Šī raksta mērķis nav kritizēt ne pastāvošo tiesu praksi kopumā, ne arī atsevišķus nolēmumus, bet gan izvirzīt apspriešanai risinājumu, kas, iespējams, pakāpeniski varētu vēl vairāk uzlabot tiesas nolēmumu kvalitāti civillietās.
Vienīgā Civilprocesa likuma norma, kurā likumdevējs ietvēris norādi uz loģikas likumiem, ir Civilprocesa likuma 97. pants: "Tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem."
Autora ieskatā, šīs tiesību normas mērķis, atšķirībā no citām civilprocesuālajām normām, ir regulēt nevis civilprocesa gaitu, bet gan paša tiesneša domāšanas procesu. Aplūkojot Civilprocesa likuma 97. pantu kopsakarā ar likuma "Par tiesu varu" 10.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes