ŽURNĀLS Tiesību prakses komentāri

20. Aprīlis 2021 /Nr.16 (1178)

Elektronisko sakaru komersantu izvēle: privātuma aizsardzība vai iestāžu pieprasījumu izpilde
1 komentāri
LL.M., MBA
Anna Vladimirova-Krjukova
Zvērinātu advokātu biroja "Cobalt" juriste, sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste Latvijā un Eiropā (CIPP/E) 
Mg. iur.
Gabriela Šantare
Zvērinātu advokātu biroja "Cobalt" juriste 

Īsumā par spriedumu

Pēdējo gadu laikā Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – Tiesa) ir vairākkārt lēmusi par elektronisko sakaru datu glabāšanu un tiesībsargājošo iestāžu piekļuvi šādiem personas datiem.1 Šo nolēmumu rezultātā Tiesa ir izveidojusi tiesu praksi, kas noteic, ka Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstis nedrīkst pieprasīt elektronisko sakaru komersantiem saglabāt datu plūsmas un atrašanās vietas datus visaptverošā un nediferencētā veidā. Dalībvalstu reakcija uz izveidojušos praksi nav viennozīmīga, uzskatot, ka tām tiek atņemts svarīgs un nepieciešams rīks nacionālās drošības aizsardzībai un noziedzīgu nodarījumu apkarošanai.2

2021. gada 2. martā Tiesa ir pieņēmusi nesenāko spriedumu šajā jomā, proti, spriedumu lietā Nr. C-746/18 (turpmāk – Spriedums),3 ar kuru tā atzina, ka prokuratūra nav neatkarīga administratīva iestāde ES tiesību izpratnē, kas var izvērtēt izmeklēšanas iestādes piekļuves nepieciešamību elektronisko sakaru datiem. Citiem vārdiem, ES tiesībām ir pretrunā tāds valsts regulējums, ar kuru prokuratūrai ir piešķirta kompetence atļaut valsts iestādei piekļūt elektrisko komunikāciju datiem par datu plūsmu vai atrašanās vietu, lai veiktu izmeklēšanu kriminālprocesa ietvaros. Minētā lieta tika ierosināta pēc prejudiciālā jautājuma, ko uzdeva Igaunijas Augstākā tiesa. Lietas pamatā ir krimināllieta, kas ierosināta pret personu par zādzībām, citas personas bankas kartes izmantošanu un vardarbību pret tiesas procesa dalībniekiem. Savukārt protokoli, uz kuriem pamatojas šo noziedzīgo nodarījumu konstatācija, tika sagatavoti, balstoties tostarp uz personas datiem, kas iegūti elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā. Iesniedzējtiesa saskatīja šaubas, vai ar ES tiesībām ir saderīgi nosacījumi, ar kādiem izmeklēšanas iestādēm bija piešķirta piekļuve šiem datiem.

Pirmkārt, Igaunijas Augstākā tiesa saskatīja problēmu laika posmā, attiecībā uz kuru izmeklēšanas iestādēm bija nodrošināta piekļuve datiem. Otrkārt, iesniedzējtiesa lūdza sniegt viedokli, vai Igaunijas Prokuratūra, ņemot vērā tai uzticētos uzdevumus, ir "neatkarīga" administratīvā iestāde Tiesas judikatūras izpratnē, kas var ļaut izmeklēšanas iestādēm piekļūt attiecīgajiem datiem.

Tiesa secināja, ka Direktīva 2002/58/EK par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju ļauj pieņemt tiesību aktus nolūkā ierobežot šajā direktīvā paredzēto tiesību un pienākumu piemērošanas jomu tikai tad, ja tiek ievēroti vispārējie ES tiesību principi, tajā skaitā samērīguma princips un ES Pamattiesību hartā (turpmāk – Harta) garantētās pamattiesības. Līdz ar to šai direktīvai ir pretrunā tādi tiesību akti, ar kuriem elektronisko sakaru komersantiem ir noteikts pienākums preventīvi veikt informācijas par datu plūsmu un atrašanās vietu datu visaptverošu un nediferencētu glabāšanu.

Atbildot uz Igaunijas Augstākās tiesas uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem, Tiesa konstatēja, ka saskaņā ar samērīguma principu vienīgi smagu noziegumu apkarošana un nopietnu valsts drošības apdraudējumu novēršana var pamatot valsts iestāžu piekļuvi visai informācijai par datu plūsmu vai atrašanās vietas datiem, no kuriem var izdarīt precīzus secinājumus par attiecīgo personu privāto dzīvi. Tāpat jāņem vērā arī citi ar piekļuves pieprasījuma samērīgumu saistīti faktori. Piemēram, laikposma ilgums, par kuru tiek prasīta piekļuve šādiem datiem, nevar būt iemesls, lai šādu piekļuvi varētu attaisnot mērķis vispārīgi novērst, izmeklēt un atklāt noziedzīgus nodarījumus un veikt kriminālvajāšanu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
5
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
viedoklis
3. Novembris 2021 / 09:47
0
ATBILDĒT
Elektronisko sakaru komersanta (turpmāk - ESK) pienākums izpildīt pienācīgā kārtībā kriminālprocesā pieņemtu pieprasījumu ir līdzeklis, kā nodrošināt izmeklēšanas efektivitāti. Kriminālprocesa likuma (KPL) 9.pantā noteikts, ka uzsāktā kriminālprocesā ikvienas personas pienākums ir izpildīt kriminālprocesa veikšanai pilnvarotās amatpersonas procesuālās prasības un ievērot likumā noteikto procesuālo kārtību. Procesuālās prasības tiesiskuma un pamatotības apstrīdēšana tiek veikta šajā likumā noteiktajā kārtībā, taču tā neatbrīvo no šīs prasības izpildes pienākuma. Līdz ar to, diskutējams ir autores viedoklis, ka ESK ir pienākums pārbaudīt, vai šāds pieprasījums ir pamatots, samērīgs un tiesisks. Šāda pārbaude būtu attiecināma tikai uz pieprasījuma formālajām pazīmēm, piemēram, vai ir ievērota likumā noteiktā procedūra šādu lēmumu pieņemšanai; vai pieprasījumā ir visi būtiskie rekvizīti (datums, paraksts utt.). Būtiski apšaubāmas ESK tiesības vērtēt pieprasījuma pamatotību un samērīgumu, un, vēl jo vairāk, uz tā pamata atteikties izpildīt pieprasījumu. Pretējā gadījumā veidotos absurda situācija, ka ikviena pieprasījuma izpildīšanu varētu novilcināt, aizbildinoties ar subjektīvu viedokli par pieprasījuma neatbilstību pamatotības vai samērīguma kritērijam.
visi numura raksti
Ringolds Balodis
Skaidrojumi. Viedokļi
Cik aktuāla ir senā diskusija par tautas nobalsošanas iespējamību Latvijā
Pirmajam no piecpadsmit Satversmes pārgrozījumiem šomēnes aprit 88 gadi, proti, šie grozījumi tika pieņemti 1933. gada 21. martā un stājās spēkā tā paša gada 14. aprīlī. Tas pamudināja pavērtēt, cik aktuāla ir senā pirmskara ...
Uldis Krastiņš
Atsaucoties uz publicēto
Par prettiesiskuma saistību ar vainu krimināltiesībās
Prettiesiskuma jēga krimināltiesībās ir nostiprināta gan Krimināllikuma1 (turpmāk – KL) 1. pantā, kurā reglamentēts kriminālatbildības pamats, gan KL 6. pantā, definējot noziedzīga nodarījuma jēdzienu. Abās šajās normās ir ...
3 komentāri
Rihards Erdmanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvā atbildība par huligānismu virtuālajā telpā attālinātā mācību procesā
Šī raksta ietvaros aplūkota tieši vispārizglītojošās skolas bērnu uzvedība virtuālajā telpā (bērns ir persona līdz 18 gadiem). Tātad runa ir par bērniem no sešiem līdz 18 gadiem, kas apgūst vispārējo pamata un vidējās ...
Viktorija Soņeca
Tiesību prakse
Saglabājamo datu izmantošana krimināllietās
2021. gada 2. martā Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – Tiesa) pasludināja spriedumu Prokuratuur1 lietā, ar kuru vēlreiz apstiprināja atziņas, kas izriet no Tiesas sprieduma apvienotajās lietās La Quadrature du Net u.c.2 Šis spriedums ...
Ieva Žeimunde
Tiesību prakses komentāri
Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā Prokuratuur
1 komentāri
AUTORU KATALOGS