ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

26. Janvāris 2021 /Nr.4 (1166)

Par tiesībām atkārtoti ieņemt Satversmes tiesas tiesneša amatu
Dr. iur.
Jānis Priekulis
 

Raksta mērķis ir sniegt atbildi uz jautājumu: vai atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam personai ir tiesības atkārtoti ieņemt Satversmes tiesas tiesneša amatu, un vai šajā sakarā būtu nepieciešams veikt kādas izmaiņas?

Cilvēka dzīve nav iedomājama bez zināmas neskaidrības. Tomēr ir lietas, par kurām ir jābūt nepārprotamai skaidrībai, un viena no tām ir iespēja atkārtoti ieņemt Satversmes tiesas tiesneša amatu.

Jautājums par iespēju atkārtoti ieņemt Satversmes tiesas tiesneša amatu vēl aizvien nav atrisināts, un tas aktualizējās arī salīdzinoši nesen, kad par Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu tika izvirzīts bijušais Satversmes tiesas tiesnesis.1 Par šo jautājumu tiesību doktrīnā ir sastopami atšķirīgi viedokļi.2 Taču, kad pienāk laiks izvirzīt kandidātus uz Satversmes tiesas tiesneša amatu, iedarbinot Satversmes tiesas tiesneša iecelšanas procedūru, nav nekā sliktāka par neskaidrību, kādas personas drīkst ieņemt šo amatu. Lai tiktu ievērots tiesiskās noteiktības princips un netiktu apdraudēta jaunā tiesneša neatkarība, šajā jautājumā nepieciešama nepārprotama skaidrība.

Raksta mērķis ir sniegt atbildi uz jautājumu: vai atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam personai ir tiesības atkārtoti ieņemt Satversmes tiesas tiesneša amatu, un vai šajā sakarā būtu nepieciešams veikt kādas izmaiņas?

 

1. Konstitucionālās tiesas tiesneša pilnvaru termiņš

Ne visās valstīs, kurās tiesām ir atzītas tiesības īstenot konstitucionālo kontroli, tostarp īstenot kontroli pār likumu atbilstību konstitūcijai, šo konstitucionālo kontroli īsteno konstitucionālās tiesas (piemēram, Zviedrijā, Somijā, Dānijā un Igaunijā). Taču tajās valstīs, kurās ir izveidotas konstitucionālās tiesas, raksturīgi, ka konstitucionālās tiesas tiesnešus ieceļ amatā uz noteiktu termiņu. Šāda pieeja ir salīdzinoši plaši izplatīta Eiropas Padomes (the Council of Europe) dalībvalstu vidū. Piemēram, konstitucionālās tiesas tiesnešus uz noteiktu termiņu ieceļ amatā Albānijā,3 Armēnijā,4 Azerbaidžānā,5 Bulgārijā,6 Čehijā,7 Francijā,8 Gruzijā,9 Horvātijā,10 Itālijā,11 Lietuvā,12 Melnkalnē,13 Moldovā,14 Polijā,15 Portugālē,16 Rumānijā,17 Slovākijā,18 Slovēnijā,19 Spānijā,20 Turcijā,21 Ukrainā,22 Ungārijā23 un Vācijā.24 Taču vienota pieeja par termiņu, uz kādu konstitucionālās tiesas tiesneši ieceļami amatā, šajās valstīs gan nav sastopama, un tas parāda šī jautājuma tiesībpolitisko raksturu.

Vienlaikus ir arī tādas valstis, kurās konstitucionālās tiesas tiesnešus apstiprina amatā uz nenoteiktu termiņu, tas ir, nenosakot konkrētu pilnvaru termiņu, bet tikai apstākļus, kuriem iestājoties tiesneša amats ir atstājams (piemēram, tiesneša nāve, paša vēlēšanās vai maksimālā ar likuma noteiktā vecuma sasniegšana). Tomēr, ja valstīs ar decentralizēto konstitucionālās kontroles modeli ierasta ir situācija, ka konstitucionālo kontroli īsteno tiesneši, kuri apstiprināti amatā uz nenoteiktu termiņu, tad centralizētajā konstitucionālās kontroles modelī šādas situācijas ir retums. Vienas no valstīm, kurās konstitucionālās tiesas tiesnešus apstiprina amatā uz nenoteiktu termiņu, ir Krievija,25 Beļģija26 un Austrija,27 un visās šajās valstīs konstitucionālās tiesas tiesneši parasti turpina pildīt savus pienākumus līdz 70 gadu vecumam, kas noteikts kā vecums, kad obligāti atstājams konstitucionālās tiesas tiesneša amats.

Zīmīgi, ka konstitucionālās tiesas tiesneša apstiprināšanu amatā uz nenoteiktu termiņu bija iecerējis arī Hanss Kelzens.28 Viņš radīja ideju par centralizēto konstitucionālās kontroles modeli kā analogu decentralizētajam konstitucionālās kontroles modelim (Amerikas Savienoto Valstu modelim), un viņa idejas ietekmēja arī konstitucionālo tiesu izveidi Eiropā (piemēram, Vācijā, Itālijā un Latvijā). Tomēr, lai arī lielākā daļa Eiropas valstu nosliecās par labu centralizētā konstitucionālās kontroles modeļa ieviešanai, izveidojot konstitucionālās tiesas, noteiktu iemeslu dēļ tās nepārņēma H. Kelzena ieceri, kura paredzēja konstitucionālās tiesas tiesnešu apstiprināšanu amatā uz nenoteiktu termiņu.

Lai arī var pastāvēt dažādi viedokļi par to, kāpēc Eiropā konstitucionālās tiesas tiesneši parasti tiek iecelti amatā uz noteiktu termiņu, ticamākais no iemesliem ir saistīts tieši ar konstitucionālās tiesas kompetenci. Konstitucionālā tiesa parasti tiek apveltīta ar svarīgu un ietekmīgu kompetenci, tostarp ar kompetenci izvērtēt un atzīt par spēkā neesošiem parlamenta kā tautas tieši ievēlētas institūcijas pieņemtus likumus. Savas kompetences ietvaros konstitucionālā tiesa interpretē konstitūciju, un faktiski tā kļūst par valstī galveno konstitūcijas interpretētāju. Konstitucionālās tiesas nolēmumi un tajos sniegtā konstitūcijas interpretācija var ietekmēt ikvienu. Turklāt pat viena konstitucionālās tiesas sprieduma rezultātā var būt nepieciešamas ievērojamas izmaiņas vispārējo jurisdikcijas tiesu un administratīvo tiesu praksē un normatīvajā regulējumā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
26
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Neimanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesneša atkārtotas apstiprināšanas aizliegums Satversmes tiesā
1 komentāri
Andrejs Judins
Tiesību politika
Par Pilsonības likuma 9. panta pirmās daļas 5. punkta interpretāciju
Edgars Rinkēvičs
Notikums
Izšķirīgā diplomātiskā uzvara: Latvijas starptautiskajai atzīšanai de iure – 100
Mārtiņš Drēģeris
Notikums
Pārdomājot Latvijas valsts starptautiskās atzīšanas de iure pirmo gadsimtu  
2021. gada 26. janvārī aprit pirmie simts gadi kopš Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure. Šis atzīšanas fakts Latvijas valsti uz pasaules kartes nostiprināja par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu. Ceļš kopš ...
2 komentāri
Lelde Diāna Černovska
Skaidrojumi. Viedokļi
Negodprātīga būvniecība Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā: tiesiskie aspekti
AUTORU KATALOGS