ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

25. Maijs 2021 /Nr.21 (1183)

Tiesības uz aizstāvību procesā par konkurences tiesību pārkāpumu
Mg. iur.
Ieva Azanda
Zvērināta advokāte, ZAB "Azanda & Associates" vadošā partnere 
Bc. iur.
Dāvids Gurevičs
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes maģistrants, ZAB "Azanda & Associates" jurista palīgs 

Šīs publikācijas mērķis ir apskatīt tiesību uz aizstāvību tvērumu procesā par konkurences tiesību pārkāpumu un kontekstā ar izstrādātajiem grozījumiem Konkurences likumā un aktuālajiem prakses piemēriem vērst lasītāja uzmanību uz tiesību uz aizstāvību regulējuma nepilnībām Latvijā. Turklāt autori cer uzsākt publisku diskusiju par konkurences regulējuma trūkumiem un likumdošanas procesa kvalitāti.

Ministru kabinets 2020. gada 8. oktobrī izsludināja likumprojektu "Grozījumi Konkurences likumā"1 kura galvenais mērķis, kā uzsvērts anotācijā,2 ir "stiprināt Konkurences padomes darbību ar nepieciešamajām neatkarības garantijām, resursiem un izpildes pilnvarām efektīvai konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanai un prevencijai, jo īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. panta piemērošanai".

Apskatot izstrādātos grozījumus sīkāk, kļūst skaidrs, ka efektīvāku konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanu un prevenciju likumdevējs ir iecerējis panākt ar lielākām Konkurences padomes (turpmāk – Padome) pilnvarām iejaukties personu uzņēmējdarbībā un privātajā dzīvē. Taču tajā pašā laikā izstrādātajā likumprojektā nav vērojama likumdevēja vēlme nodrošināt atbilstošas personu procesuālās garantijas, konkrēti, iespēju kontrolēt Padomes rīcības tiesiskumu un pasargāt sevi no Padomes pārmērīgas intervences. Tādējādi var rasties jautājums, vai praksē tiks ievērots balanss starp valsts interesēm aizsargāt godīgu konkurenci un personas pamattiesībām, bet visupirms – tiesībām uz aizstāvību Padomes izmeklēšanas gaitā.

Šīs publikācijas mērķis ir apskatīt tiesību uz aizstāvību tvērumu procesā par konkurences tiesību pārkāpumu un kontekstā ar izstrādātajiem grozījumiem Konkurences likumā3 un aktuālajiem prakses piemēriem vērst lasītāja uzmanību uz tiesību uz aizstāvību regulējuma nepilnībām Latvijā. Turklāt autori cer uzsākt publisku diskusiju par konkurences regulējuma trūkumiem un likumdošanas procesa kvalitāti. Šajā publikācijā autori pauž savu personīgo viedokli un analīzi par apskatāmajām problēmām.

 

1. Konkurences uzrauga procesuālās pilnvaras un to "krimināltiesiskā" daba

Process par konkurences tiesību pārkāpumu ir viens no vissmagākajiem valsts piespiedu mehānisma veidiem, jo šā procesa dalībniekiem ir jāpiemēro vislielākie pūliņi, lai aizsargātu savas tiesības un likumīgās intereses. To reti kad ir iespējams panākt bez speciālām zināšanām un kvalificētas juridiskās palīdzības. Padomes iejaukšanās personas privātumā reizēm mēdz būt tik intensīva, ka šeit jau nav runa tikai par privātpersonu tiesību ievērošanu kā vispārējo tiesību principu, kas ir pozitivēts Administratīvā procesa likuma4 5. pantā.

Ņemot vērā konkurences tiesībām raksturīgo sodu bargumu, būtu pamatoti apgalvot, ka konkurences uzrauga uzlikts sods savā būtībā līdzinās kriminālsodam, ko piemēro par noziedzīgu nodarījumu. Šī atziņa ir stabili nostiprināta gan Eiropas Savienības Tiesas5 (turpmāk – EST), gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas6 (turpmāk – ECT), gan arī Augstākās tiesas judikatūrā.7 Šāds redzējums par konkurences uzrauga sodiem ir attaisnojams arī tādēļ, ka konkurences tiesību pārkāpumi ir smagi: tie nodara kaitējumu patērētājiem, citiem tirgus dalībniekiem, kā arī valsts interesēm kopumā. Tas nozīmē, ka valsts pienākums ir paredzēt visai plašas konkurences uzrauga izmeklēšanas un sodīšanas pilnvaras.

Praksē mēdz izdalīt divu kategoriju Padomes izmeklēšanas pilnvaras: sankcionētas un nesankcionētas. Ar sankcionētām vispirms saprot "rītausmas reidus" (dawn raid), respektīvi, Padomes inspekciju, kuras laikā Padomes amatpersonas var iekļūt tirgus dalībnieka telpās, transportlīdzekļos, citos kustamos un nekustamos objektos, izņemt mantu, dokumentus, elektroniskos datu nesējus, pratināt tirgus dalībnieka darbiniekus un veikt citas darbības.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
7
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Konkurences likums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Netieša nodoma un noziedzīgas pašpaļāvības norobežošana materiālos sastāvos. Mīts vai reāla iespēja
Raksta pamatā ir Vācijas, Austrijas un Šveices krimināltiesību teorijas un judikatūras atziņas par noziedzīgiem nodarījumiem pret dzīvību un veselību. Šai sakarā atzīmējams, ka rakstā iztirzātais jautājums ir viens no retajiem ...
Arina Stivriņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Kiberuzbrukumi, informācijas tehnoloģiju drošības incidenti un nepārvarama vara
Jūlija Terjuhana
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Komisija ierosina ieviest pirmos mākslīgā intelekta noteikumus
Jurista Vārds
Juridiskā literatūra
Vērtīgs rakstu un pētījumu krājums par kriminālprocesa tiesībām
Latvijas Universitāte ir izdevusi profesoru Ārijas Meikališas un Kristīnes Stradas-Rozenbergas rakstu krājumu "Kriminālprocess. Raksti. 2015–2020". Krājumā ir 31 raksts un pētījums, kas veltīti kriminālprocesa tiesībām. Diviem ...
Gatis Litvins
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autors Gatis Litvins
Tiesību zinātņu doktors. Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektors. "Jurista Vārdā" līdz šim ir publicējis vairāk nekā 300 rakstus, viedokļus, komentārus, intervijas un dažādus informatīvos materiālus. No 2009. gada ...
AUTORU KATALOGS