ŽURNĀLS Tiesību prakses komentāri

8. Decembris 2020 /Nr.49 (1159)

Satversmes tiesa kā pozitīvais likumdevējs
7 komentāri
Mg. iur.
Inga Bite
 

2020. gada 12. novembra Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2020-13-01 iezīmē jaunu pagriezienu Satversmes tiesas (turpmāk – ST) praksē. Ne tikai tāpēc, ka šajā lietā ST ir lēmusi par sabiedrībai ļoti jūtīgu jautājumu, pieaicinot tikai vienu viedokli pārstāvošas biedrības un organizācijas (skat. Satversmes tiesas likuma 22. panta trešo daļu), bet galvenokārt tāpēc, ka šajā lietā ST ir uzdevusi likumdevējam aizpildīt šķietamu likuma robu, kas nav ne likuma plānam, ne likumdevēja gribai pretēja nepilnība. ST ar šo spriedumu ir piedāvājusi likumdevējam izstrādāt regulējumu, kura nepieciešamību likumdevējs bija konkrēti apspriedis un noraidījis divas reizes pēdējā pusotra gada laikā – 2019. gada 20. jūnijā1 un 2020. gada 29. oktobrī.2

ST nolēmumi pārsvarā ir izcēlušies ar precīzu un detalizētu juridisku argumentāciju. Tādēļ konkrētajā spriedumā vislielāko pārsteigumu izraisa nevis tas, kas tā secinājumu daļā ir, bet gan tas, kas tajā nav lasāms.

24
VĒL PAR ŠO TĒMU
Likumdevējam ir jānodrošina ikvienas ģimenes juridiskā aizsardzība un sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumi | 8. Decembris 2020 | Tiesību prakse  
komentāri (7)
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Sandis Bērtaitis
10. Decembris 2020 / 11:51
17
ATBILDĒT
Šajā rakstā un arī citur bieži kā galvenais pretarguments viendzimumu ģimeņu tiesiskai aizsardzībai tiek minēts, ka pēc Satversmes tiesas sprieduma vairs neesot saprotams, kas esot ģimene un kāpēc šajā jēdzienā nevarētu ietilpināt, piemēram, arī kaimiņattiecības vai koristu attiecības.

Sliecos domāt, ka neviens no šī argumenta apoloģētiem paši nopietni netic šim argumentam, jo šīs nosacītās definēšanas problēmas ir iespējams likumdošanas procesā atrisināt bez absurdiem pārspīlējumiem. Ģimenes attiecību adekvāta definēšana nav nekāds fundamentāls, nepārvarams šķērslis. Praksē arī pastāv iestrādnes, kā pārliecināties, vai noteiktas ģimenes attiecības nav fiktīva rakstura, t. i., bez nolūka izveidot ģimeni.

Satversmes tiesa spriedumā nav noteikusi, ka jāaizsargā jebkura TEORĒTISKI IESPĒJAMĀ kopdzīves forma. Satversmes tiesa aprobežojās ar to, ka ir jāaizsargā Latvijas sabiedrībā FAKTISKI pastāvošās ģimenes jeb sociālajā realitātē konstatējamas ģimenes. Tā ir būtiska atšķirība. Likumdevējs netiek aicināts šo lietu novest līdz absurdam. Man nav nemazāko šaubu, ka kaimiņattiecības vai koristu attiecības neliecina par ģimenes attiecību pastāvēšanu.

Satversmes tiesa spriedumā ir konceptuāli ieskicējusi, bet nav sniegusi galīgu ģimenes attiecību definīciju. Katrā ziņā Satversmes tiesai nav bijušas šaubas, ka sūdzības iesniedzēja ar savu viendzimuma partneri veido vienotu ģimeni. Likumdevējam ir atstāta iespēja jaunā regulējuma izstrādes gaitā noteikt ģimenes formālo definīciju, kas ir atbilstoša sociālajai realitātei.
Jautājums > Sandis Bērtaitis
10. Decembris 2020 / 16:58
6
ATBILDĒT
"FAKTISKI pastāvošās ģimenes jeb sociālajā realitātē konstatējamas ģimenes...
Esmu vientuļā māte, kas dzīvo kopā ar saviem vecākiem un bērnu. Tā ir faktiska realitāte, domāju - diezgan bieži sastopama. Vai mēs esam vai neesam ģimene, un kurš var prasīt pabalstu mana nākošā bērna piedzimšanas brīdī? Un tikai nesāciet moralizēt, ka nav labi dzemdēt bērnus bez tēva... Tas ir mans lēmums , manas cilvēktiesības, un pamēģiniet tikai aizskart manu cieņu atsakot pabalstu....noteikti sūdzēšu ST !!!!
arī jautājums > Jautājums
4. Janvāris 2021 / 16:35
0
ATBILDĒT
Drusku grūti saprast, par ko tad īsti ir jūsu jautājums. Jūs pati diezgan skaidri definējāt, ka esat vientuļā māte ar bērnu, kas dzīvo pie saviem vecākiem. Kāpēc kādam varētu būtu interese aizskart jūsu cieņu? Un kādā veidā? Bērna piedzimšanas gadījumā pieprasiet tos pabalstus, kas likumā jums parezēti. Lēmums bērnu audzināt vienai, tā patiešām ir tikai jūsu darīšana. Tomēr no sociāli atbildīgas valsts es sagaidītu pietiekamu aizsardzību ikvienā gadījumā - jums kā vientuļajai mātei, bērna tēvam, jūsu partnerei vai partnerim ar kopīgo nodomu de facto un de uire veidot kopīgu ģimeni. Visi šie iespējamie statusi patiešām ir sociālā realitāte. Un to var un vajag likumdošanas procesā atrisināt bez absurdiem pārspīlējumiem.
Lauris
10. Decembris 2020 / 06:12
2
ATBILDĒT
Es gan neesmu nekāds tur konstitucionālo tiesību eksperts (vairāk ņemos pa komerctiesībām), bet - vai esmu vienīgais, kurš šajā rakstā saskata tādu kā dikti, dikti maigu un pūkainu vai, vienkāršināti izsakoties, diplomātisku versiju visam un tam pašam, ko savā rakstā paudis zvērinātais advokāts Alliks?
Vērīgā acs > Lauris
10. Decembris 2020 / 13:14
11
ATBILDĒT
Beidziet troļļot! Ja Jums ir simpātisks Allika kunga viedoklis, tad to drīkstat atklāti paust un turpināt diskusiju. Nav nepieciešmas pie citiem rakstiem vērpt intrigas.
Lauris > Vērīgā acs
10. Decembris 2020 / 15:35
4
ATBILDĒT
Nu dikti jau, dikti vērīga acs :D Izlasīju Allika rakstu, kurš man patika. Pēc tam izlasīju Bites rakstu, kurš man likās kā pēc būtības tas pats pateikts, tikai akadēmiskāk. Sāku lasīt Šķiņķa rakstu, kur viņš uzreiz norāda, ka pārstāvējis Gošu. Uzrakstīju kaut ko par Jūdas grašiem. Izlasīju Pastara rakstu. Nesapratu, ko viņš grib pateikt. Nu, bet tad uzradās kāds ar modru aci un nozākāja mani par trolli. Ko lai es tagad iesāku?
Vērīgā acs > Lauris
11. Decembris 2020 / 09:18
3
ATBILDĒT
Neko Jums nevajag iesākt, turpiniet tādā garā, kādā bija pēdējais komentārs! Te bija doma un argumenti; tagad Jūsu sacīto uzreiz var nolasīt.
visi numura raksti
Vija Kalniņa
Tiesību prakse
Likumdevējam ir jānodrošina ikvienas ģimenes juridiskā aizsardzība un sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumi
2020. gada 12. novembrī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2019-33-01 "Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam", ar kuru Darba likuma 155. panta pirmā ...
2 komentāri
Intervija
Eiropas Cilvēktiesību konvencija – dzīva, mainīga un joprojām aktuāla
1950. gada 4. novembrī Romā tika parakstīta Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (turpmāk – Konvencija). Atzīmējot Konvencijas 70 gadu jubileju, "Jurista Vārds" piedāvā sarunu ar Rīgas Juridiskās ...
Vija Kalniņa
Akadēmiskā dzīve
Jauni doktori tiesību zinātnē
2020. gada novembrī aizstāvēti divi promocijas darbi tiesību zinātnē. 16. novembrī Latvijas Universitātes Tiesību zinātnes promocijas padomes sēdē aizstāvēts Evijas Novicānes promocijas darbs "Valdes locekļa atbildība par ...
Matīss Šķiņķis
Tiesību prakses komentāri
Komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2019-33-01
12 komentāri
Edgars Pastars
Tiesību prakses komentāri
Tiesas spriedums: iespēja samērīgam politiskajam kompromisam
4 komentāri
AUTORU KATALOGS
aābcčdeēfgģhijkķlļmnņoprsštuūvzž
MOBILĀ VERSIJA  /  PILNĀ VERSIJA
© Oficiālais izdevējs Latvijas Vēstnesis