
2
ATBILDĒT
Dzēšot šo komentāru, redakcija nostātos uz slidenas taciņas. Tad jau varētu cenzēt gandrīz jebkuru advokāta/klienta attiecību ētiku skarošu komentāru. Vārda brīvībai ne velti ir piešķirta visaugstākā prioritāte demokrātiskā sabiedrībā. Tas ir viens no top 5 principiem, bez kura demokrātijai ir beigas. Starp citu, izskatās, ka Eiropā no tās pamazām sāk atkāpties (tiesāšana par vēstures interpretāciju u.tml.), kas nozīmē pirmos soļus uz autoritārismu...
K. > Lauris
10. Decembris 2020 / 11:12
18
ATBILDĒT
Kāds vispār sakars? Manuprāt, autoram vajadzētu būt tikai labākam miegam naktīs, jo palīdzējis padarīt savu valsti par tādu, kā Satversmes ievadā un pirmajām pantā atspoguļots, - demokrātisku, tiesisku un galu galā labāku. Autora bērniem un mazbērniem ir iemesls lepoties.
Rainers Svoks
8. Decembris 2020 / 10:17
8
ATBILDĒT
Šī ir viena no tām lietām, kas pamato apelācijas nepieciešamību, kaut arī ļoti ierobežotā forma. Ne jau tādēļ, ka sprieduma iznākums būtu nepareizs, bet gan tādēļ, ka dispositif ir robs, kura esamība rada arī ne sevišķi veselīgo diskursu viedokļu apmaiņas forumos, kas pieejami plašam cilvēku kopumam. Savukārt, šo robu būtu iespējams novērst ar apelācijas spriedumu, kas būtu kā insitucionāla vide, kurā varētu tikt izskatīti saprātīgi viedokļi saprātīgā formātā. Savu domu saistu ar slaveno Lautsi lietu. Atsevišķajās domās tiesnesis Power diezgan precīzi pamatoja kādēļ stāvoklis, kurā citas puses viedoklis izskatās pilnīgi absurds un patiesība a priori skaidra, ir tik pat maldīgs kā uzskats, ka patiesība ir zināma un, ka pasaule ir a priora. Savukārt secinājums, ka brīvība vienmēr ir tolerance ir tik pat maldīgs kā ideja, ka vārds ir atslēga uz visu un konkrēts vārds pamattēze visam. Turklāt iepriekš minētie uzskati, galu galā precīzi atbilst ne-modernam uzskatu kopumam. Nejau tas, ka vienndzimumu ģimene tiktiešam ir ģimene, kas pats par sevi ir absurds jautājums, spriedumam bija jāpaskaidro, bet gan tas, ka tiem cilvēkiem, kuru izpranti par "ģimenes" konceptu nosaka viens uzskatu kopums, ir jāpaskaidro kādēļ viņu uzskatu kopums nevar prevalēt pār citu cilvēku uzskatu kopumu. Sprieduma dispositif un atsevišķi izteikumi ārpus tā, rada iespaidu, ka mēs esam atpakaļ pie uzskatu prevalēšanas, kuru prevalēšanu un saturu nosaka noteiktas sociālas institūcijas. Tieši šis aspekts, nevis iznākums, kas balstoties uz manu uzskatu kopumu ir atbilstošs, ir tas par ko, manuprāt, vajadzētu diskutēt.
Jurčiks > Rainers Svoks
8. Decembris 2020 / 21:34
0
ATBILDĒT
Nevaru atšifrēt, kur problēma: Google Translate vai AI...
Rainers Svoks > Jurčiks
9. Decembris 2020 / 00:25
0
ATBILDĒT
Problēmaja ir tajā, ka nevienā konstitucionālajā strīdā nav tikai divas puses un tajā, ka arī tiesnesis ir cilvēks.

Iespējams problēmu saprast palīdzētu:
1) René Descartes tā sauktais "Evil Demon" skeptiķa domu-eksperiments;
2) Ludwig Wittgenstein Philosophical Investigations - par analytic statement neesamību un valodu vispārīgi;
3) Jürgen Habermas, Theory of Communicative Action - par "patiesības pragmātisko dabu" un Between Facts and Norms: Contributions to a Discourse Theory of Law and Democracy;
4) Veli Mitova (ed.), The Factative Turn in Epistemology - par aktuālo diskusiju par zināšanu konceptu;
5) Willard Van Orman Quine, From the Logistical Point of View (Two Dogmas of Empricism) - Par analytic statement neesamību;
6) Cristoph Kletzer, Kelsen and Blumenberg: the Legitimacy of the Modern Age;
7) Jeremy Waldron, Vagueness in Law and Language: Some Philosophical Issues.
SUNS > Rainers Svoks
8. Decembris 2020 / 16:23
2
ATBILDĒT
Neko nesapratu, ko Jūs vēlaties pateikt. Neesmu gana gudrs. Iešu izglītoties.
K. > Rainers Svoks
8. Decembris 2020 / 11:41
2
ATBILDĒT
Nu, jā. ECT tomēr ir pārnacionāla institūcija, kuru vienmēr raksturos ari zināmā mērā diplomātiska pozīcija. Citādi tā zaudētu savu autoritāti dalībvalstu dažādo tiesību sistēmu acīs.

Manuprāt, apelācija būtu tāda idilliska iedoma. Un ko tad, ja atkal kaut kas kāda lasītāja ieskatā nav gana labi paskaidrots? Vēl vienu apelāciju? Un ir arī jāsaprot, ka ne visas pārliecības ir balstītas uz racionāliem apsvērumiem. Piemēram, tie, kas "nav redzējuši gaismu", ir tikai meklēšanas procesā uz to un kādam citam ir nesavtīgi jāpalīdz tiem, kas gaismu nav redzējuši. :) Citiem vārdiem - tiem, kas tic viedokļu plurālismam, konkrētais nolēmums Jūsu aprakstītajā aspektā nav problemātisks. Problēma ir ar personām, kas tic vienai taisnībai, turklāt šī ticība ir balstīta (nelaicīgā) morālas autoritātes apziņā.

Jebkurā gadījumā laicīgi argumenti spriedumā ir. Vai ar laicīgiem argumentiem ir iespējams pārliecināt kādu, kura viedoklis nav pamatots ar laicīgiem argumentiem? Vai tad, ja persona tic, ka viņai kā morāli pārākai ir ne vien tiesības, bet arī pienākums "attīrīt" un "vest pie prāta" citus, šo personu jebkā ietekmēs laicīgi argumenti? Manuprāt, nē, jo šī persona jebkādus laicīgus argumentus var uzskatīt par tādiem, kas liecina, ka pretējā viedokļa paudēju vajag "vest pie prāta". Uzskatāms piemērs ir šajā pašā Jurista Vārda laidienā publicētais kāda cita autora viedoklis par Satversmes tiesas nolēmumu lietā Nr. 2019-33-01.
Rainers Svoks > K.
8. Decembris 2020 / 12:33
4
ATBILDĒT
Manuprāt, Jūs nedaudz pārpratāt, ko es domāju.

1) Nejau pret ne-laicīgiem argumentiem, kas, protams, spriedumā nav, ir vērsta mana kritika. Kritika ir vērsta pret uzskatu, ka absolūti sociālām problēmām (ģimene ar acīm nav uztverama) pastāv jau iepriekš zināms iznākums, kuru itkā tiesa tikai konstatē jeb ticība, ka racionālisms ir pilnīgi drošs un objektīvs. Ir jāatmet doma par jau iepriekš zināmiem risinājumiem un jābalstās uz labāko objektīvo risinājumu vai tas vismaz ir jākonstruē. Šajā lietā bija pragmātiska problēma - atkarībā no tā, vai cilvēks tuvību izjūt ar sava vai pretēja dzimuma pārstāvi, cilvēks vai nu saņēma vai nesaņēma pabalstu. Šīs problēmas risinājuma nosacījums bija "ģimenes" jēdziena saturs. Latvijā par "ģimenes" jēdziena saturu pastāv vismaz divi pretēji viedokļi viens, kurš prioritizē individuālismu un otrs, kas ģimenes sociālo mērķi - pēcnācēju radīšanu. Otrs uzskats, pēc būtības, ir vārda "ģimene" ģenēze un tā vēsture noliedz pirmo uzskatu. Tas, kas bija jāizdara, bija jāuzklausa un jāatbild uz otrā uzskata pārstāvju argumentiem tā, ka tiek izgaismots, ka šobrīd tieši bērnu intereses (un bērns var arī nebūt piedzimis ģimenē) atspēko vēsturisko mērķi. Atspēkojuma arguments spriedumā ir, bet uzklausīšana, diskusija un paskaidrošana nav. Otrkārt, iztrūkst ir iespēja pārliecināties par secinājumu pareizību. Pat ja, empīrisms arī nenodrošina pilnīgu drošību, un ne-laicīgam uzskatu neapgāž, tas vismaz ir kritizējams. Citiem vārdiem, ar vārdiem nepietiek, ir jādod papildus iemesli kādēļ konkrētais risinājums ir derīgs vismaz kādu laiku.

2) Nevar noliegt, ka diskusijai kaut kad ir jābeidzas, bet tas nevar attisnot uzskatu, ka vismaz viena apelācija nav noderīga. Apleācijā ir laika aspekts, kas ļauj notestēt sabiedrības reakciju un to, vai spriedums būtiski nekaitē sabiedrības saliedētibai un iespējai diskutēt. Protams, formālists teiktu, ka "kā tas iespējams, ka sabiedrības reakciju ņem vērā!", tomer ir skaidrs, ka tam pilnībā varētu piekrist tikai likumu gadījumā.
visi numura raksti
Vija Kalniņa
Tiesību prakse
Likumdevējam ir jānodrošina ikvienas ģimenes juridiskā aizsardzība un sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumi
2020. gada 12. novembrī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2019-33-01 "Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam", ar kuru Darba likuma 155. panta pirmā ...
2 komentāri
Intervija
Eiropas Cilvēktiesību konvencija – dzīva, mainīga un joprojām aktuāla
1950. gada 4. novembrī Romā tika parakstīta Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (turpmāk – Konvencija). Atzīmējot Konvencijas 70 gadu jubileju, "Jurista Vārds" piedāvā sarunu ar Rīgas Juridiskās ...
Vija Kalniņa
Akadēmiskā dzīve
Jauni doktori tiesību zinātnē
2020. gada novembrī aizstāvēti divi promocijas darbi tiesību zinātnē. 16. novembrī Latvijas Universitātes Tiesību zinātnes promocijas padomes sēdē aizstāvēts Evijas Novicānes promocijas darbs "Valdes locekļa atbildība par ...
Inga Bite
Tiesību prakses komentāri
Satversmes tiesa kā pozitīvais likumdevējs
7 komentāri
Edgars Pastars
Tiesību prakses komentāri
Tiesas spriedums: iespēja samērīgam politiskajam kompromisam
4 komentāri
AUTORU KATALOGS