Neraugoties uz Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu1 (turpmāk – Stambulas konvencija) mērķiem un aizsargājamām tiesībām, Eiropas Padomes dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai, konvencijā ietvertās saistības ir radījušas bažas. Lielākās diskusijas par Stambulas konvenciju rada tajā iekļautais sociālā dzimuma (dzimtes) jeb angliski gender jēdziens. Šis jēdziens nav vispārzināma un ierasta prakse un ir radījis daudz neskaidrību, tāpēc šajā un vēl vienā rakstā tiks padziļināti analizēta tā nozīme, saturs un atbilstība Satversmei.
Gender jēdziens
Pētot jautājumus par Stambulas konvenciju, autorei radās priekšstats, ka jēdzienu lietojumā netiek ievērota konsekvence, radot risku mainīt pateiktā jēgu.
Gan angliski, gan valstu nacionālajās valodās termini sex un gender bieži vien tiek jaukti, aizstājot tos ar vienu vārdu vai lietojot kā sinonīmus. Juridiski termins sex tiek lietots saistībā ar bioloģiskām, ģenētiski noteiktām atšķirībām starp vīrieti un sievieti. Citas atšķirības ir vairāk sociālas, un to apzīmēšanai tiek lietots termins gender. Praksē šos jēdzienus dažreiz ir grūti atšķirt, tāpēc akadēmiķi, tiesas un likumdevēji tos nenodala, padarot atšķirību neskaidru.2
Latviešu valodā vārds gender gramatiski tiek tulkots kā dzimte, taču var tikt lietots arī vārds "dzimums".3 Savukārt "dzimums" tiek tulkots kā sex vai sociālas konstrukcijas nozīmē gender.4 Arī Stambulas konvencijā un citos latviešu valodas avotos gender tiek tulkots gan kā sociālais dzimums, gan kā vienkārši dzimums. Tādējādi rodas neizpratne par to, kad tekstā ir domāts bioloģiskais un kad sociālais dzimums vai arī abi. Ņemot vērā šo apstākli, autore šajā un turpmākajos rakstos no avotiem atspoguļotajā informācijā terminu gender netulkos.
Sociālais dzimums starptautiskajās tiesībās
Jau sākotnēji jāmin, ka gender institūts nav nekas jauns, ir apzinātas ar to saistītās problēmas, tās tiek analizētas un veikti centieni to novēršanai – ne tikai reģionāli, kā to šobrīd dara Eiropas Padome, bet arī starptautiski – Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) ietvaros. Ir izdoti dažādi dokumenti, bukleti, un jautājums ir aktuāls arī šajā cilvēktiesību aizsardzības līmenī.
ANO augstais cilvēktiesību komisārs nodarbojas ar gender integrāciju, cīnās pret gender stereotipiem un uzsver to problemātiku.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes