ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

30. Marts 2021 /Nr.13 (1175)

Pagaidu noregulējums pret vardarbību: mediācijas iespējas
Mg. iur.
Baiba Strupiša
Sertificēta mediatore, Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētājas vietniece 
LL.M, Mg. iur.
Vladlena Rudusāne-Simiča
Sertificēta mediatore, juriste ZAB "TGS Baltic" 

Pateicoties arī valsts apmaksātai mediācijai ģimenes strīdos,1 mediācija kļuvusi par aizvien izplatītāku alternatīvu strīdu risināšanas veidu ģimenes lietās. Diemžēl vardarbība ģimenē Latvijā aizvien ir problēma un mēdz būt gadījumi, kad kādai no pusēm ģimenes strīdā noteikti pagaidu aizsardzības līdzekļi pret vardarbību, piemēram, aizliegums satikties vai sazināties ar otru pusi. Šajā rakstā tiek analizēts, vai strīdus, kuros vienai no pusēm noteikta pagaidu aizsardzība pret vardarbību, ir iespējams cieņpilni un saudzīgi risināt mediācijas ceļā.

Mediācijas principi un procesuālie aspekti

Lai diskutētu par to, vai gadījumos, kad noteikts civilprocesuāls pagaidu aizsardzības līdzeklis pret vardarbību, tiesvedības gaitā iespējama un pieļaujama mediācija, vispirms ir jāsaprot, kas ir mediācija, kādas civilprocesuālas sekas izriet no pušu izvēles strīdu risināt mediācijas ceļā un kā norit mediācijas process.

Mediācijas institūts pasaulē ir radīts, lai sniegtu elastīgu, tajā pašā laikā strukturētu mehānismu, kā risināt domstarpības jebkurās situācijās, arī tur, kur risinājums pirmšķietami nav iespējams. Mediācijas mērķis ir veicināt savstarpējo sapratni, radot augsni jauniem risinājumiem (mediācijas mērķis nav obligāta vienošanās panākšana starp pusēm). Mediācijas procesā ir noteikti posmi, katram posmam ir savs uzdevums, un viss process kopumā balstās uz noteiktiem pamatprincipiem. Posmi un principi nodrošina, ka, neskatoties uz procesa elastību un radošumu, puses cieņpilni, saudzīgi un efektīvi dodas risinājumu virzienā.2

Mediācijas likums (turpmāk – ML) definē mediāciju kā "brīvprātīgas sadarbības procesu, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību".3 Mediāciju var izmantot domstarpību risināšanai gan ārpustiesas, gan tiesvedības gaitā, kamēr lietas izskatīšanas pēc būtības vēl nav pabeigta.4 ML mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu mediācijas kā alternatīva domstarpību risināšanas veida izmantošanu, sekmējot sociālo attiecību harmonizāciju.5

Mediācijas izmantošanu gadījumos, kad ir ierosināta tiesvedība, regulē ML un Civilprocesa likums6 (turpmāk – CPL). Mediācijas pamatprincipi – brīvprātība, pušu vienlīdzība un sadarbība, konfidencialitāte – un mediācijas izmantošanas procesuālais regulējums nodrošina, ka mediācijas izvēle vienmēr atstāj pusēm iespēju izmantot arī citus strīdu risināšanas veidus, piemēram, uzsākt vai turpināt tiesvedību, mediācija ir brīvprātīga visā tās laikā, un mediācijas izvēle nemazina, bet var pat palielināt no vardarbības cietušās puses tiesību un interešu aizsardzību.

Pirmkārt, mediācija nav obligāta, mediācija ir brīvprātīga visās civillietu kategorijās, tostarp ģimenes strīdos, un visā mediācijas procesa garumā. Brīvprātība ir princips, kurš izpaužas ikkatrā mediācijas solī – gan brīvi pieņemot lēmumu uzsākt mediāciju, gan izvēloties mediatoru un lūdzot mainīt mediatoru, gan brīvi vienojoties par mediācijas gaitu, tajā skaitā patstāvīgi lemjot un vienojoties ar otru pusi un mediatoru par piesaistāmo atbalsta personu loku, gan patstāvīgi un brīvprātīgi izlemjot, kādi risinājumi der personai strīda atrisināšanai, gan noslēdzot vienošanos par strīda atrisinājumu vai arī brīvi paužot savu gribu nepiekrist vienošanās noslēgšanai, pat nepaskaidrojot savas izvēles pamatojumu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
6
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Evita Drobiševska, Dace Daugule
Skaidrojumi. Viedokļi
Pagaidu aizsardzība pret vardarbību civilprocesā – nākamais solis
Saeima pieņēma 2021. gada 25. martā likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" (599/Lp13). Šis likumprojekts aptver visai plašus grozījumus dažādās civilprocesa sadaļās, kā arī tajā skaitā ilgi gaidītos uzlabojumus ...
1 komentāri
Baiba Jugane-Lintere, Sanita Strakše, Māris Vainovskis, Aivars Krasnogolovs, Jānis Stepanovs, Janeks Bahs, Astra Krūmiņa
Diskusija
Bērnu nolaupīšanas civiltiesiskie aspekti: tiesību piemērošanas izaicinājumi
Šī publikācija ir veidota kā kompetento iestāžu pārstāvju un nozares speciālistu lietās par bērnu atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, domu apmaiņa par pēdējā laika tendencēm un aktualitātēm. Diskusijas mērķis ir ...
Anda Smiltēna
Skaidrojumi. Viedokļi
Parens patriae doktrīna – valsts intervence bērna labākajās interesēs
Šī raksta mērķis ir pievērst uzmanību sen zināmai patiesībai: antisociāla bērna uzvedība sākas antisociālā ģimenē. Nav viegli runāt par to, ko visi nojauš, zina un ir sapratuši. Vēl grūtāk ir runāt par to, ko visi nojauš, ...
Liene Linde
Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvā soda piemērošana bērniem
Jebkura soda nozīmi un būtību nosaka tā mērķi. Administratīvā soda mērķis ir nodrošināt sabiedrisko kārtību, izteikt valsts oficiālu nopēlumu par personas izdarīto pārkāpumu, kā arī veicināt vispārējo (lai likumpārkāpums ...
Viktorija Soņeca
Notikums
Latvijas prasība pret Zviedriju

Ministru kabinets 2021. gada 18. martā apstiprināja Latvijas Republikas nostājas projektu, kurā paredzēts celt prasību Eiropas Savienības Tiesā (EST) pret Zviedrijas Karalisti.1

AUTORU KATALOGS