ŽURNĀLS Redaktora sleja

9. Marts 2021 /Nr.10 (1172)

Jaunu darba grupu gaidot
6 komentāri

Vārdam ir spēks – reaģējot uz mākslinieka Aivara Vilipsona problēmām ar dzīvokli, kas izrādījies izkrāpts, bet darījumu ķēdes rezultātā nonācis pie labticīga, par noziedzīgu nodarījumu nezinoša pircēja, likumdevējs ir gatavs veidot īpašu kompensāciju mehānismu no valsts budžeta. Tas noteiks valsts pienākumu izmaksāt kompensācijas labticīgiem ieguvējiem, ja to iegādātais nekustamais īpašums kriminālprocesa ietvaros atzīts par noziedzīgi iegūtu mantu un tiek atdots atpakaļ sākotnējam (likumīgajam) īpašniekam. Pavisam vienkāršoti sakot – ja valsts nevar garantēt zemesgrāmatu publisko ticamību, tai jākompensē zaudējumi personām, kas paļāvušās uz zemesgrāmatu ierakstiem.

Sociālajos tīklos likumprojekts, kuru steidzamības kārtībā Saeima pieņēma pagājušonedēļ, jau veicot izmaiņas Kriminālprocesa likuma 360. pantā, ieguvis "Vilipsona grozījumu" vārdu un raisījis arī jautājumu, vai likumdevējs būtu tāpat steidzies, ja šis būtu bijis tikai "kārtējais" nekustamā īpašuma izkrāpšanas gadījums, par kādiem mediji pēdējos gados ziņojuši (kad cilvēki, piemēram, kādu laiku nesaņemot nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumu, sāk interesēties un uzzina, ka viņu māja vairs nav viņu māja...), vai arī tomēr šoreiz savu lomu spēlējis upura pazīstamais "vārds".

Lai kā tas arī būtu, protams, ir atbalstāmi, ka beidzot ir sākta problēmas risināšana. Diemžēl tas nebija noticis, neskatoties pat uz Satversmes tiesas norādēm, 2017. gadā izskatot lietu Nr. 2016-07-01 par līdzīgā veidā zaudētu īpašumu, kur konstitucionālo sūdzību bija iesniegusi AS "DNB banka".

Vienlaikus ar iecerētajiem Kriminālprocesa likuma grozījumiem, kas paredzēs valsts pienākumu izmaksāt kompensācijas, tiek plānota darba grupa, kas meklēs sistēmiskus risinājumus nekustamā īpašuma aprites drošības uzlabošanai. Acīmredzot arī tādēļ, lai nekustamā īpašuma izkrāpšana un labticīgā ieguvēja tiesības uz kompensāciju nekļūtu par sava veida "biznesa shēmu" (diemžēl izskan arī šādas prognozes).

"Vilipsona grozījumi" kārtējo reizi aktualizē daudzgadīgo diskusiju par to, cik (ne)droša ir nekustamo īpašumu aprite Latvijā. Jau minētajā Satversmes tiesas lietā viens no ekspertiem – pazīstamais vācu civilprocesuālists prof. Štirners (Rolf Stürner) ar līdzjūtību atzina, ka Latvijā paļauties uz zemesgrāmatu publisko ticamību atšķirībā no citām valstīm nevar, jo "valsts iesaiste un valsts kontrole pār darījumiem ar nekustamo īpašumu nav pārliecinoša un pietiekama, jo, piemēram, trūkst visu nepieciešamo pilnas notariālas autentificēšanas soļu (pārdošanas līgums, nodošana, reģistrācija, pamatojoties uz kopēju lūgumu). Nepastāvot normatīvi regulētai stingrai preventīvai tiesībaizsardzības sistēmai, var būt pieļaujams, ka sākotnējā īpašnieka tiesības uz nekustamo īpašumu prevalē pār labticīgā ieguvēja tiesībām".

Mēģinājumi ieviest Latvijā citās Eiropas valstīs (tai skaitā Igaunijā un Lietuvā) efektīvi funkcionējošus mehānismus nekustamo īpašumu apritē gadiem ilgi nav sekmējušies, un to vietā tikuši radīti dažādi "pusrisinājumi". Piemēram, 2016. gadā no konceptuālajā ziņojumā "Par darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem" piedāvātajiem diviem variantiem ((a) obligātas notariālā akta formas noteikšana nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem vai (b) nostiprinājuma lūguma un nostiprinājumam nepieciešamo dokumentu nosūtīšana īpašuma tiesību nostiprināšanai) realizācijai tika izvēlēts otrais. Pirmo bija atbalstījis VID, Zvērinātu notāru padome, Valsts policija, Ģenerālprokuratūra, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests. Otro variantu – Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija, Pašvaldību savienība, Zvērinātu advokātu padome, Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Darba devēju konfederācija, Ārvalstu investoru padome Latvijā, Komercbanku asociācija, vairākas nekustamo īpašumu attīstītāju biedrības u.c.

Kas piedalīsies topošajā darba grupā un kādus priekšlikumus tā izstrādās – rādīs laiks.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Jaunu darba grupu gaidot. Jurista Vārds, 09.03.2021., Nr. 10 (1172), 2.lpp.
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Anna
11. Marts 2021 / 08:43
0
ATBILDĒT
Vienkārši banka nav Vīlipsons. Banka ir bagātie draņķi per se, bet nabaga mākslinieks ir citādi
Jautājums
10. Marts 2021 / 14:19
0
ATBILDĒT
"Mēģinājumi ieviest Latvijā citās Eiropas valstīs (tai skaitā Igaunijā un Lietuvā) efektīvi funkcionējošus mehānismus nekustamo īpašumu apritē gadiem ilgi nav sekmējušies, un to vietā tikuši radīti dažādi "pusrisinājumi..."
Vai Latvijas vienīgais profesionālais juristu žurnāls nevarētu veikt izpēti no juridiskā aspekta, kāpēc pie mums Latvijā tā notiek, ka neko nevaram izdarīt efektīvi kā kaimiņi un pārējā Eiropa? Iespējams, izrādīsies, ka pie vainas liela daļa pašu juristu....ietekmīgu.....un viņu savtīgās intereses.
ai_bi > Jautājums
10. Marts 2021 / 18:58
0
ATBILDĒT
Pareizi. Bet arī nekustamā īpašuma ieguvēji var būt paši ieinteresēti, lai piemēram legalizētu skaidru naudu. Tās pašas formālās (elektroniskā formātā) izsoles, lai noformētu parādsaistības (bez naudas nodošanas). Gan jau, ka ir vēl kādas shēmas.
:) > ai_bi
12. Marts 2021 / 18:50
0
ATBILDĒT
Protams, bet diez vai viņi to spētu bez attiecīgām juridiskām konsultācijām, ja vien paši nav juristi.
Jurčiks
9. Marts 2021 / 23:40
3
ATBILDĒT
Štirners sarakstīja muļķības, neorientējoties Latvijas sistēmā. Cik atceros, toreiz jau bija gan nostiprinājuma lūgums kā notariāls akts, gan arī ieviesta sistēma, ka notārs nosūta nostiprinājuma lūgumu uz zemesgrāmatu.
Προμηθεύς > Jurčiks
10. Marts 2021 / 19:04
3
ATBILDĒT
Tajā lietā ST bija pieaicinājusi divus vācu ekspertus, kuri deva atšķirīgus viedokļus. Satversmes tiesa nesaprotamu iemeslu dēļ izvēlējās nepareizi pamatoto.
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
Stājas spēkā grozījumi Advokatūras likumā
Sindija Šube
Skaidrojumi. Viedokļi
Zvērinātu advokātu biroju tiesiskais statuss pēc grozījumiem Advokatūras likumā
Jānis Rozenbergs
Skaidrojumi. Viedokļi
Par zvērinātu advokātu biroju tiesiskā statusa maiņu
2021. gada 18. februārī Saeima 3. lasījumā pieņēma ilgi gaidītos grozījumus Latvijas Republikas Advokatūras likumā, kuru sagatavošana aizsākās jau pirms vairāk nekā pieciem gadiem. Ar šiem grozījumiem tiks veiktas izmaiņas ...
Valsts Ieņēmumu dienests
Skaidrojumi. Viedokļi
Par zvērinātu advokātu biroju reģistrāciju
Jau ilgāku laiku notiek diskusijas par zvērinātu advokātu biroja tiesisko statusu un tā vietu nodokļu maksātāju sistēmā, kas ir izraisījis ne mazumu nodokļu strīdu ar ilgām tiesvedībām. 18. februārī Saeima pieņēma likumu ...
2 komentāri
Evija Novicāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārvaldība un atbildība pēc zvērinātu advokātu biroju tiesiskā statusa reformas
Jaunie Advokatūras likuma grozījumi nenoliedzami viesīs izmaiņas zvērinātu advokātu biroju pārvaldībā, kā arī skars atbildības jautājumus. Tādēļ raksta mērķis ir iztirzāt zvērinātu advokātu biroju pārvaldību un atbildību ...
AUTORU KATALOGS