ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

11. Maijs 2021 /Nr.19 (1181)

Grozījumi CPL: drošības nauda, prasības nodrošināšana, pagaidu aizsardzība, saistību bezstrīdus piespiedu izpilde
Dr. iur.
Daina Ose
Latvijas Universitātes docente 

2021. gada 6. aprīlī tika izsludināti kārtējie grozījumi Civilprocesa likumā,1 kuru mērķis ir sakārtot esošo regulējumu un ieviest jaunus civilprocesa institūtus. Šie grozījumi stājās spēkā 20. aprīlī. Līdz ar to šajā rakstā tiek sniegts neliels ieskats par atsevišķiem grozījumiem.

Civilprocesa likuma grozījumi saistībā ar drošības naudas regulējumu

Ar grozījumiem Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 4. nodaļā "Tiesāšanās izdevumi" šī nodaļa tiek papildināta ar jaunu regulējumu, ietverot tajā drošības naudas institūtu. Lai arī drošības nauda civilprocesā ir pazīstama krietni sen. Jau CPL pamatredakcijā, kura tika pieņemta 1998. gada 14. oktobrī, sākotnēji tika paredzēta drošības naudas iemaksa gadījumā, ja tiek iesniegta kasācijas sūdzība (CPL 458. pants), un pārsūdzot ar blakus sūdzību Senātā apgabaltiesas vai tiesu palātas noteiktus lēmumus (CPL 449. pants), taču vēlāk, ar 2018. gada 15. janvāri, drošības naudas iemaksa tika noteikta arī par visu veidu blakus sūdzībām. Lietu jaunā izskatīšanā sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem drošības naudas iemaksa tika noteikta ar 2016. gada 13. jūliju. Tādējādi ir redzams, ka drošības naudas regulējums un apmēri līdz 2021. gada 20. aprīļa grozījumiem ir atradušies CPL dažādos pantos, atsevišķi regulējot tās piemērošanu noteiktos gadījumos, ja tiek realizētas attiecīgās procesuālās darbības. Pārnesot drošības naudas regulējumu uz Tiesāšanās izdevumu nodaļu, tiek noteikta drošības naudas kā civilprocesuāla tiesību institūta vieta, iekļaujot to noteiktā sistēmā. Lai arī šie grozījumi tiek minēti kā tehniski grozījumi,2 tomēr tos tā vērtēt nevar. Šie grozījumi noteic drošības naudas iekļaušanu tiesāšanās izdevumos un izdala tos kā atsevišķu tiesāšanās izdevumu grupu ar savām likumsakarībām un noteikumiem.

Līdz šo grozījumu veikšanai tiesību doktrīnā pastāvēja pretējs viedoklis – drošības nauda netika saistīta ar tiesāšanās izdevumiem, bet gan tika uztverta kā sods par nepamatoti iesniegtu sūdzību.3 Drošības naudas sodošā funkcija saglabājas arī pēc to ietveršanas tiesāšanās izdevumos, kura savā ziņā ir raksturīga visiem tiesāšanās izdevumiem, jo, noraidot prasību, vienlaikus prasītājs zaudē tiesības uz samaksāto tiesas izdevumu un ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšanu. Savukārt, apmierinot prasību, rodas atbildētāja pienākums atlīdzināt prasītāja taisītos tiesāšanās izdevumus. Līdz ar to var secināt, ka tiesāšanās izdevumiem piemīt ne tikai kompensējošā funkcija – daļēji nosegt ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus valstij, bet arī preventīvā funkcija, atturot personas no nepamatotām prasībām4 vai atbildētāja nepamatotiem iebildumiem. Taču, to ignorējot, personai ir jānosedz pretējās puses taisītie izdevumi saistībā ar tiesvedību un šādā veidā izpaužas sodošā funkcija.

Atšķirībā no citām tiesāšanās izdevumu grupām drošības naudas iemaksa tiek paredzēta par noteikta veida sūdzību iesniegšanu un pieteikumu par lietu jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kad civilprocesuālās tiesiskās attiecības veidojas starp noteiktu lietas dalībnieku (biežāk vienu no pusēm) un tiesu. Tādējādi šī izdevuma raksturīgā pazīme ir, ka drošības naudu nevar prasīt atlīdzināt no pretējās puses, kuras labā spriedums tiek taisīts, pat ja maksātājs, iesniedzot attiecīgo sūdzību, šo drošības naudu ir pazaudējis, jo šī sūdzība tika noraidīta.

Saistībā ar drošības naudas ietveršanu tiesāšanās izdevumos un ņemot vērā, ka drošības nauda ir tikai un vienīgi attiecīgās personas, kura veica tās iemaksu, tēriņš, ja sūdzība ir iesniegta nepamatoti un noraidīta, šo faktoru likumdevējs ir ņēmis vērā attiecībā uz tiesāšanās izdevumu sadali, taisot spriedumu laulības šķiršanas lietā. CPL 242. panta 3. punkts ir papildināts ar noteikumu, kurš noteic, ka tiesāšanās izdevumu sadale starp pusēm neattiecas uz drošības naudu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
5
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dace Vārna, Linda Vaļte
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesvedība civilprocesā: jaunais pagaidu aizsardzības regulējums un citi grozījumi
2021. gada 20. aprīlī stājās spēkā Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) grozījumi, kas paredz vairākas nozīmīgas izmaiņas pagaidu noregulējumā civilprocesā. Paredzams, ka jaunais regulējums stiprinās personu tiesiskās ...
2 komentāri
Mārcis Krūmiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Grozījumi CPL: pagaidu aizsardzība pret vardarbību, personas rīcībspējas turpmāka pārbaude
2021. gada 20. aprīlī stājās spēkā nu jau kārtējie grozījumi Civilprocesa likumā. Ievērojot to, ka jaunie grozījumi faktiski sastāv no vairākām daļām ne tikai fiziski, bet arī saistībā ar to pieņemšanas procesu, tie ir ...
4 komentāri
Benno Butulis
Skaidrojumi. Viedokļi
Jaunais Civilprocesa likuma regulējums: ceļā uz efektīvu pagaidu aizsardzības sistēmu
1 komentāri
Irēna Ņesterova
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autore Irēna Ņesterova
Tiesību zinātņu doktore, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes (LU JF) Juridiskās zinātnes institūta pētniece, UNESCO Starptautiskās ekspertu grupas Rekomendācijas par mākslīgā intelekta ētiku izstrādei dalībniece un ...
Jurista Vārds
Tiesību politika
Top Krimināllikuma grozījumi pret sociālo naidu, nesaticības izraisīšanu un cita veida diskrimināciju
26. aprīlī astoņi 13. Saeimas deputāti iesniedza likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā", lai precizētu personas atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar sociālo naidu, nesaticības izraisīšanu un cita veida ...
AUTORU KATALOGS