ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

2. Marts 2021 /Nr.9 (1171)

Noziedzīgi iegūtas mantas institūta izpratne starpkaru periodā
Mg. iur.
Daira Sergejeva
Zvērināta advokāta palīdze ZAB "Rusanovs & Partneri" 

"Lai saprastu tagadni un paredzētu nākotni, ir jāskatās uz pagātni" – tā reiz teicis vēstures zinātņu doktors, profesors Harijs Tumans.1 Autore pilnībā tam piekrīt. Un tieši tāpēc, ņemot vērā noziedzīgi iegūtas mantas institūta pašreizējo, nereti kontroversālo,2 turklāt būtiski mainīgo regulējumu, ko nepārprotami ietekmē pārnacionālā cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu apriti,3 ir nepieciešams pievērsties šī institūta ģenēzei un tā izpratnei, tajā skaitā arī starpkaru periodā Latvijas Republikā.

1918. gada 17. novembrī izveidotā Latvijas Tautas padome 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas neatkarību. Pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas nekavējoties tika uzsākts darbs pie Latvijas tiesu sistēmas, tostarp arī pie Tieslietu ministrijas izveides. 1918. gada 19. novembrī Ministru prezidents Kārlis Ulmanis (1877–1942) uzaicināja zvērinātu advokātu Pēteri Juraševski (1872–1945) kļūt par tieslietu ministru, bet zvērinātu advokātu Eduardu Strautnieku (1886–1946) – par tieslietu ministra biedru.4 Pēc intensīva darba jau 1918. gada 3. decembrī tieslietu ministrs P. Juraševskis izstrādāto likumprojektu "Pagaidu nolikums par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību" nolasīja Pagaidu valdības sēdē, kas tika apstiprināts5 un 4. decembrī iesniegts Tautas padomei.6 Savukārt 1918. gada 6. decembra Tautas padomes sēdē šis likumprojekts tika izskatīts un pieņemts un 1918. gada 14. decembrī publicēts "Pagaidu Valdības Vēstnesī".7

Pagaidu nolikums, kas atzīts par tiesu sistēmas pamat­likumu,8 cita starpā noteica, ka "Latvijas tiesas un ar viņām saistītās iestādes darbojas pēc tiem vietējiem un Krievijas likumiem, kādi priekš Latvijas bija spēkā līdz 24. oktobrim 1917. gadā, krimināllietās pieturoties pie Krievijas 1903. g. Sodu likumu krājuma. Latgalē pagaidām atjaunojamas Krievijas Pagaidu Valdības ievestās tiesas un piepaturami tie likumi, kuri bija spēkā Krievijas Pagaidu Valdības laikā".9

Tādējādi jau neatkarīgajā Latvijā arī turpmāk bija piemērojams 1864. gada Krievijas kriminālprocesa nolikums (pirmsreformu krievu val. Высочайше утвержденный Уставъ уголовнаго судопроизводства),10 ko uz Baltiju attiecināja 1889. gada 9. jūlijā, ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 1917. gada 8. augustam, un 1903. gada 22. marta Sodu likumu krājums (pirmsreformu krievu val. Высочайше утвержденное Уголовное Уложенiе),11 ņemot vērā "Pagaidu nolikuma par Latvijas tiesām un tiesāšanās kārtību" noteiktos nosacījumus. 1919. gada 5. decembra sēdē Latvijas Tautas padome pieņēma likumu par agrāko Krievijas likumu spēkā atstāšanu Latvijā.12 Savukārt 1920. gada 15. martā Tautas padome izsludināja steidzamības kārtībā divos lasījumos pieņemtu likumprojektu par 1903. gada Sodu likumu ieviešanu Latgalē.13

Cita starpā ne tikai Krievijas likumi tika atzīti par turpmāk piemērojamiem neatkarīgajā Latvijā, bet arī Krievijas Senāta judikatūras atziņas.14 Zvērināta advokāta Dr. iur. cand. Egona Rusanova ieskatā, "Krievijas Senāta judikatūras izmantojamība starpkaru Latvijā izrietēja arī no apgalvojuma par tiesību kontinuitātes principa ievērošanu [..].Vērtējot, vai ir izmantojama Krievijas Senāta iedibinātā tiesu prakse, Latvijas Senāts pārbaudīja ne tikai izteikto juridisko atziņu argumentatīvo spēku jeb iekšējo pareizību, bet arī pārliecinājās, vai norādītā motivācija atbilst Latvijas Republikā spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam. Latvijas Senāts [..] pievienojās Krievijas impērijas Senāta iedibinātajai tiesību principu izpratnei [..]. Līdz ar to var secināt, ka Krievijas Senāta judikatūra bija vienīgi sekmējusi Latvijas kā tiesiskas valsts nostiprināšanos. Turklāt Krievijas Senāta judikatūra tika izmantota ne tikai tajos gadījumos, kad Latvijas Republikā vēl arvien bija spēkā un tika piemēroti Krievijas impērijas likumi, bet arī tad, kad Latvijas Republika jau bija izstrādājusi jaunus normatīvos aktus attiecīgajos jautājumos".15

Turklāt, kā pamatoti norādījis arī Dr. iur. Jānis Pleps, "jāņem vērā, ka Latvijas Republikas dibināšana nenozīmēja radikālu revolūciju tiesību jomā un iepriekšējā tiesiskā regulējuma noraidīšanu. [..] Latvijas Republika pēc atdalīšanās no Krievijas impērijas saglabāja pēctecību gan normatīvā līmenī, gan arī tiesību piemērošanas līmenī".

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
2
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Vita Liberte, Stella Kaprāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Autortiesību regulējuma izmaiņas saistībā ar digitālā vienotā tirgus direktīvām
Šogad gaidāmas vairākas izmaiņas intelektuālā īpašuma tiesību regulējumā: 2019. gada 17. aprīlī pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2019/790 par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko ...
Andrejs Judins
Viedoklis
Par labticīga ieguvēja mantisko interešu aizsardzību kriminālprocesā
Šā gada 23. februārī Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā notika pirmā diskusija par labticīga ieguvēja interešu aizsardzību kriminālprocesā. Problēmas esamību diskusijas dalībnieki nenoliedza, bet ...
1 komentāri
Anna Patrīcija Mālere
Skaidrojumi. Viedokļi
Patiesa informācija kā pamats personas reputācijas aizskārumam
Divu rakstu sērijas pirmajā rakstā tiek noteikts, kas ir reputācijas jēdziens un tā saturs, tiek definēti informācijas veidi. Šajā rakstā tiek aplūkots arī nepieciešamā aizskāruma apmērs, lai konstatētu reputācijas aizskārumu, un ...
Linda Straudovska
Skaidrojumi. Viedokļi
Stambulas konvencijas atbilstība Satversmei
Gender jeb sociālais dzimums ir radījis daudz šaubu un pieņēmumu gan par tā saturu, gan sekām, to ieviešot valsts nacionālajā tiesību sistēmā. Daudzo pieņēmumu rezultātā nepamatoti tiek uzskatīts, ka Eiropas Padomes Konvencija par ...
8 komentāri
Jānis Pleps
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autors Jānis Pleps
Tiesību zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents, Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos. "Jurista Vārdā" līdz šim publicējis 230 rakstus un viedokļus. Pirmais raksts: 2002. gadā. No ...
AUTORU KATALOGS