Aprīlī Saeimas Analītiskais dienests ir noslēdzis darbu pie pētījuma par vēlēšanu politikas veidošanas principiem Baltijas jūras reģiona valstīs.1 Piedāvājam izvilkumu no pētījumā ietvertajām atziņām.
Viens no mūsdienu demokrātijas izaicinājumiem, ar kuru saskaras vairums Eiropas valstu, tostarp arī atsevišķas Baltijas jūras reģiona valstis (BJR valstis), ir sabiedrības sarūkošā interese par līdzdalību parlamenta vēlēšanās. Savukārt zema iedzīvotāju aktivitāte parlamenta vēlēšanās aktualizē jautājumu par likumdevēja un līdz ar to arī valdības leģitimitāti. Arī Latvijā līdz ar katrām jaunām parlamenta vēlēšanām vērojama vēlētāju aktivitātes samazināšanās. Vēlētāju aktivitāti ietekmē dažādi īstermiņa un ilgtermiņa faktori.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes