ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

30. Marts 2021 /Nr.13 (1175)

Pagaidu aizsardzība pret vardarbību civilprocesā – nākamais solis
1 komentāri
Evita Drobiševska
Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Starptautisko un procesuālo tiesību nodaļas juriste 
Dace Daugule
Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Starptautisko un procesuālo tiesību nodaļas juriste 

Saeima pieņēma 2021. gada 25. martā likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" (599/Lp13). Šis likumprojekts aptver visai plašus grozījumus dažādās civilprocesa sadaļās, kā arī tajā skaitā ilgi gaidītos uzlabojumus civilprocesuālajā pagaidu aizsardzībā pret vardarbību. Par šiem uzlabojumiem tika plaši diskutēts gan Tieslietu ministrijas pastāvīgās Civilprocesa likuma grozījumu darba grupas, gan Ģimenes tiesību darba grupas ekspertu lokā, gan ar Valsts policijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.

Raksta autores sniegs ieskatu būtiskākajos grozījumos Civilprocesa likumā attiecībā uz izmaiņām pagaidu aizsardzības pret vardarbību regulējumā.

1. Likumprojekta ceļš līdz likumdevējam

Kopš 2014. gada 31. martā spēkā stājās speciālas procesuālo tiesību normas, kas regulē iespēju personai, kas cietusi, lūgt noteikt civilprocesuālo pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kā arī nosaka bērnu tiesību aizsardzības institūciju un citu tiesībaizsardzības institūciju kompetenci pagaidu aizsardzības līdzekļu ievērošanas nodrošināšanā,1 ilgi tika gaidīts uz nākamo soli, kas pilnveidotu aizsardzības pret vardarbību nodrošināšanu, paredzot attīstīt civilprocesuālā regulējuma preventīvo daļu, t.i., tiesas noteiktu pienākumu vardarbīgajai personai veikt pasākumus vardarbīgas uzvedības mazināšanai.

Vispirms nedaudz jāatskatās uz minēto grozījumu ilgo ceļu līdz Saeimai. Attiecīgo Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) grozījumu projekts, kas paredzēja tikai uzlabojumus pagaidu aizsardzībā pret vardarbību, tika izsludināts jau Valsts sekretāru 2017. gada 25. maija sanāksmē (protokols Nr. 20, 15. §). Ministru kabineta komitejas 2018. gada 14. maija sēdē (protokols Nr. 17, 3. §) un Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija sēdē (protokols Nr. 29, 8. §) tika nolemts konceptuāli atbalstīt iesniegto projektu. Tika aprēķināts, ka tiesas varētu uzlikt pienākumu veikt pasākumus vardarbīgas uzvedības mazināšanai apmēram 816 personām gadā, līdz ar to personu skaits, kas apgūs vardarbīgas uzvedības mazināšanas kursu, gadā palielinātos par 816 personām papildus tām personām, kas apguva kursu līdz šim brīvprātīgi. Lai nodrošinātu projekta ieviešanu, Labklājības ministrijai bija nepieciešams papildu finansējums projekta ieviešanas pirmajā gadā un turpmākos gadus 350 910 eiro. Tomēr ne valsts budžeta projektā 2019. gadam, ne arī valsts budžeta projektā 2020. gadam finansējums projekta īstenošanai netika paredzēts.

Jāpiemin, ka pozitīva virzība uz minētajā projektā iekļauto jautājumu par aizsardzību pret vardarbību risināšanu, tostarp tam nepieciešamo nebūt ne tik lielo finanšu līdzekļu atrašanu, notika 2020. gada nogalē, noslēdzoties akcijai "Labdarības maratons "Dod pieci!"", kad sabiedriskie mediji sadarbībā ar Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centru "Re: Baltica" pievērsa sabiedrības uzmanību vardarbībai ģimenē. Tā tika rasta valdības vienošanās par 2021. gadam nepieciešamā finansējuma pārdali no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šāda notikumu gaita nostiprina plašsaziņas līdzekļu būtisko ietekmi sabiedrībai nozīmīgu jautājumu aktualizēšanā un sabiedrības izpratnes veicināšanā par tai nozīmīgām tēmām, kā 2020. gadā – par vardarbības postošo un ilgstošo ietekmi uz sabiedrību kopumā, ne tikai uz personām, kas kļuvušas par vardarbības ģimenē upuriem.

 

2. Vardarbība – īpašs sociāli ekonomisks fenomens un valsts pozitīvais pienākums aizsargāt indivīda dzīvību, garīgo un fizisko integritāti

Fiziskā un psiholoģiskā integritāte, kā arī brīvība ir katra indivīda pamattiesības, kuras valstij ir pienākums aizsargāt.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
10
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
nodoklis
13. Maijs 2021 / 21:40
0
ATBILDĒT
Nevajag nekādus grozījumus un uzlabojumus šajā bezjēdzīgajā un kaitīgajā procesā. Šis process no procesa likuma ir jāizmet vispār kā nevajadzīgs un kaitīgs ievazājums.
visi numura raksti
Baiba Strupiša, Vladlena Rudusāne-Simiča
Skaidrojumi. Viedokļi
Pagaidu noregulējums pret vardarbību: mediācijas iespējas
Pateicoties arī valsts apmaksātai mediācijai ģimenes strīdos,1 mediācija kļuvusi par aizvien izplatītāku alternatīvu strīdu risināšanas veidu ģimenes lietās. Diemžēl vardarbība ģimenē Latvijā aizvien ir problēma un mēdz būt ...
Baiba Jugane-Lintere, Sanita Strakše, Māris Vainovskis, Aivars Krasnogolovs, Jānis Stepanovs, Janeks Bahs, Astra Krūmiņa
Diskusija
Bērnu nolaupīšanas civiltiesiskie aspekti: tiesību piemērošanas izaicinājumi
Šī publikācija ir veidota kā kompetento iestāžu pārstāvju un nozares speciālistu lietās par bērnu atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, domu apmaiņa par pēdējā laika tendencēm un aktualitātēm. Diskusijas mērķis ir ...
Anda Smiltēna
Skaidrojumi. Viedokļi
Parens patriae doktrīna – valsts intervence bērna labākajās interesēs
Šī raksta mērķis ir pievērst uzmanību sen zināmai patiesībai: antisociāla bērna uzvedība sākas antisociālā ģimenē. Nav viegli runāt par to, ko visi nojauš, zina un ir sapratuši. Vēl grūtāk ir runāt par to, ko visi nojauš, ...
Liene Linde
Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvā soda piemērošana bērniem
Jebkura soda nozīmi un būtību nosaka tā mērķi. Administratīvā soda mērķis ir nodrošināt sabiedrisko kārtību, izteikt valsts oficiālu nopēlumu par personas izdarīto pārkāpumu, kā arī veicināt vispārējo (lai likumpārkāpums ...
Viktorija Soņeca
Notikums
Latvijas prasība pret Zviedriju

Ministru kabinets 2021. gada 18. martā apstiprināja Latvijas Republikas nostājas projektu, kurā paredzēts celt prasību Eiropas Savienības Tiesā (EST) pret Zviedrijas Karalisti.1

AUTORU KATALOGS