Šā gada 23. februārī Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā notika pirmā diskusija par labticīga ieguvēja interešu aizsardzību kriminālprocesā. Problēmas esamību diskusijas dalībnieki nenoliedza, bet viedokļi par iespējamiem risinājumiem atšķīrās.
2017. gadā Satversmes tiesa atzina par Satversmei atbilstošu Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 360. panta pirmo daļu, kas paredz, ka noziedzīgi iegūta manta, ja tā atrasta pie trešās personas, atdodama pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam.1 Ņemot vērā, ka ar noziedzīgo nodarījumu cietušajam tiek radīts mantisks zaudējums un ka tiesiskā stāvokļa atjaunošana, kas pastāvēja pirms noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, sekmē krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulēšanu, šis atzinums ir loģisks un saprotams. Tomēr tiesu prakse demonstrē arī piemērus, kad taisnīguma atjaunošana attiecībā uz vienu personu (cietušo) var radīt netaisnīgumu citai personai (mantas labticīgam ieguvējam).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes